Dodoties uz skolu vai bērnu dārzu pirmo reizi, īpaši aktuāli ir noskaidrot, kā pasargāt sevi un bērnus no saslimšanām, jo jauna vide kā fiziski, tā arī emocionāli var kļūt par iemeslu negaidītām veselības problēmām.
“Visbiežāk saaukstējas bērni vecumā no 2 līdz 5 gadiem, jo šajā vecumā bērna imūnsistēma tikai attīstās un pilnībā izveidojas līdz 10 gadu vecumam. Turklāt šajā vecumā mazuļi parasti sāk apmeklēt bērnudārzu. Piemēram, ja bērns pirmo reiz sācis apmeklēt bērnudārzu un ir vienīgā atvase ģimenē, viņa imunoloģiskā atmiņa vēl tikai veidojas. Tas nozīmē, ka savstarpējā saziņā bērni apmainās arī ar mikrobiem. Atvases, kas nav gājušas bērnudārzā, biežāk slimo skolā, jo viņu organisms nav iemācījies atpazīt un reaģēt uz slimību izraisītājiem”, savā pieredzē dalās SIA “A Aptiekas” farmaceite Lauma Ašmane.
Saslimšanu veicina arī negatīvas emocijas. Ja mazulim nepatiks iet uz dārziņu, viņš noteikti slimos daudz biežāk nekā citi bērni, jo negatīvas emocijas samazina organisma aizsargspējas.
Saaukstēšanās šajā vecumā var noritēt ļoti dažādi. Tā var būt saslimšana, kas izpaužas kā vieglas iesnas, kas visai ātri pāriet, bez īpašas nepieciešamības to ārstēt. Taču var gadīties, ka mazajam ir ne vien iesnas un klepus, bet arī augsta temperatūra. Saaukstēšanās gadījumā parasti grūtākās ir pirmās divas dienas. Pārsvarā saslimšana sākas ar sāpošu kaklu, tad parādās iesnas. Ja ir viegla elpceļu saslimšana ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru nedaudz virs 38 °C, taču bērns ēd, lieto pietiekami daudz šķidruma un labprāt kontaktējas ar pārējiem ģimenes locekļiem, tad, uzmanot slimības gaitu, vecāki var tikt galā pašu spēkiem. Ja nepieciešams, var lietot arī temperatūru samazinošas zāles, taču rūpīgi ievērojot vecumam atbilstošās devas. Tomēr, ja nemainīgi paaugstināta temperatūra saglabājas ilgāk par diennakti, labāk konsultēties ar ārstu.
Farmaceite atgādina 5 vienkāršus padomus, kas palīdzēs izvairīties no saslimšanas:
1. Lai novērstu bērnu un arī pašu slimošanu, svarīgi ir saņemt visas nepieciešamās uztura vielas un mikroelementus. Uzturā noteikti būtu jāiekļauj gaļa, zivis un olas, tāpat arī sulas, svaigi augļi un dārzeņi. Ja tomēr liekas, ka viss nepieciešamais netiek uzņemts, papildus var lietot vitamīnu un minerālvielu kompleksus. Un, protams, ļoti svarīgi uzņemt pietiekami daudz ūdens.
2. Arī apģērbam ir jābūt atbilstošam laika apstākļiem. Nevajadzētu bērnus apģērbt pārāk biezi, jo bērni vienmēr ir aktīvi un kustīgi, un pārkaršana paaugstina iespējamību saslimt ar kādu no saaukstēšanās slimībām.
3. Tāpat vērts sekot līdzi tam, kāda ir gaisa temperatūra mājoklī, tai nevajadzētu pārsniegt 19-20 grādus, jo, izejot no pārāk siltas telpas, gaisa temperatūras maiņas rezultātā, bērniņš tiek pakļauts saslimšanas riskam. Tāds princips jāievēro arī automašīnās. Noteikti regulāri jāvēdina telpas, to vajadzētu darīt arī slimības laikā, lai samazinātu gaisa mitruma līmeni telpās, līdz ar to uzlabojot skābekļa apmaiņu telpā.
4. Gan bērnam, gan pašiem roku mazgāšana jāveido par ikdienišķu ieradumu, jo vīrusi izplatās ne tikai pa gaisu pilienu veidā, bet arī nonākot tiešā kontaktā ar slimniekiem.
5. Līdz ar apkures sezonas iestāšanos, gaiss telpās kļūst sausāks. Sausa gaisa ietekmē gļotādas virsma deguna ejās izžūst, un deguns kļūst uzņēmīgāks pret baktērijām un kaitīgajiem mikroorganismiem. Tāpēc ieteicams regulāri gan bērna degunu, gan savu skalot ar jūras ūdeni. Tas palielinās deguna spējas pretoties baktērijām un atjaunos normālu deguna funkcionalitāti.
