Eiropas vecākā pilsēta Kadisa valdzinās ne tikai vēstures liecību un dažādu arheoloģisko atradumu cienītājus, bet arī tos, kuriem tīk skaistas pludmales, ūdeņi un skaisti dabasskati. Tieši šīs daudzveidības dēļ BrīvBrīdis.lv kopā ar ceļotājiem draudzīgo tūroperatoru FlyMeAway.lv piedāvā tev iespēju apmeklēt Kadisu un Andalūziju.
Andalūzija ir Dienvidu Spānijas reģions, kas izveidots kā autonoma kopiena, un tajā ietilpst astoņas provinces – Almērija, Granada, Haena, Kadisa, Kordova, Malaga, Sevilja un Velva. Andalūzija ir visvairāk apdzīvotā un otra lielākā autonomā kopiena visa valsts teritorijā. Tā atrodas pašā Spānijas lejas daļā – uz Austrumiem no Portugāles. No Rietumiem to apskalo Atlantijas okeāna ūdeņi, bet otrpus Gibraltāra šaurumam – Alvoranas jūra. Tradicionāli Andalūzija ir bijis liels un ietekmīgs lauksaimniecības reģions. Vēlāk sabiedrībā jo īpaši bija jūtams arī rūpniecības pakalpojumu pieaugums. Arī tās bagātīgā kultūra un tās identitāte ir ļoti svarīga visas Spānijas attīstībā. Liels kultūras fenomens, kas raksturīgs Spānijai, ir lielā mērā vai pat pilnībā izcēlies tieši Andalūzijā un tās apkaimē, piemēram, flamenko, vēršu cīņas un Histano-mauru arhitektūras stils. Andalūzia ir arī karstākā zona visā Eiropā, piemēram, Kordovā un Seviljā vasarā vidējā temperatūra var svārstīties līdz pat 36 °C un nereti, kad dienā gaiss iesilst līdz pat 40 un vairāk °C atveldzēties nav iespējams pat naktī, jo arī pusnaktī gaisa temperatūra nenoslīd zemāk par 35°C atzīmi. Seviljā ir arī augstākā gada vidējā temperatūra Spānijā un visā kontinentālajā Eiropā: 19.2 °C.
Kadisa ir viena no Spānijas provincēm valsts Dienvidu, Dienvidrietumu daļā. Provinces galvaspilsēta ir Kadisa, kur ir vairāk nekā 128 000 iedzīvotāju. Lielākā pilsēta šajā provincē ir Heresa, kurā ir nedaudz vairāk nekā 208 000 iedzīvotāju, un vēl viena ievērojama pilsēta ir Algerica, kurā mīt nedaudz vairāk nekā 114 000 iedzīvotāju. Kopumā visā provincē dzīvo vairāk nekā 1240000 cilvēku. Kadisas province var lepoties ar daudzus kilometrus garām pludmalēm, turklāt – tur ir lielākais pludmaļu Zilo karogu skaits Eiropā. Līdzās labiekārtotajām pludmalēm, ir pieejamas arī tādas, kas saucamas par teju savvaļas pludmalēm. Šīs zonas iekļauj sevī ne tikai smilšainas piekrastes, bet arī dabas rezervātus, kur mitinās savvaļas dzīvnieki, tostarp govis un zirgi, kuri mēdz brīvi klīst arī pa šīm pludmalēm.
Lai dotos ceļā, tev vēl ir laiks visu rūpīgāk izpētīt, apdomāt, sarēķināt, jo tūroperators FlyMeAway.lv piedāvā ceļot 2017. gada Latvijas Valsts svētku laikā – no 17. līdz 20. novembrim. Tūroperators stāsta, ka šis ceļojums īpaši piemērots visiem tiem, kuriem patīk senas, tipiskas Spānijas pilsētas ar bagātu vēsturisko mantojumu, kā arī lieliskas pludmales Atlantijas okeāna krastā ar garām promenādēm, pa kurām pastaigājoties var baudīt vēlīnas atvasaras siltumu.
Šajā laikā vari arī plašāk izpētīt FlyMeAway.lv piedāvātos precīzus ceļojuma laikus un izmaksas, uzzināt vairāk par to, kāda aviokompānija izpildīs šo lidojumu. To visu plašāk varēsi uzzināt ŠEIT!
Heresa
Pilnā nosaukumā Heresa de la Fontera ir viena no visapburošākajām pilsētām Andalūzijā. Bagātīga ar dažādiem kultūras elementiem un gastronomijas specifiku. Pēc iedzīvotāju skaita Heresa ir 2. lielākā pilsēta Spānijā, 5. Andalūzijā un pati lielākā Kadisas provincē. Tā pazīstama kā flamenko, šerija, zirgu un motociklu pilsēta. 2013. gadā Heresa bija Eiropas vīna galvaspilsēta un 2014. gadā kļuva par pirmo motociklu galvaspilsētu pasaulē.
Heresas Alkazara
Šis cietoksnis ir kā atgādinājums par pilsētas stratēģisko nozīmi feniķiešu un mauru laikos. Reālākā pilsētas attīstība sākās musulmaņu valdīšanas laikā, kad tika būvētas dažādas mošejas un pilis – pilsēta šajā laikā tika ievērojami pagarināta. 12. gadsimtā kristieši vairākkārt centās iekarot pilsētu, taču vēl labu laiku pēc šiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem, Heresa tā arī palika mauru pakļautībā. Lai gan vēlākos laikos Alfonso X uzvaras gājiens mainīja pilsētu, mēģinot pārvērst mošejas par baznīcām, tomēr līdz pat mūsdienām ir saglabājušies atgādinājumi par ciešo mauru pakļautību, tā, piemēram, arī Alkazara – 12. gadsimtā uzbūvētais Almahada cietoksnis, kur ir pat īstas arābu pirtis. Cietoksnis satur rupjas četrstūrainas sienas, kas aptver aptuveni 4000 metru lielu perimetru, astoņstūru torni, Ponce de Leon tornis un mošeju, kas ir vienīgā, kas atlikusi no 18 pilsētā bijušajām. Pēc kristiešu beidzot iegūtās uzvaras pār pilsētu, 1261. gadā tā tika pārvērsta par baznīcu, kas veltīta Jaunavai Marijai. Minarets, kas joprojām ir saglabājies, tika pārvērsts par zvanu torni. Katrā ziņā – cietoksnis un tā apkārtne ir teju kā atsevišķa pilsēta vai pat valsts, kur varēsi ļauties neaizmirstamām pastaigām un aizraujošām ekspedīcijām.
Kadisa
Tā ir eleganta osta, ko ieskauj šķietami bezgalīgas pludmales. Feniķiešu radīta ap 1100. gadu pirms Kristus dzimšanas, Kadisa ir vecākā pilsēta Rietumu civilizācijā, kā arī sākuma punkts Kristofera Kolumba piedzīvojumiem Jaunajā pasaulē. Mūsdienās Kadisa aizvien ir viena no Spānijas vadošajām ostām. No palmu ieskautām promenādēm līdz apelsīnu koku apkļautiem laukumiem – pilsēta aizvien izstaro neaizmirstamu Vidusjūras šarmu un maigumu. Velti laiku, lai pavadītu to ne tikai aplūkojot pilsētas skaistumu, bet arī pazvilnētu pludmalēs un aplūkotu romantiski dažādos, bet tajā pašā laikā pat skarbos zvejnieku ciematiņus. Noteikti tā vērta būs pastaiga pa piejūras promenādēm, atpūta, parkos, dārzos un pilsētas laukumos. Izbaudi to nesteidzīgi!
Kadisas katedrāle
Tā atrodas katedrāles laukumā Kadisas vēsturiskajā El Populo Barrio. Tā ir izcila spāņu baroka un neoklasicisma 18. gadsimta katedrāle, ko 1722. gadā izprojektēja Vinsente del Akero, un tā tika pabeigta 1838. gadā. Iespaidīgā fasāde, kas vērst uz Pio XII laukumu, un tā izceļas ar skaistiem baroka torņiem. Saules gaismā tālāk spīd liels, apzeltīts doms, un šis skats ir kļuvis par Kadisas ikoniskāko ainavu. Majestātiskais doms sasniedz 52 metru augstumu un atgādina Romas Panteonu.
Vehera de la Frontera
Atrodoties augstu virs Rio Barbates, kalnu ciemats Vehera de la Frontera ir virnd no skaistākajiem un aizraujošākajiem vēsturiskajiem nostūriem. Ciemats atrodas nepilnus 60 kilometrus no Kadisas. Sešus gadsimtus šī vieta atradās stingrā arābu pakļautībā. Līdz ar to mauru šarms aizvien te sastopams teju ik uz soļa un izpaužas visā ciemā ar savām arābu stila Andalūzias kaļķotajām mājām un šaurjām, līkumotajām ieliņām. Tā kā Vehera de la Frontera atrodas vien pāris kilometru attālumā no jūras, no daudziem laukumiem pavaras burvīgs skats uz piekrasti. 11. gadsimta mauru pils un veco ebreju cietoksnis ir ievērības cienīgi apskates objekti šajā vietā.
Sevilja
Tā ir Andalūzijas autonomā apgabala province, lielākā pilsēta un arī galvaspilsēta. Seviljas vecpilsēta ir četrus kvadrātkilometrus plaša, un tajā atrodas trīs vietas, kas izpelnījušas iekļūšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – Alkazaras pils komplekss, katedrāle un Indiju Galvenais arhīvs. Vislielāko uzplaukumu Sevilja piedzīvoja 16. un 17. gadsimtā, kad, neraugoties uz to, ka tā ir tikai aptuveni septiņus metrus virs jūras līmeņa un salīdzinoši dziļi iekšzemē, līdz Gvadalkiras aizsērēšanai tā bija jūras osta. Caur to notika ievērojama sudraba un dažādu citu dārglietu tirdzniecība, kā arī osta bija pirmais ceļš, lai Eiropa iepazītu šokolādi. Tolaik Sevilja kļuva arī par vienu no galvenajiem Spānijas mākslas centriem.
Seviljas Alkazara
Tā ir karaļa pils Seviljā, ko sākotnēji izveidoja mauru musulmaņu vadoņiem. Pils ir plaši pazīstama kā viena no skaistākajām ēkām Spānijā un tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem Mudehāras arhitektūras pieminekļiem, kas atrodams Ibērijas pussalā. Augšākos Alkazaras stāvus aizvien apdzīvo karaliskā ģimene, un tā ir vecākā karaļa pils Eiropā, kas joprojām tiek izmantota šim mērķim. 1987. gadā pils tika reģistrēta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pils komplekss atrodas netālu no katedrāles un Indiju Galvenā arhīva – vienā no Spānijas vissimboliskākajiem apgabaliem. Pils skaistums un tās dārzu veidošana tika aizsākta arābu periodā un turpinājās arī vēlajos viduslaikos Mudehāras arhitektūras periodā līdz pat renesansei un baroka laikmetam 19. gadsimtā. Katrs nākamais valdnieks tai devis savu papildinājumu, izveidojot Alkatradu par tik neticami skaistu brīnumu. Pils ir arī Spānijas karaļa Filipa V meitas Marijas Antonijas Ferdinandas dzimšanas vieta.
Seviljas katedrāle
Svētās Marijas jeb Seviljas katedrāle ir Romas katoļu katedrāle. Tā ir lielākā gotikas stilā būvētā šāda veida ēka un trešā lielākā baznīca pasaulē. Turklāt tā ir arī lielākā katedrāle visā pasaulē, jo abām nākamajām lielākajām baznīcām nav bīskapa mītnes. 1987. gadā tā tika reģistrēta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Katedrālē atrodas arī Kristofera Kolumba apbedījuma vieta.
Seviljas katedrāle tika uzbūvēta, lai pierādītu pilsētas bagātību. 1401. gadā tika nolemts būvēt jaunu katedrāli. Kā vēsta vēstures liecības, katedrāles nodaļas locekļi bija sanākuši kopā un vienojušies, ka šī nebūs vis parasta katedrāle, bet gan “tik skaista un liela, ka visi, kuri to redzēs, nodomās, ka mēs esam traki”. Celtniecība sākās 1402. un turpinājās līdz pat 1506. gadam. Visi pilsētas garīdznieki deva pusi savas algas, lai samaksātu arhitektiem, māksliniekiem, amatniekiem, mūrniekiem, kokgriezējiem un citiem strādniekiem, kā arī segtu pārējos izdevumus. Piecus gadus pēc būvniecības beigām – 1511. gadā sabruka katedrāles kupols un darbs pie tās atkal atsākās. 1888. gadā zemestrīces laikā tas sabruka vēlreiz, iznīcinot visus dārgos objektus, kas atradās zem tā. Darbs pie kupola atjaunošanas turpinājās līdz pat 1903. gadam. Interjerā ir skatāms garākais joms starp visām Spānijas katedrālēm. Centrālais joms ir pat 42 metrus augsts un bagātīgi dekorēts ar dažādiem zeltījumiem. Galvenajā katedrāles korpusā ievērības cienīgākā ir kastveida kora telpa, kas teju aizpilda joma daļu, un tur saskatāmas dažādas izcirstas ainas no Kristus dzīves. Šī altārglezna bija amatnieka Pjēra Dankarta mūža darbs.
Giralda ir katedrāles zvanu tornis, tā augstums ir 105 metri un katrā malā tas ir aptuveni 13 metru garš. Giralda ir bijušais mošejas minarets, kas tur atradās saskaņā ar musulmaņu laukumiem un tika būvēts, lai līdzinātos Kotubijas mošejas minaretam Marokā. Ēlāk, kad kristieši guva virsroku, tas tika pārbūvēts par zvanu torni. Viduslaikos tornis bija viens no svarīgākajiem pilsētas simboliem. Tā celtniecība aizsākās 1184. gadā arhitekta Bena Ahmada Baso vadībā, un darbi tika pabeigti 1198. gadā. 1987. gadā arī zvanu tornis tika reģistrēts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Virspusē esošā statuja, ko sauc par “El Giraldillo” tika uzstādīta 1568. gadā un apzīmē kristietības triumfu.
Katedrāles četrās fasādēs ir 15 durvis, katrām ir sava nozīme un nosaukums. Par nozīmīgākajām tiek uzskatītas: Rietumu fasādē – Baptisma durvis; Galvenās jeb pieņemšanas durvis; Svētā Maikla jeb Dzimšanas durvis; Dienvidu fasādē – Svētā Kristofera durvis; Ziemeļu fasādē – Koncepcijas durvis; Ķirzakas durvis; Svētnīcas durvis; Piedošanas durvis; un Austrumu fasādē – Spieķu jeb Magi pielūgšanas durvis; Zvanu durvis. Katedrālē atrodas arī 80 kapelas.
Gibraltārs
Tā ir britu aizjūras teritorija, kas atrodas Pireneju pussalas dienvidu galējā punktā. Tā platība ir aptuveni 6,7 kvadrātkilometri un savu ziemeļu robežu tas dala ar Spāniju. Par galveno apskates objektu tiek uzskatīta Gibraltāra klints, kā pakājē atrodas blīvi apdzīvota pilsēta un tur mitinās vairāk nekā 30000 cilvēku. Gibraltāram ir stratēģiski liela nozīme arī Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru. Gibraltārs, kas tik dēvēts arī par vienu no Herkulesa stabiem, var lepoties ar vairāk nekā 3000 gadu ilgu vēsturi, un ir pieminēts pat Platona darbos. Senie iedzīvotāji, piemēram, feniķieši to izmantoja kā kuģu ostu. Vēlāk tāpat kā Andalūzija, arī Gibraltārs nonāca mauru pakļautībā un tikai 1602. gadā tas nonāca Spānijas pakļautībā, taču 1704. gadā to iekaroja britu karaspēks un 1713. gadā Gibraltārs tika pilnībā nodots Apvienotās Karalistes pakļautībā. 1967. gada referendumā vairums Gibraltāra iedzīvotāju nobalsoja par to, lai tas paliktu Apvienotās Karalistes pārvaldībā, un tas būtiski ietekmēja attiecības ar Spāniju. Vairāk nekā 17 gadus Spānijas un Gibraltāra robeža bija slēgta.
Gibraltāra klints
Tas ir monolīta kaļķakmens zemesrags un stiepjas 426 metru augstumā. Lielākā daļa no klints augšējās zonas ir dabas rezervāts, kas ir mājvieta aptuveni 300 Berberu makaku. Šie dzīvnieki un tur esošie labirintveida tuneļi, alas ik gadu piesaista lielu tūristu skaitu. Gorhama ala, kas atrodas klints austrumu daļā ir īpašas ievērības cienīga, jo tieši tur arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti pierādījumi par neandertāliešu dzīvi tajā pirms 30000 gadu. Augu un dzīvnieku paliekas alā un tās tuvumā norāda, ka viņiem jau tolaik ir bijis ļoti daudzveidīgs uzturs un dzīve kopumā.
Gibraltārā esošās mauru pils paliekas ir saglabājušas liecības par musulmaņu varu, kas šeit ilgusi 710 gadus. Leģendas vēsta, ka tā tika uzcelta 711. gadā, kad Gibraltārā ieradās berberu virsaitis Tariks ibn-Zijads. 17. gadsimta musulmaņu vēsturnieks Al-Makari rakstījis, ka ir izpētīts, ka Tarikam tik ļoti ir iepaticies šeit, ka viņš, ierodoties Gibraltārā, dzēsis visas iespējas kādam no turienes aizceļot, sadedzinot visus kuģus, kas šurp ieradušies. Galvenā ēka, kas ir saglabājusies, ir tikusi saukta par “Sumināšanas torni”. Tā ir milzīga lielu bloku un betona ēka. Augšējā torņa daļā atradās bijušo okupantu dzīvokļi un mauru vanna.
Nu laikam būs laiks apstāties un ļaut tev pašam aplūkot pārējo skaistumu, atklāt nezināmo un iepazīt ne tikai Kadisu un Andalūziju, bet arī Gibraltāru pašam. Esam pastāstījuši jau gana daudz, tāpēc ceram, ka esam uzbūruši tev pietiekami skaistu ainu un/vai ieintriģējuši ar dažādām vēstures liecībām, lai tu izjustu vēlmi turp doties un to visu aplūkot. Protams, būtisks ir laiks, ceļabiedri un arī izmaksas, tāpēc par lidojumiem un visām šī ceļojuma cenām vairāk varēsi uzzināt ŠEIT! Aplūko, varbūt ir vērts atlikt naudiņu tieši šim ceļojumam kopā ar tūroperatoru FlyMeAway.lv!
Te varēsi arī aplūkot karti, kas ļaus tev vēl vairāk iztēloties sava ceļojuma gaitu:
