Ja runājam par eksotiku, tad ierasts, ka vispirms prātā nāk domas par, piemēram, Karību salām vai varbūt Itāliju, vai Taizemi, Malaiziju, bet nē. Šoreiz dosimies eksotiskā šarma medībās uz Dānijai piederošajām Fēru salām, kas burtiski atrodas ūdenī starp Norvēģiju un Īslandi. Izmanto laiku, lai jau Lieldienās dotos turp kopā ar tūroperatoru FlyMeAway.lv.
Fēru jeb Farēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Atlantijas okeāna ziemeļu daļu un Norvēģu jūru. Tas atrodas, varētu teikt, pusceļā starp Norvēģiju, Īslandi un Skotiju. Kopš 1948. gada salas ir autonoma Dānijas province, kas tiek pārstāvēta arī Dānijas parlamentā. Tiek lēsts, ka salas atklāja un pirmie uz dzīvi tur apmetās īru mūki tālajā 625. gadā. Vide ir kalnaina un tur valda subpolārais jūras klimats, taču pateicoties Golfa straumēm, gada vidējā gaisa temperatūra nav tik arktiska. Laika posmā no 1035. līdz 1814. gadam Farēru salas bija daļa no Norvēģijas karalistes, kad Ķīles līguma ietvaros līdz ar vēl diviem Norvēģijas reģioniem – Grenlandi un Īslandi, kontroli par tām uzņēmās Dānija. Tiesa, tas nenozīmē, ka Farēras ir pilnīgā Dānijas pakļautībā. Valsts aizvien kontrolē lielāko daļu iekšzemes jautājumu, bet Dānija atbild par militāro aizsardzību, policijas nodrošināšanu, tiesu darbību, kā arī valūtu un ārlietām. Tāpat – Farēru salas ir tik patstāvīgas, ka tās kā atsevišķa valsts tiek pārstāvētas, piemēram, Olimpiskajās spēlēs. Tūroperators FlyMeAway.lv piedāvā tev aplūkot valsti, kas sastāv no 18 salām, jau Lieldienās: no 13. – 17. aprīlim.
Kā ceļojuma aprakstos min pats tūroperators: “Tas nav domāts vētrainas naktsdzīves vai pilsētas burzmas mīļotājiem. Uz Fēru salām dodas tie, kuri tepat Eiropā vēlas atrast neskartu dabu, elpu aizraujošas ainavas, tūristu pūļu nesabojātu, autentisku vidi. Ne velti žurnāla “National Geographic” lasītāji pagājušajā gadā arhipelāgu izvēlējās par gada uzvarētāju konkursā Must see! [No angļu val. – Jāredz!].” Ja arī tu esi no tiem, kam interesē šāda veida atpūta un ceļojums – aplūko precīzākus izlidošanas laikus un arī šī sapņu brauciena cenas ŠEIT!
Laika vēl ir pietiekami un tu vari visu rūpīgi apdomāt. Sāc ar to, ka aplūko mūsu sagatavoto virtuālo tūri pa Fēru salām. Aplūko daļu no tā, ko tu varētu redzēt, ja dotos turp.
Šī ir trešā lielākā sala arhipelāgā aiz Streimojas un Eisturojas un ir 178 kvadrātkilometru plaša. No trim lielākajām – Vagar atrodas visvairāk uz rietumiem. Tā ir kā neatņemama sastāvdaļa, jo tieši tur atrodas valsts vienīgā lidosta. Lidlauks uzcelts Otrā pasaules kara laikā ar Lielbritānijas atbalstu. Pēc kara aptuveni 20 gadus tas netika izmantots, taču pēcāk lidlauku paplašināja, modernizēja un nodeva ekspluatācijā. Saka, ka pasaulē ir tikai dažas lidostas, kas jau turpat sniedz tik vizuālu baudījumu ikvienam, kurš valstī ierodas. Tomēr panorāma, kas paveras lidostā ir vien pavisam neliels mājiens par to, ko varēsi aplūkot apkārtnē. Tunelis zem Vestmanna Soud (4900 metru) klints ir kļuvis par ļoti nozīmīgu objektu ne tikai tam, lai tūristiem būtu, ko aplūkot, bet arī vietējo iedzīvotāju ērtībām.
LASI ARĪ:
Šis ciemats atrodas Vagar salas rietumos un no tā paveras brīnišķīgs skats uz netālu esošo Mykines salu. Nelielais ciematiņš atrodas pašā klints malā. Tas nav izvērties plašumā, jo atrašanās vieta, klints augstums liedz cilvēkiem iespēju nodarboties ar lielāko salas iztikas peļņas avotu – zvejniecību. Precīzāk – nevis liedz, bet ļoti apgrūtina. Senos laikos cilvēki atstājuši savas laivas tuvējā Bour ciematā, kas atrodas aptuveni 5 km attālumā. Turklāt, jā, patiesi – iespējams, mazāku ciematu grūti pat iztēloties. Piemēram, 2012. gadā tajā dzīvoja vien 18 cilvēku. 2004. gadā klintī tika izveidots tunelis, lai ciemata iedzīvotāji varētu ietaupīt laiku, kas tiek mērots uz apkārtējiem apdzīvotajiem reģioniem. Pirms tam citur bija iespējams nokļūt tikai dodoties kalnos un pievārējot aptuveni 400 metru augstumu. turklāt arī šis tunelis sniegs interesantas sajūtas ne vien ar to, ka tas izveidots caur klinti, bet arī tāpēc, ka tajā ir tikai viena josla. Tam, lai automašīnas varētu ceļā izmainīties, tunelī ik pa laikam izveidotas tādas kā kabatas, kur viens spēkrats var iebraukt, lai palaistu garām otru.
Iespējams, šī vieta nav īpaši piemērota dzīvošanai, cilvēki izvēlas labākas vietas, kur iespējams strādāt un gūt plašākas iespējas, taču , ja nedomājam par praktisko pusi, šī ir īsta paradīze zemes virsū. Ne velti turp dodas tūristi. Tieši Gasadalurā ir viens no ievērojamākajiem apskates objektiem, varētu pat teikt, ka tas ir kā Vagar salas, ja ne visas valsts galvenais ainavas foto. Tas ir pateicoties skaistajam ūdenskritumam. Aiz ciemata skatam paveras milzīgs kalns un tā priekšā ir ūdenskritums.
Ūdens gāžas tieši no klints iekšā jūrā. Ja tev ir laiks pastaigām šajā pasaules nostūrī – velti laiku, lai pa klintī izgrebtajām kāpnēm dotos tuvāk jūrai līdz vietai, kur atradās vecā osta. Arī no lejas pavērsies burvīgs skats uz klintīm, kalniem, ciematu, ūdenskritumu un apkārt esošajām alām.
LASI ARĪ:
Arī šis ir mazs ciematiņš. No tā paveras lielisks skats uz jūtu un akmeņaino saliņu Tindholmur ar daudzām klinšu virsotnēm un citām klints smailēm, kas teju pēkšņi izlien no jūras dzelmēm. Šajā nelielajā ciematā varēsi aplūkot vecās mājas, kas sarindotas viena otrai līdzās, šaurās ieliņas un mazo, mājīgo baznīcu, kas uzcelta 1865. gadā.
Tā ir pavisam neliela sala, kas atrodas aptuveni 4 km uz austrumiem no valsts galvaspilsētas – Toršavnas. Tā ir zemākā sala visā arhipelāgā, jo augstākais punkts ir 372 metri. Dienvidu piekrastē atrodas divi zemesragi ar bākām, kas uzbūvētas 18. gadsimta beigās. Vienīgo te esošo ciematu sauc salas vārdā – Nolsoy un sasniedzama 20 minūšu braucienā ar prāmi no valsts Galvaspilsētas.
Ciematā lepni novietoti arī Goda vārti, kas ievērojami ar to, ka veidoti no zilā vaļa žokļa kaula. Šī ciemata iedzīvotāji vienā ziņā varētu justies kā īsti izredzētie, jo šiem aptuveni 300 cilvēkiem pieder ne vien pašiem savs ciemats, bet pat visa sala, jo citu iedzīvotāju, ciemu vai apdzīvotu teritoriju uz tās nav – vienīgi palikušās liecības par sensenu dzīvību uz tās. Korndalur – vieta, kur apskatāmas drupas no senām dienām. Leģenda vēsta, ka tur dzīvojusi Skotijas karaļa meita, kura aizbēgusi no tēva, jo viņš nav atzinis viņas mīļoto. Viņa gribēja apprecēties un gaidīja bērnu no sava mīļotā, tāpēc aizbēga – ieradās Nolsoy un apmetās tur.
LASI ARĪ:
Tās sākums meklējams vikingu laikā. Vēlāk tur ticis izveidots tirgus un tā lēnām, pamazām tā kļuva par plaukstošu pilsētu, kas mūsdienās ir viena no mazākajām un šarmantākajām visā pasaulē. Vien ar divu nelielu bastionu palīdzību atvairot neskaitāmus pirātu uzbrukumus, pilsētas iedzīvotāji, gadiem ritot, lēni, bet nepārtraukti attīstījuši burvīgu, ļoti koncentrētu un modernu mūsdienu pilsētas mini versiju. Starp jauno un veco izaugusi arī Havnar Kirkja katedrāle. Šajā rajonā, kuru dēvē par Tingane, šauras alejas līkumo starp vecajām, melnajām mājām ar tradicionālajiem zāles jumtiem un balti krāsotiem logiem, līdzās mūsdienu arhitektūrā celtiem namiem ar krāsainām fasādēm. Arī ielās mijās dažādi kultūrslāņi, kas viss rada neaizmirstamu dažādību un atšķirības vienuviet. Ja pierasts, ka ciemati salās ir nelieli, tad šis šķitīs kā krass pretstats, jo Toršavnā ir aptuveni 20 000 iedzīvotāju.
LASI ARĪ:
Lai gan pietiekami populāra, tomēr krietni mazāka par valsts galvaspilsētu – Vestmanna ir mājvieta aptuveni 1300 cilvēkiem. Tajā atrodas arī viena no senākajām hidroelektrostacijām Fēru salās. Lietus ūdens tiek uzkrāts četros lielos dambjos apkārtējos kalnos, kas pa caurulēm nokļūst vairākās turbīnās, kas savukārt ražo elektrību lielai daļai salas iedzīvotāju. Šos ūdens aizsprostus būs ļoti interesanti aplūkot arī tev.
Viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Fēru salās ir tieši Vestmanna tās putnu klinšu un grotu dēļ. Tur iespējams doties izbraucienā, lai aplūkotu vairāk nekā 600 metru augstās klintis, kas ik vasaru kļūst par dažādu putnu mājvietu.
Arī pēdējās atrastās liecības par Vikingiem ir atrastas tieši Vestmannā. Un tas viss liecina, ka šī vieta ir bijusi viena no pirmajām, kas atklāta un apdzīvota Fēru salās. Pat nosaukums “Vestmanna” burtiski pārtulkojot norāda “vīrieši no rietumiem”. Šie vīri bija īru mūki, kuri arī tiek uzskatīti par pirmajiem cilvēkiem, kuri apmetušies uz salas vairāk nekā pirms 1000 gadiem.
LASI ARĪ:
Piekritīsi, ka tas viss ir kas pavisam neierasts? Ja ierasti dodamies uz valstīm un pilsētām, kur varam aplūkot dažādas senatnīgas vietas, modernas ainas un nodoties pastaigām starp arhitektūras šedevriem un cilvēku pūļiem, tad šis būs kas krasi pretējs. Miers, daba un tu. Kāpēc ne? Atpūties no ikdienas, no burzmas un visa ierastā. Dodies uz ciematiņiem, kuros valda miers un pieticība. Sapnis! Piepildi to jau Lieldienās un dodies ceļā jau 13. aprīlī kopā ar tūroperatoru FlyMeAway.lv!
Aplūko karti! Izpēti, kur atrodas salas un paspēlējies ar to, “iemetot aci” tajā, ko daba šeit piedāvā:
Vai esi gatavs doties ceļā? Ielūkojies FlyMeAway.lv piedāvātajā ekskursiju programmā un ceļojuma izmaksās! Tiekamies Fēru salās!
LASI ARĪ:
