Proaktīvi ieviešot Eiropas parlamenta kriptoaktīvu tirgus regulu, Latvijas darba tirgus tiktu papildināts ar vienu no pelnošākajiem darbinieku segmentiem valstī. Latvijas Blokķēžu attīstības asociācija apkopojusi potenciālos ieguvumus, ko optimistiskākajā scenārijā Latvija var sagaidīt, kļūstot par regulētu blokķēdes industrijas uzņēmumu mītnes valsti.
Jauns sektors ar lielākajām algām valstīm
10 000 eiro mēnesī – šāda alga kriptovalūtu uzņēmumos nav sapnis, bet gan realitāte. LU veiktais pētījums1 par kriptoaktīvu regulas MiCA ieviešanas potenciālo ietekmi uz Latvijas tirgu prognozē, ka pie kvalitatīva regulējuma izveides un pozitīva regulatora darba Latvijā ienāktu uzņēmumi, kuru nozares vidējās algas ir konkurētspējīgas ar programmēšanas un finanšu sektora algām. Augsti kvalificēta personāla mēnešalgas var pārsniegt 10 000 eur robežu, bet vidējās algas apjomi varētu būt robežās starp 2000 – 3000 eiro.
20 miljoni valsts budžeta ieņēmumos
Sekmīgi adaptējot kriptoaktīvu regulu, Latvija sevi pozicionētu kā finanšu inovācijām draudzīgu valsti Eiropas mērogā, kas ļautu piesaistīt jaunus uzņēmumus darbam Latvijas teritorijā. Atsaucoties uz LU veikto pētījumu, kurā par pamatu tiek ņemts kaimiņvalsts Lietuvas piemērs, Latvijai kļūstot par kriptouzņēmumiem draudzīgu valsti, vidējais nodarbināto skaita pieaugums nozarē varētu būt 25 % gadā. Optimistiskā scenārija gadījumā tas ļautu piecu gadu laikā stiprināt valsts ekonomiku ar 1200 – 3000 darbavietām, savukārt nomaksātie nodokļi piektajā gadā varētu pārsniegt 20 miljonus eiro.
“Lietuva ir viena no aktīvākajām inovāciju adaptētājām finanšu sektorā un Fintech nozarē plānveidīgi strādā pie jaunu uzņēmumu piesaistes jau teju 10 gadus. Kaimiņu sasniegtie rezultāti runā paši par sevi – kriptobirža “Binance” (“UAB Bifinity”) 2022. gadā bija ceturtais lielākais nodokļu maksātājs valstī, apsteidzot visas lielākās komercbankas,” uz kaimiņvalsts pieredzi norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Puķe.
Kvalitatīvāki pakalpojumi un konkurence – ieguvums iedzīvotājiem
Nevienam nav noslēpums, ka finanšu sektors Latvijā patlaban ir ar visnotaļ limitētu konkurenci, kā rezultātā lielākie cietēji ir iedzīvotāji. Tā rezultātā redzam, ka arvien plašāka sabiedrības daļa nepieciešamību pēc papildu finanšu pakalpojumiem apmierina, meklējot finanšu pakalpojumu sniedzējus, kas reģistrēti ārpus Latvijas, piemēram, Revolut. Kriptoaktīvu regulu agrāk vai vēlāk adaptēs visas Eiropas Savienības dalībvalstis – Latvijai to paveicot proaktīvi, mūsu iedzīvotājiem būs iespēja iegūt kvalitatīvākus finanšu pakalpojumus ātrāk nekā citviet Eiropā.
