Skaidrs, ka grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz transportlīdzekļu konfiskāciju tā dēvētajiem “dzērājšoferiem”, stājoties spēkā 2022. gada 25. novembrī, nospraustais mērķis bija cēls. Tomēr pēc divu gadu normu piemērošanas praksē atklājies, ka tajā ir virkne nepilnību, kas cita starpā par šo grozījumu “ķīlniekiem” padarījušas arī šo šoferu ģimenes locekļus. Advokāts: Par “dzērājšoferu” pārkāpumiem soda arī viņu ģimenes
Konfiscēto transportlīdzekļu skaits pieaug
Valsts policijas oficiālie dati par diviem šo likuma normu pielietošanas gadiem skaidri parāda, ka šoferiem konfiscēto automobiļu skaitam ir tendence augt. Par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, kā arī par braukšanu citu apreibinošo vielu ietekmē (un par atteikšanos no alkohola pārbaudes) 2023. gadā konfiscēti 815 transportlīdzekļi, 1607 gadījumos noteikta pilna vai daļēja transportlīdzekļa vērtības piedzīšana. Savukārt 2024. gadā konfiscēti jau 850 transportlīdzekļi, bet pilna vai daļēja transportlīdzekļa vērtības piedzīšana noteikta 1505 gadījumos.
Attiecīgi pieaugot tiesvedību skaitam, advokāti un juristi secinājuši, ka Krimināllikumā ir vairākas būtiskas nepilnības, kas tā piemērošanu padara par pārāk plaši traktējamu, radot neskaidrību, apgrūtinot policijas un tiesu darbu, un pat radot korupcijas riskus. Tā vismaz uzskata zvērināts advokāts Artūrs Marģevičs, kura klients jau iesniedzis sūdzību, bet šobrīd tiek gatavotas vēl vairākas līdzīgas citu klientu sūdzības Satversmes tiesai par minētajām nepilnībām Krimināllikuma 70.13 un 70.14 pantos.
Ja “dzērājšoferis” precējies – atņem kopmantu
“Ja tiek šķirta laulība, tad laulības laikā iegādātais auto, neatkarīgi no tā, uz kura laulātā vārda tas reģistrēts, tiek uzskatīts par abu laulāto kopīpašumu. Taču, ja viens no laulātajiem šo pašu auto ir vadījis dzērumā, kā rezultātā transportlīdzeklis ir konfiscēts, iznāk, ka otram laulātajam ir atņemta daļa viņa mantas, lai gan šis laulātais ne pie kā nav bijis vainīgs un nekādus pārkāpumus nav izdarījis,” absurdo situāciju, kas šobrīd pastāv tiesiskajā regulējumā, ilustrē Marģevičs.
Advokāta bažām pievienojas arī tiesību eksperts un cilvēktiesību aktīvists Juris Matisāns: “Ja transportlīdzeklis ir laulāto kopīgā manta, konfiskācijas sekas tieši skar nevainīgo laulāto un netieši visu ģimeni (piemēram, bērnus vai citus radiniekus), kuri tiek atstāti bez būtiska pārvietošanās līdzekļa. Šāda situācija faktiski nozīmē, ka ģimene tiek sodīta kopā ar vainīgo, lai gan nav pārkāpusi likumu. No tiesību teorijas skatu punkta tas tuvojas aizliegtajai kolektīvās atbildības formai “poena collectiva”, kas ir nepieļaujama demokrātiskā tiesiskā valstī.”
Šobrīd sankcija formāli tiek piemērota vainīgajam, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, skaidro Matisāns, atsaucoties uz Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantiem, “taču faktiski, konfiscējot automašīnu, kas ir ģimenes kopmanta vai kas nodrošina ģimenes dzīves ritmu, sods skar arī citus ģimenes locekļus, kuri nav izdarījuši nekādu pārkāpumu. Šādās situācijās tiek radīts kolektīvas atbildības efekts, kas ir pretrunā ar krimināltiesību pamatprincipiem.”
Satversmes tiesa lietās par īpašo mantas konfiskāciju ir atzinusi, ka šādas sankcijas ir pieļaujamas tikai tad, ja nodrošināts samērīgs līdzsvars starp sabiedrības interesi un indivīda pamattiesībām. Ja sankcija faktiski noved pie tā, ka “sods tiek pārcelts” arī uz ģimeni, rodas jautājums, vai šāds līdzsvars tiek saglabāts.
“Likumdevējam būtu jāizskata iespēja ieviest skaidrākas garantijas, lai nevainīgi ģimenes locekļi netiktu sodīti. Piemēram, loģiski būtu noteikt, ka laulātā kopīpašumā esošu transportlīdzekli var konfiscēt tikai vainīgā domājamās daļas apmērā vai paredzēt mehānismus, kas ļautu nevainīgam laulātajam atgūt savu daļu vai pieprasīt kompensāciju no valsts,” saka Juris Matisāns.
Miglaini piemērojami Krimināllikuma panti
Savukārt advokāts Artūrs Marģevičs norāda, ka Krimināllikuma pantiem, kas tiek piemēroti šoferiem reibumā, ir arī citas nepilnības: “Piemēram, ja auto nepieder vainīgajam, likums paredz, ka tiesa vai prokurors (piemērojot priekšrakstu par sodu) lemj piedzīt transportlīdzekļa pilnu vai daļēju vērtību no notiesātā personiskās mantas. Taču vienlaikus Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļā nav atrunāts, kuros gadījumos no vainīgā piedzenama pilna, bet kuros daļēja auto vērtība.”
“Iedomājieties situāciju, kad vainīgais reibumā ir vadījis uzņēmumam piederošu jaunu smago automašīnu vai tehniku, kuras vērtība var sasniegt vairākus simtus tūkstošus eiro. Pēc pārkāpēja aizturēšanas auto uzņēmumam, protams, atdod, bet ir pilnīgi skaidrs, ka parasts šoferis diezin vai spēs segt šādu automašīnas vērtību, ja prokurors vai tiesa nolems piedzīt pilnu transportlīdzekļa vērtību no vainīgās personas,” skaidro Marģevičs.
Advokāts uzskata, ka likuma normas ir izplūdušas un tādēļ virknē gadījumu tiek patvaļīgi traktētas: “Paradoksālākais ir tas, ka man kā advokātam šajā situācijā nav pat pie kā apelēt, jo likumā nav noteikta nedz kāda metodoloģija, pēc kuras tiek sazīmēta automašīnas vērtība, nedz arī skaidri kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēts, vai transportlīdzeklis jākonfiscē pilnā vai daļēja vērtībā, un, kādā apmērā to vispār var veikt. Iznāk, ka var tikt konfiscēta pilna transportlīdzekļa vērtība vai daļa no tās tādā apmērā, kādu nolems piedzīt prokurors vai tiesnesis. Un tas, cik lielu daļu no šīs summas ir jāatmaksā vainīgajam, arī būs atkarīgs no prokurora vai tiesneša gribas. Ja reiz pastāv tik plaša likuma interpretācija, tad tā nešaubīgi rada ne vien neskaidrību normu piemērošanā, bet arī nopietnus korupcijas riskus.”
Viņa teiktajam piekrīt arī Juris Matisāns, uzsverot, ka tiesiskas valsts principi nosaka – likumam tomēr ir jābūt skaidram un paredzamam: “Šajā gadījumā mēs redzam, ka tiesību normas nenosaka nekādus skaidrus kritērijus vai metodiku tam, kā tiesai lemt par pilnas vai daļējas transportlīdzekļa vērtības piedziņu, ja transportlīdzeklis nepieder pārkāpējam. Un tā kā pēdējos divos gados tādu transportlīdzekļu skaits, kuriem piemērota pilna vai daļēja vērtības piedziņa, pārsniedzis jau trīs tūkstošus, tas tomēr skar diezgan lielu sabiedrības daļu. Un ir pilnībā saprotama arī juristu vēlme ieviest skaidrus principus minēto Krimināllikuma pantu piemērošanā. Tostarp – vēršoties pēc risinājuma arī Satversmes tiesā.”
Ir skaidrs, ka sākotnējais mērķis transportlīdzekļu konfiskācijai vai to vērtības piedzīšanai ir bijis cēls. Taču no valsts puses nebūtu pieļaujama tik brīva un patvaļīga Krimināllikumu pantu traktēšana, piemērojot šajos pantos nozīmētos sodus. “Manuprāt, pat viscēlākais mērķis neattaisno prettiesiskas un demokrātiskā valstī nepieļaujamas darbības no iestāžu puses, ar kurām diemžēl mums ir ik pa brīdim jāsaskaras,” saka Artūrs Marģevičs.
Rīgā, 2025. gada 27. augustā.
Papildu informācija un fakti:
Konfiscēto transportlīdzekļu dati par 2023. gadu ņemti no Valsts policijas gada pārskata (saite: https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-gada-parskats-2023-celu-satiksme), bet par 2024. gadu tos speciāli šī raksta tapšanas vajadzībām mums sniedza Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļa.
