Aizvien vairāk cilvēku sāk ne tikai domāt par veselīgu dzīvesveidu, bet arī rīkojas. Ik rītu un vakaru varam redzēt uz ielām un parkos daudzus skrējējus, kuri piekopj veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Un aizvien vairāk fitnesa zāļu no rītiem un vakaros ir pilnas ar cilvēkiem, kuri intensīvi vingro, lai uzlabotu sava ķermeņa aprises. Taču ne vienmēr rezultāts pēc nodarbības fitnesa zālē liecina par pareizu treniņu, stāsta sporta kluba Veselības fabrika trenere, Rexona aktīva dzīvesveida akcijasUZDRĪKSTIES:VAIRĀK! eksperte Agnese Anševica.
1) Mīts – sāpoši muskuļi pēc slodzes liecina par labu treniņu.
Patiesībā sāpes muskuļos pēc treniņa visbiežāk liecina par pārslodzi. Pārāk liela slodze rada sīkas mikrotraumas muskuļu šķiedrās, kā arī veicina pienskābes uzkrāšanos, dēļ kā arī rodas sāpes. Tādēļ iesaku būtiski piedomāt par treniņa programmu, pat konsultēties ar treneri, lai noteiktu tieši jums piemērotāko treniņa programmu. Tā rezultātā pēc treniņa jutīsiet patīkamu sagurumu un pat mundrumu, un nākamās dienas nevajadzēs mocīties ar sāpēm visā ķermenī. Savukārt spogulī vēlamās izmaiņas pamanīsiet jau pēc divu mēnešu regulāriem treniņiem.
2) Mīts – riepu ap vidukli var nodzīt vēderpreses vingrinājumi katru dienu.
Šis ir viens no visizplatītākajiem mītiem un te man nāksies droši vien apbēdināt daudzus šī brīnumlīdzekļa lietotājus – vēdera preses vingrinājumi diemžēl nepalīdzēs tikt pie slaida vidukļa. Vēdera preses muskuļi ir pārāk mazi, lai to noslogošana vien dedzinātu liekās kalorijas. Liekā svara gadījumā (kas pārsvarā ir arī iemesls riepai) vislabākos rezultātus dos izturības slodzes, lielo muskuļu grupu noslogošana, kā arī sabalansēta diēta – vislabāk viss kopā, turklāt diēta dos vismaz 60 – 70% no rezultāta. Ir jāmazina visa ķermeņa zemādas tauku kārta, tad arī izcelsies trenētā vēdera prese. Stingrai vēdera presei pilnīgi pietiek ar 2 – 3 preses treniņiem nedēļā pa 15 – 20 minūtēm.
3) Mīts – fitnesa klubus apmeklē tikai kačoki un modeles.
Fitnesa joma mūsdienās ir tiktāl attīstījusies, ka tagad sev piemērotu fizisko aktivitāti atradīs visu vecumu un fiziskās kondīcijas cilvēki. Klubi ir kļuvuši pieejamāki gan piedāvājuma, gan finansiālajā ziņā. Arī treneri kļuvuši izglītotāki. Modē ir trenēties gudri. Jau sen sporta klubos nav tā, ka tajos trenējas tikai slavenības vai “muskuļu kalni”. Fitnesa klubs ir vieta, kur cilvēki uzlabo un uztur kārtībā savu ikdienas fizisko kondīciju. Sporta kluba apmeklējums ir dzīvesveids – vai nu pirms, vai pēc darba dienas cilvēks dodas uz sporta klubu nodoties fiziskām aktivitātēm, lai paaugstinātu savu tonusu un izlādētu nevajadzīgo un bieži arī negatīvo enerģiju.
4) Mīts – pēc vingrošanas izbeigšanas muskuļi pārvēršas taukos.
Ne reizi vien dzirdēts cilvēkus runājam, ka tad, kad cilvēks kādu iemeslu dēļ pārtrauc aktīvi sportot un vingrot, iegūtie muskuļi pamazām pārvēršas taukos un cilvēks atkal apresnē tieši tādēļ, ka ir kādu laiku aktīvi sportojis. Taču uzreiz uzsvēršu – tas nav fizioloģiski iespējams! Jo muskuļi un tauki ir divas dažādas audu grupas. Tad jau arī burkāns varētu pārvērsties par pienu. Realitāte ir pavisam vienkārša – pārstājot vingrot, cilvēks mazāk kustas un vairāk ēd, tāpēc tauku daudzums palielinās, bet muskuļu masa samazinās.
5) Mīts – ja sieviete pildīs spēka vingrinājumus, viņa paliks par muskuļu blāķi.
Varbūt daudzus nošokēšu, bet sievietēm patiesībā ir ļoti grūti iegūt lielu muskuļu masu, jo viņu organismā ir pārāk zems testosterona līmenis. Ja tomēr sportošanas rezultātā sievietes ķermenī ļoti būtiski pieaug muskuļu masa, tad vai nu sievietei ir ģenētiskas īpatnības, kas gan mēdz būt ļoti reti, vai arī viņa lieto steroīdu preparātus. Spēka vingrinājumi gan veicina sievietes muskuļu pieaugšanu, bet ne tik daudz, lai izskatītos pēc muskuļu blāķa. Skaists ķermeņa reljefs izskatu tikai uzlabo. Bez tam spēka vingrinājumi sievietei ir nepieciešami, jo tie uzlabo stāju, muskuļu un ādas apasiņošanu, kā arī padara stiprākus kaulus, līdz ar to ir mazāks risks saslimt ar osteoporozi.
Sportosim un būsim veseli!
