Kāpēc gan skolēnu brīvlaiku nepadarīt aizraujošāku ar došanos uz Rumāniju? Ne tikai doties pa grāfa Drakulas pēdām, bet arī aplūkot tās neaizmirstami skaisto dabu un skaisto arhitektūru. Tūroperators FlyMeAway aicina doties ceļā jau 22. oktobrī!
Ne tikai tavam skolniekam, bet arī tev pašam jāizmanto rudens brīvlaiks, lai kopā ar ģimeni atpūstos no ierastās ikdienas, pienākumiem un darbiem. Kur gan to izdarīt labāk kā Rumānijā, kur tevi valdzinās it viss, kas atrodas apkārt. Transilvānija visplašāk pazīstama kā mistiskā zeme, kurā dzīvojis pats Grāfs Drakula. Ap šo vietu vijas daudz dažādu leģendu, mītisku un noslēpumainu stāstu, kur katra paša ziņā paliek – ticēt tam vai ne. Vairums cilvēku aizvien domā, ka Transilvānija ir izdomāta vieta, taču nē – tā ir pavisam īsta. Robežojoties ar Karpatu kalniem austrumu pusē, mežu (precīzāk – aizmežu) zeme – Transilvānija – ļaus ikvienam atklāt ko jaunu. Tātad atliek vien likt ceļa somā ķiploku virteni un doties Drakulam pa pēdām, lai iepazītu Austrumeiropas visvaldzinošāko reģionu.
Transilvānija ir viens no vēsturiskākajiem, vissenāk apdzīvotajiem Eiropas reģioniem un atrodas Rumānijas ziemeļaustrumu daļā. Austrumos un Rietumos to no pārējās valsts atdala iespaidīgā Karpatu kalnu sistēma. Savukārt Transilvānijas dienvidaustrumu daļa plašāk zināma kā Septiņu tiltu zeme. Vācu valodā tas pat veido visu šī reģiona nosaukumu – Siebenbürgen. Šis nosaukums radies tālajā 13. gadsimtā, kad vācu ceļotāji nodibinājuši šajā reģionā septiņas nocietinātas pilsētas – Hermanštadi (tagadējā Sibiu), Kronštati (Brašova), Mīlbahu (Sebeša), Bistriču, Mediašu, Klauzenburgu (Kluža-Napoka) un Šesburgu (Šigišoara), kas ar laiku tika izveidotas par nopietnu militāru un politisku centru.
Vēl ir laiks sagatavoties šim aizraujošajam ceļojumam un doties pretim Rumānijas vilinājumam jau skolēnu rudens brīvlaikā. Atpūta no mācībām, turklāt ģeogrāfiski un vēsturiski plaša izglītošanās klātienē – un to visu tev piedāvā tūroperators FlyMeAway.lv. Aplūko biļešu cenas, lidojuma ilgumu, precīzus izlidošanas laikus, kā arī iegādājies ceļojuma paketi ŠEIT! Un, lai gūtu vēl lielāku priekšstatu par to, ko redzēsi šajā ceļojumā – nāc, sniegsim tev nelielu virtuālu ieskatu! Dodamies ceļā!
Sibiu
Pazīstama arī kā Hermannštate vai Naģsebena un 2007. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta! Tās dibināšana tiek datēta ar 1190. gadu, kad tagadējās pilsētas teritorijā apmetās vācu ieceļotāji, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par Transilvānijas sakšiem. Tā bija lielākā un bagātākā no septiņām vācu pilsētu savienībām. Bagātība ļāvusi šajā vietā uzbūvēt iespaidīgas ēkas un nocietinājumus, lai aizsargātos no iebrucējiem. Simtiem gadu šī pilsēta ir bijusi viens no spēcīgākajiem un pārtikušākajiem cietokšņiem Eiropā. Sibiu oriģinālajā nocietinājumā iekļauti 39 aizsardzības torņi, pieci bastioni, četri vārti un piecas dažādu kaujas ieroču vienības. Lai gan viss šis tīkls ir ļoti labi saglabājies, vispilnasinīgāk šīs vietas vēsturisko varenību varēsi sajust dienvidaustrumu pusē, kas gadsimtu laikā tikusi pastiprināta vairākas reizes, jo visbiežāk uzbrukumi bijuši tieši no šīs puses. Trīs 15. gadsimta torņi ir izturējuši laika pārbaudi – Arkebūza jeb strēlnieka tornis (Turnul Archebuzierilor), galdnieka tornis (Turnul Dulgherie) un podnieka tornis (Turnul Olarilor). 16. gadsimtā Lielais tornis (Turnul Gros) bija Sibiu pirmā teātra priekšnesuma izrādīšanas vieta.
Sibiu ir gājējiem draudzīga pilsēta ar diviem viegli pieejamiem līmeņiem: Augšējo pilsētu, kur atrodas lielākā daļa no Sibiu vēsturiskajiem apskates objektiem un Zemāko pilsētu, kas izdaiļota ar krāsainām mājām uz bruģakmens ielām un apjozta ar iespaidīgām pilsētas sienām un aizsardzības torņiem, ar skatu uz Cibinas upi. Augšējā pilsētas daļā izvietoti trīs skaisti skvēri jeb laukumi. Lielais laukums, kas pirmo reizi minēts 1411. gadā kā labības tirgus. Tā ir arī Brukentāla pils atrašanās vieta, kas celta laika posmā no 1778. – 1785. gadam – bijusī Transilvānijas gubernatora Zāmuēla fon Brukentāla rezidence. Šobrīd tajā atradīsi vienas no Rumānijas svarīgākajiem mākslas kolekcijām – Brukentāla Nacionālajā muzejā, kas ir viens no senākajiem un krāšņākajiem muzejiem valstī. Aplūko Rumānijas un Rietumu mākslas liecības, 16. – 18. gadsimta reliģiskās skulptūras un ikonas, zīmogus un monētas, kā arī izzini iespaidīgo bibliotēku. Senatnē šajā laukumā gadsimtiem ilgi notika dažādas tirdzniecības aktivitātes un tika pat publiski izpildīti nāvessodi.
Lielajā laukumā meklē arī Romas katoļu baznīcu, kas ir skaista baroka stila ēka ar klasiskiem rotājumiem. Dievnams celts laika posmā no 1726. – 1738. gadam. Šobrīd pilnībā atjaunotajā interjerā tevi noteikti pārsteigs ar zeltu pārklātās sienas un krāsainās griestu freskas, sarežģīti akmens kokgriezumi, kā arī sānu altāri un kolonādes, kas iemirdzas rozā marmorā.
Lielais laukums ir saistīts ar mazo laukumu – pilsētas vecajā daļā, ko iever senu māju fasādes. Aplūko Padomes torni, no kā paveras lielisks skatu uz pilsētu. Tas celts 13. gadsimtā un tika izmantots kā ieejas vārti otrajā nocietinājuma daļā ap Sibiu. Tas ir kalpojis kā graudu noliktava, ugunsgrēka skatu tornis, pagaidu cietums un pat botānikas muzejs. Padomes torņa jumts, kas sākotnēji celts piramīdas formā, piedzīvojis dažādas izmaiņas, kad visbeidzot 1826. gadā ieguvis to šī brīža izskatu. Torņa augšējā stāvā, novērošanai paredzētajā vietā izbaudi skatu uz šīs vietas vēsturisko pilsētu un Fagaras kalniem ārpus tās. Mazais laukums senatnē bija pilsētas prestižāko meistaru mājvieta. Mūsdienās tajā atrodas mazi veikaliņi, kafejnīcas un uzņēmumu pārstāvniecības. Izbaudi pagātnes apvienošanos ar tagadni!
Trešais ir Huet laukums, kur paceļas Evaņģēliski – luteriskā katedrāle – gotiska stila ēka, ko 14. gadsimtā pazina kā Svētās Marijas baznīcu.
Pilsētas zemākā daļa ietver teritoriju starp upi un kalniem, atklājot nocietinājuma vissenāko daļu. Ielas ir garas un diezgan plašas viduslaiku pilsētu standartiem. Arhitektūra šajā vietā ir diezgan zemnieciska, raupja – pārsvarā parastas divu stāvu mājas ar augstiem jumtiem.
Tev noteikti ir jāredz melu tilts, kas kā vēsta leģenda, savu nosaukumu ieguvis atvasinot to no komersantu ugunīgajiem strīdiem, kas uzliesmoja ap to. Mūsdienās šī ir vieta, ko iecienījuši mīlētāji. Dzelzs konstrukcija celta 1859. gadā un ir pirmais kalta dzelzs tilts Rumānijā.
Tevi sagaida Kāpņu pāreja – 13. gadsimtā radīts arhitektūras šedevrs ar dvīņu kāpnēm un arku, kas savieno pilsētas augšējo un zemāko daļu un tiek uzskatīta par Sibiu vienu no skaistākajām vietām, kas ir arī Rumānijas vecākā restorāna Zelta muca (Gold Barrel) mājvieta – bauda acīm un vēderam!
Ļaujies Sibiu valdzinājumam, izzinot šos un daudzus citus apskates objektus, kas noteikti neliks vilties!
Aplūko arī, kā izskatās Portugālē!
Sinaja
Lepni izslejoties elpu aizraujošā kalnu ainavas viduspunktā, Sinaja atrodas 120 km attālumā no Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes un aptuveni 50 km no Brašovas. Pilsēta savu nosaukumu ieguvusi no klostera, ko pēc svētceļojuma uz Sinajas kalnu Ēģiptē 17. gadsimtā izbūvēja rumāņu muižnieks. Sinaja ir viens no vecākajiem un neapšaubāmi slavenākajiem kalnu kūrortiem Rumānijā. Ne velti pilsēta tiek dēvēta par “Karpatu pērli”. Sinajas kalnu dailes izpētīšanai vari veltīt lielu daļu sava laika, papildus dodoties arī brīnišķīgos pārgājienos dziļās mežu takās. Pārgājieni Bucegi kalnos aizraus pat tos, kuri ikdienā nav šādu aktivitāšu cienītāji. Taču Sinaja ir arī kas daudz vairāk nekā tikai kūrorts, tai ir iespaidīga vēsture. Pirmo reizi pilsēta līdzīgi kā mūsu Rīga oficiāli dokumentēta 1200. gadā. Pilsētā esošā pareizticīgo baznīca ir viens no vecākajiem pierādījumiem par pilsētas bagātīgo vēsturi. Taču pēc pilsētnieku un daudzu tūristu liecībām, visaizraujošākais apskates objekts ir Peles pils, kas ir viena no vislabāk saglabātajām karaliskajām pilīm Eiropā. Taču tā nebūt nav vienīgais apskates objekts Sinajā, vērts savām acīm redzēt arī Pelisor pili (saukta arī par mazo Peles pili), Sinajas klosteri. Tiesa, ar vienu dienu būs daudz par maz, lai pagūtu aplūkot visu, ko šī pilsēta sniedz.
Peles pils
Sākotnēji tā kalpoja kā Rumānijas pirmā karaļa Karola I vasaras rezidence. Uzcelta 19. gadsimta otrajā pusē. Tās būvniecības laikā karalis centās tajā atdarināt savas dzimtenes stilu, radot Bavārijas vidi Rmānijas kalnos. Tieši tāpēc pils arhitektūrā redzams neorenesanses un gotikas atmodas sajaukums līdzīgi Bavārijā redzamajiem objektiem. Sakšu ietekme vērojama uz iekšpagalmu fasādēm, kas papildināta ar alegoriskām ar rokām gleznotām freskām un grezniem Ziemeļeiropas arhitektūras elementiem, kam raksturīgas koka dekorējumu fasādes. Pils ir krāšņi dekorēta gan no ārpuses, gan tās interjerā, tur redzami sarežģīti kokgriezumi un gleznās greznas ainas no Vāgnera operām. Pils ir aptuveni 3200 kvadrātmetru plata, kuros izvietotas ap 170 istabām, kur katrai ir piešķirta īpaša tēma no dažādām pasaules kultūrām. Tur varēsi aplūkot iekārtotus darba kabinetus, bibliotēkas, ieroču noliktavas, mākslas galerijas, kā arī dažādos stilos iekārtotas telpas, piemēram, turku, mauru, franču, florenciešu un, protams, pašu imperatoru apartamentus. Pilī aplūkojama viena no labākajām mākslas kolekcijām Austrumu un Centrāleiropā, kas sastāv no gleznām, statujām, mēbelēm, ieročiem, bruņām, zelta, sudraba, ziloņkaula darinājumiem, smalkā porcelāna, gobelēniem u.c. krāšņām lietām.
Brašova
Spožo gotikas, baroka un renesanses stilos veidoto, vēstures objektiem pārpilno pilsētu ieskauj Karpatu kalni, tieši tādēļ tā ir lieliska vieta, lai nodotos ne vien arhitektūras, bet arī skaistu dabasskatu meklējumiem. Augstie kalni, paugurainie lauki, biezie meži un ciematiņi ar nocietinātajām baznīcām. Šo vietu iemīļojuši fotogrāfi, jo tādu ainavu nevar redzēt nekur citur pasaulē. Vecpilsēta ar tās atdalītajām gājēju zonām ir īpaši pievilcīga, tai ir savs šarms, sava neatvairāmā vēstures elpa. Klīstot pa bruģētajām ieliņām prāts tā vien nesas domāt par to, ko, ja prastu runāt, varētu pastāstīt vecie mūri, ceļa akmeņi un masīvie pieminekļi. Tieši tur varēsi ieelpot patiesi īstu viduslaiku liecību elpu. Ne velti tur uzņemtas dažādas filmas, kas saistītas ar šo laika posmu. Brašovā redzēsi Eiropā šaurākās ieliņas, viena no tām “Strada Sforii” ir vien aptuveni metru un divdesmit centimetru plata un sākotnēji bijusi paredzēta vien ugunsdzēsēju piekļūšanai.
Melnā baznīca
Ļoti gleznainā vietā, kurp ved gājēju zona, atrodas pilsētas rātslaukums, kur iespējams aplūkot krāšņas baroka laika strūklakas, kam līdzās arī pats vecais rātsnams un Melnā baznīca, kurā iekārtots Brašovas vēstures muzejs. Tā ir lielākā gotiskā stila baznīca Rumānijā, kas savu nosaukumu ieguvusi pēc lielā, postošā ugunsgrēka 1689. gadā, kad uguns un dūmu rezultātā, sienas nokvēpa pavisam melnas. Turklāt baznīcā atrodas Austrumeiropā lielākās ērģeles. Melnā baznīca uzbūvēta laika posmā starp 1385. un 1477. gadu uz jau tur bijušā svētnama drupām (tas ticis nopostīts 1242. gada mongoļu uzbrukumos). Kopš 1689. gada lielā ugunsgrēka, kas postīja teju visu pilsētu, gandrīz simts gadus tika veikta baznīcas restaurācija, taču beigās no plānotajiem diviem torņiem, pabeigts tikai viens. Sākotnējais gotikas stila interjers restaurācijas laikā piedzīvoja milzīgas pārvērtības un mūsdienās augstais, gaismas piepildītais Dievnams ir teju pilnīgā baroka stilā. Interjers ir ļoti skaists – ar balkoniem, vitrāžām, milzīgām akmens kolonnām un sienas tam rotā pasakaini turku paklāji.
Ja esi Brašovā, noteikti aplūko jau pieminēto Rātslaukumu un 1420. gadā uzbūvēto veco Rātsnamu ar visu tā augsto torni. Viduslaikos to izmantoja kā skatu torni, lai, ja nu gadījumā, kas notiktu, varētu brīdināt iedzīvotājus par tuvojošām briesmām.
Ievērības cienīgi ir arī aizsardzības nocietinājumi. Sākotnēji 12. gadsimtā mongoļu un turku iebrucēji iznīcināja teju visu pilsētas aizsardzību, tāpēc sakši nolēma šai lietai pievērsties īpaši nopietni. Lielākā daļa aizsargmūru tikai uzcelti laika posmā no 1400. – 1650. gadam. Šajā kompleksā ietilpa pilsētas ārējās un iekšējās sienas, masīvi aizsardzības torņi un vārti. Daļu no sienas, kas reiz bijusi pat 12 metru augsta, divus metrus bieza un vairāk nekā 3 km gara, var aplūkot arī šobrīd. Lielākā daļa nocietinājuma tika nojaukts 19. gadsimtā, lai padarītu plašāku pilsētas teritoriju. Saistībā ar nocietinājumiem noteikti ir vērts aplūkot pie tiem piederošos: Graft Bastion; Balto torni, kurā varēsi uzkāpt pa spirālveida kāpnēm, lai pavērtos uz visu vecpilsētu; Melno torni (nosaukumu ieguvis pēc zibens spēriena izraisītā ugunsgrēka), kas lepojas ar varenu piramīdas formas stikla jumtu – arī tajā iespējams uzkāpt, lai izbaudītu vērienīgo skatu; Katrīnas vārti – vienīgie oriģinālie, kas saglabājušies no viduslaikiem. Lielā torņa vietā reiz bijusi iespaidīga strūklaka, taču četri mazākie simbolizējuši pilsētas domes tiesu autonomiju, kas bija tiesīga lemt par likteņiem, piespriežot nāvessodus. Virs ieejas uz torņa atrodas pilsētas ģerbonis – kronis uz koka stumbra; Sčei vārti – vienīgie, pa kuriem drīkstēja iekļūt tur dzīvojošie rumāņi.
Tāpat uzmanība jāpievērš arī daudzajām baznīcām un katedrālēm, kas katra var lepoties ar ko savdabīgu un atšķirīgu.
Izvēlies, kura no šīm valstīm tevi valdzina visvairāk un aplūko, kādi ir labākie piedāvājumi, lai turp nokļūtu jau drīzumā!
Brana
Varētu teikt, ka Brana ir Brašovas komūna. Tā atrodas 30 km attālumā no Brašovas un pilsētu veido pieci ciemi: Brana, Poarta, Predeluta, Simona un Sohodola. Brana ir kā vārti starp valsts daļām – Transilvāniju un Valačiju, kur viena atrodas līdz ar Piatra Kraiului un otra – Bucegi kalniem. Lai gan nenoliedzami Brana ir visievērojamākā tieši ar Vlada Drakulas pili, kas tiek uzskatīta tieši par Brema Stokera šausmu romāna tēla – Drakulas mājvietu, tomēr tieši šeit būs vēl daudz interesanta, ko aplūkot, piemēram, iespaidīgie kalni un aizas, meži, cietokšņi un daudz kas cits, kas neatstās tevi vienaldzīgu.
Drakulas (Branas) pils
Pašā Rumānijas sirdī, uz Transilvānijas un Valahijas robežas, atrodas Branas pils, kas ir valsts nozīmes kultūras un vēstures piemineklis. Tiesa, vislielāko atpazīstamību tā izpelnījusies tādēļ, ka tiek saistīta ar īru rakstnieka Brema Stokera šausmu romāna tēlu – Grāfu Drakulu. Lai gan nav tiešu pierādījumu, ka rakstnieks savā romānā kā Drakula mājvietu domājis tieši šo 760 metru augstumā uzcelto akmens pili, paši rumāņi par to nemaz nešaubās. Tiesa, Drakulas vārdu mēdz piedēvēt arī citām vēsturiskām celtnēm kā Poenari un Huniadas pils. Pastāv uzskats, ka rakstnieks stāstu izveidojis teju par pašu Vladu Tepešu, kurš tika saukts par Drakulu, vadoties pēc nostāstiem par viņa nežēlīgajiem izgājieniem. Viņš esot bijis ļoti cietsirdīgs karotājs – mocījis savus padotos un sagūstītos pretiniekus kā vien mācēdams. Leģendā teikts, ka viņš pats uzdzīvojis, ēdot maizi, kas mērcēta šo cilvēku asinīs, tāpat, ka pēc katras kaujas licis savu sīvāko pretinieku galvas nogriezt un uzdurt uz pīķiem, izstādot visapkārt savai pilij. Vēl leģenda atklāj, ka dižais Tepešs licis uzsēdināt (uzdurt) uz mieta jebkuru noziedznieku, neatkarīgi no viņa paveiktā nozieguma lieluma – tādējādi panākot, ka valstī neviens neuzdrošinājās pārkāpt likumu.
Mūsdienās 14.gs. beigās celtā pils ir muzejs un atvērta ikvienam tūristam. Tajā iespējams aplūkot rumāņu pēdējās karalienes Marijas mēbeļu un mākslas priekšmetu kolekciju, protams, tas nebūt nav viss. Par pārējo pārliecinies un vairāk par Drakulu uzzināsi klātienē!
Hunedoara
Pilsēta atrodas dienvidrietumu Transilvānijā netālu no Poiana Rusca kalniem un administrē piecus ciemus: Bos, Gros, Hăşdat, Peştişu Mare un Răcăştia. Pilsēta attīstījās kā dzelzs ražošanas centrs un plašs tirgus tuvējiem kalnu reģioniem. Pilsētā notika lieli un ievērojami tēraudrūpniecības darbi, taču, līdz ar dzelzs priekškara krišanu, šī aktivitāte pakāpeniski samazinājās. Tas bija trieciens vispārējai labklājībai pilsētā, kurā 20. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies pat līdz 86 tūkstošiem. Vēl šobrīd Hunedoara atgūstas caur jaunu ieguldījumu veidošanu kopējam labumam. Pilsētā ir daudz skaistu parku, kā arī daudz skaistu ieliņu, kas izskatās teju kā pasaku alejas, jo to malās aug papeles un kastaņkoki. Ir aplūkojami daudz tūrisma objekti, tostarp milzīgais dambis, kas atrodas pāris kilometrus no pilsētas – kalnos, skaistā mežu ielokā. Tiesa, pilsētas lielākais lepnums ir gotikas stila laicīgā ēka Transilvānijā – Hunyadi pils.
Hunyadi pils
Pazīstama arī ar citiem nosaukumiem – Hunedoaras pils, Korvinu pils. Gotiskās renesanses pils, kas ir viena no lielākajām pilīm Eiropā un ierindojas septiņu Rumānijas brīnumu augšgalā. To piecas reizes izpostījusi uguns, taču par spīti šīm likstām, pils piedzīvojusi daudzas rekonstrukcijas austrumungāru un vēlāk pašu rumāņu varas ietekmē. Tā uzbūvēta veca nocietinājuma vietā uz klints pie mazās Zlasti upes. Pils ir kā liels, iespaidīgs stāvs ar augstiem torņiem, bastioniem un iekšējo pagalmu, neskaitāmiem dažāda izmēra logiem un balkoniem, kas rotāti ar apbrīnojamiem akmens grebumiem. Lai veidotu ciešāku un drošāku nocietinājumu, pilij ir dubultā siena un papildinājumi, kas veidoti no taisnstūra un apļveida torņiem. Daži no šiem torņiem tika izmantoti kā cietumi, daži būvēti tikai aizsardzības nolūkiem, citi pildīja ģeometrisko motīvu rotājumu funkciju. Katrā ziņā – šī ir viena no vietām, par ko atkal ir vērts teikt: “Tā neatstās tevi vienaldzīgu!” Tieši tāpēc aplūko, kuru no ekskursijām izvēlēties, lai dotos aplūkot šo skaistumu jau skolēnu rudens brīvlaikā.
Deva
Pilsēta Muresas upes krastā, kas ir, varētu teikt, Hunedoaras rajona galvaspilsēta. Pirmo reizi dokumentēta 1269. gadā, kad Ungārijas karalis un Transilvānijas hercogs Stefans V minējis to kā “karalisko Devas pili”, sniedzot atļaujas grāfiem. Vēlāk Deva kļuva par svarīgu militāro un administratīvo centru, uzbūvējot arī iespaidīgu aizsargmūri. 1550. gadā pilsētu daļēji iznīcināja Osmaņu turki, pēc kā iespaidīgi tika paplašināts pilsētas cietoksnis. Deva ir populāra ar savu kalnu citadeli, kas iekļauj arī aizsargājamu dabas rezervātu, kur aplūkojamas retu ziedu un citu augu sugas. Pašā kalna virsotnē ir arī 13. gadsimtā uzbūvētā cietokšņa drupas. Lai dotos augšup, iespējams izmanot gājēju takas vai vagoniņu. Deva tiek uzskatīta arī par Rumānijas vingrošanas galvaspilsētu, jo tajā atrodas Valsts nacionālais vingrošanas centrs. Tajā mācījušies daudzi Rumānijas olimpiskie vingrotāji.
Alba lulia
Kopš viduslaikiem pilsēta ir Transilvānijas Romas katoļu bīskapijas apmetnes vieta. Laikā no 1541. – 1690. gadam tā bija Austrumu Ungārijas karalistes galvaspilsēta un Transilvānijas hercogiste. Pilsēta ir vēsturiski ļoti nozīmīga ungāriem, rumāņiem un sakšiem. Tiek uzskatīts, ka tā ir viena no visvecākajām cilvēku apmešanās vietām Rumānijā, kas senatnē bija pazīstama kā Apuluma. Pilsēta izveidota kā miniatūra Romas kopija un par to liecina itin viss – tempļi, mozaīkas, termas un statujas, amfiteātris, pils. vecpilsētā varēsi pastaigāties pa platām, koku aizēnotām Habsburgas – vienas no Eiropas iespaidīgākās citadeles ielām. Varēsi aplūkot vēsturiskos, kultūras un arhitektūras pieminekļus, liecības un, protams, vecāko un vērtīgāko arhitektūras pieminekli Transilvānijā – Romas katoļu katedrāli.
Alba lulia cietoksnis
To projektējis itāļu arhitekts Džovanni Morando Viskonti. Tas uzcelts laika posmā no 1716. – 1735. gadam, izmantojot Vauban militāro arhitektūras sistēmu – plašāko šāda veida Eiropas dienvidos un austrumos. Cietoksnis ir izcils gan tā arhitektūras elementu, gan militāro struktūru dēļ. Iespaidīgi ir tā seši vārti. Bez šaubām, mākslinieki bija ļoti iedvesmojušies no senajām mitoloģijām, kas atspoguļojas šeit ik uz soļa. Teju 12 km garumā cietoksnis izveidots no ķieģeļiem un akmeņiem, veidojot septiņu staru zvaigznes formu, kur katrā no tiem izvietots bastions.
Aplūko arī, kā izskatās Maltā!
Sigišoara
Pilsētu 12. gadsimtā dibināja Transilvānijas sakši un tā ir viena no skaistākajām un vislabāk saglabājušām viduslaiku pilsētām Eiropā. Sighišoara cietoksnis ir iekļauts arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, kas ir pilnīgi neskarts 16. gadsimta dārgakmens ar deviņiem torņiem, bruģētām ielām, pilsētnieku mājām un greznām baznīcām, kas daudziem tik ļoti atsauc atmiņā vēsturiskās Vecās Prāgas vai Vīnēs atmosfēras burvību. Sighišoara nebija lielākā vai bagātākā no septiņām sakšu citadelēm Transilvānijā, taču tā viennozīmīgi ir kļuvusi par vienu no populārākajām. Pastaiga pa pilsētas kalnainajās ielās ar oriģinālo viduslaiku arhitektūru, maģisko bruģēto aleju, stāvo kāpņu, laukumu, torņu un pārsteidzoši labi saglabājušos cietoksni, radīs tevī sajūtu, ka laiks ir pagriezts atpakaļ.
Sighišoara ir arī Vlada III Drakulas, zināma arī kā Vlada III Tepeša un/vai Cepeša – Valahijas gospodara no Drahuleštu dinastijas dzimtene, kurš valdīja no 1456. līdz 1462. gadam. Tieši šis personāžs iedvesmojis īru rakstnieku Bremu Stokeru 1897. gadā publicētā šausmu romāna tēla prototipam, kas teju visā pasaulē zināms kā vampīrs – Grāfs Drakula. Iespējams, tam par pamatu ir uzskats, ka Drakula būdams gūstā Ungārijā esot pārgājis katoļticībā un karpatu tautu folklorā visai populārs ir motīvs, ka cilvēks, kurš nomaina ticību, kļūst par vampīru. Sighišoara citadele tika uzcelta 12. gadsimtā, kad tā bija pazīstama kā Castrum Sex, tad nostiprinājās un paplašinājās 15. gadsimtā. Taču pilsētas šī brīža nosaukums pastāvēja jau ilgi pirms tam. Sakši uzcēla savu augstajām sienām apjozto pilsētu uz bijušā romiešu cietokšņa drupām. 1298. gadā pilsēta tika minēta kā Schespurch, bet 1367. gadā to sauca par Civitas de Seguswar. Sighišoara vārdu pirmo reizi rakstiskā dokumentā minēja Vlads Drakula, Vlada III Drakulas tēvs, tas izdots 1431. gadā. 14. un 15. gadsimtā rūpniecības, amatnieku un tirgotāju darbība nodrošināja ekonomisko izaugsmi, kas ļāva būvēt spēcīgu aizsardzības sistēmu. Tā paredzēja 14 torņus un vairākus bastionus un spēcīgu artilērijas sistēmu uz visām debess pusēm. Katrs tornis tika uzcelts, uzturēts un aizstāvēts amatniecības ģildē. Visspilgtākais no tiem bija 14. gadsimtā celtais Pulksteņa tornis, kas kontrolēja galvenos vārtus un vairāk nekā 804 metru garu aizsardzības sienu un glabāja arī pilsētas dārgumus.
Drakulas māja
Kas gan būtu ceļojums uz Transilvāniju bez paviesošanās mistiskiem nostāstiem apvītā personāža mājvietā, kas atrodas netālu no pulksteņa torņa. Šī okera krāsas māja ir vieta, kur dzīvoja Vlads Tepešs – slavenais Drakula, kurš dzimis 1431. gadā. Šajā namā viņš līdz 1435. Gadam dzīvoja kopā ar savu tēvu, pirms viņi pārcēlās uz Targovisti. Virs ieejas namā karājas kalts dzelzs drakons. Nama pirmais stāvs šajā mājā kalpo kā restorāns, bet pārējā daļā izvietots ieroču muzejs. Vlada tēva iesauka bija drakuls, kas radusies no elitārā bruņinieku drakonu ordeņa (Societas Draconistrarum) nosaukuma, kura biedri, tai skaitā Valahijas vojevoda Vlads II nēsāja ap kaklu medaljonu ar drakona attēlu — to kā uzvārdu sāka lietot visi Vlada II pēcnācēji. Diplomātiskajā sarakstē citu valstu monarhi uzrunāja Vladu III kā Drakulu un, kaut parasti viņš parakstījās kā Vlads, Vlada dēls, ir saglabājušās divas vēstules, kuras viņš parakstījis kā Vlads Drakuls (Vlad Dragkulya). Drakons jeb Pūķis kļuva par viņa simbolu, apzīmējot nežēlīgo vīrieša dabu un, lai gan viduslaikos tas bija neatkarības, spēka un gudrības simbols, Bībeles asociācijā to pielīdzināja čūskai, kas kārdināja Ādamu un Ievu, norādot uz ļaunumu, tādējādi, rumāniešu vārds Dracul apzīmē pūķi un velnu. Kā zināms, Vlads Drakula bija nežēlīgs vīrietis, literatūrā iesaukts par cepešu jeb uzdūrēju, jo viņa iecienītākais veids, kā sodīt noziegušos pavalstniekus vai gūstā saņemtos ienaidniekus, it kā bijis uzdurot tos uz mieta.
Uz baisas leģendas nots šoreiz arī stāstu par daudzpusīgo Transilvāniju beigsim. Domājams, tas viss tev ļāva prātā uzburt brīnišķīgu aino par to, ko šīs vietas tev var piedāvāt, ko varēsi izstaigāt un aplūkot, ja dosies turp jau skolēnu rudens brīvdienās 22. – 25. oktobrim kopā ar tūroperatoru FlyMeAway.lv. Kad Latvijā valda drēgnais un slapjais rudens, ņem ģimeni pie rokas un dodieties ķert iespaidus citviet. Pavadiet daļu skolēnu brīvlaika Rumānijā un, kas zina, varbūt atklāsiet paši savas – īpašās – nianses, ko neviens jums citādāk nedarīs zināmas.
Kartē varēsi ne vien aplūkot Rumānijas un Transilvānijas ģeogrāfisko novietojumu, bet arī palielināt to, lai aplūkotu visu vēl dzīvākā izteiksmē.
Esi gatavs ceļojumam? Ieskaties FlyMeAway piedāvātajā ekskursiju programmā un ceļojuma izmaksās! Tiekamies Transilvānijā!
LASI ARĪ:
