Apkures sezona ir klāt! Kā ietaupīt nesalstot?

Pirms pagājušā gada apkures sezonas enerģijas cenas strauji kāpa, un iedzīvotāji arvien aktīvāk sāka meklēt veidus, kā samazināt izdevumus par komunālajiem maksājumiem, tajā skaitā apkuri. Reizēm pietiek ar apkopes veikšanu esošajai sistēmai, tomēr, ja tā savu laiku ir nokalpojusi vai ir ļoti neefektīva, jālemj par vecās nomaiņu pret jaunu. Lai gan apkures sezona ir tepat aiz durvīm, arī šobrīd vēl nekas nav nokavēts un investēt energoefektīvā apkures sistēmā ir vērts, atzīst “Inbank Latvija” vadītājs Dainis Skrinda.

Lai gan prognozē, ka šoziem cenas nesasniegs pagājušā gada līmeni, tomēr, ņemot vērā arvien pieaugošo dzīves dārdzību, viņš uzskata, ka ietaupīt vienmēr ir svarīgi, pat, ja ieguvums būs jūtams tikai ilgtermiņā. “Jo vairāk rūpēsimies par savu apkures sistēmu, jo videi draudzīgāk un veselīgāk dzīvosim, lieki netērējot dabas resursus,” saka D. Skrinda.

Savukārt uzņēmuma “DC Energy” vadītājs Sandis Latūns norāda, ka 80% no ēkas patērētās enerģijas ir saistīti ar apkuri un dzesēšanu. Tas nozīmē, ka, uzlabojot apkures sistēmas efektivitāti, var panākt būtisku enerģijas ietaupījumu.

Svarīgi uzturēt darba kārtībā

Visām apkures sistēmām – kamīniem, siltumsūkņiem, krāsnīm, gāzes un apkures katliem – ir nepieciešama apkope. Tās biežums ir atkarīgs no apkures sistēmas, iekārtas veida un īpatnībām. Veicot regulāras apkopes, sistēma kalpos daudz ilgāk un efektīvāk.

“Ja sistēma netiek uzturēta darba kārtībā, palielinās apkures izmaksas. Piemēram, vecākās apkures sistēmās kaļķakmens bieži ierobežo ūdens plūsmu un siltuma pārnesi uz sistēmu, tāpēc nepieciešama tās atkaļķošana. Tāpat ir svarīgi pārliecināties, ka apkures sistēmā nerodas siltuma zudumi. Profilaktiskā servisa apmeklējuma izmaksas parasti ir līdz 200 eiro, atkarībā no apkures sistēmas veida un jaudas. Ja tiek konstatēts, ka sistēma jau ir novecojusi, noteikti ir vērts meklēt energoefektīvu alternatīvu,” iesaka S. Latūns.

Turklāt ir svarīgi sistēmas uzstādīšanu, apkopi un servisu uzticēt sertificētiem speciālistiem. Noslēdzot servisa un apkopes līgumu, var ietaupīt līdzekļus un nodrošināt garantētu kvalificēta speciālista apmeklējumu ērtā laikā.

Ietaupījums līdz 30%

Nomainot 20 gadus vecu siltumsūkni pret jaunu, modernu iekārtu, atkarībā no nomaināmās ierīces stāvokļa un siltumsūkņa tehniskiem datiem, enerģijas ietaupījums var sasniegt aptuveni 20%. Savukārt pārejot no vecas malkas krāsns uz jaunu krāsni, enerģijas ietaupījums var sasniegt pat 30%.

Uzlabošanas darbi ir jāveic, ņemot vērā mājsaimniecības individuālās iespējas, kā arī kurināmā pieejamību un cenu. Ja mājsaimniecībai ir savs mežs un malka ir pieejama bez maksas, apkures katlu var vienkārši nomainīt pret jaunu, nevis pāriet uz citu apkures veidu.

“Ir novērots, ka klienti daudz laika un enerģijas tērē, meklējot labāko risinājumu, un nereti nonāk lamatās pie nekvalificētiem pārdevējiem vai uzstādītājiem. Tāpēc iesakām vērsties pie sertificētām kompānijām, kas var piedāvāt pilnu pakalpojuma spektru un atrast atbilstošāko iekārtu tieši klienta vajadzībām, nodrošināt kvalificētu uzstādīšanu un servisu,” saka S. Latūns.

Aktuālas videi draudzīgas sistēmas

Gadsimtiem ilgi apkuri nodrošināja, dedzinot fosilos enerģijas avotus – ogles, naftas un dabas gāzes produktus. Šāds apkures veids atstāj negatīvu ietekmi uz vidi, tāpēc 2015. gada Parīzes klimata pārmaiņu konferencē pieņēma lēmumu apturēt globālo sasilšanu un mazināt pasaules klimata pārmaiņas, tajā skaitā atsakoties no fosilā kurināmā.

Šī iemesla dēļ saules enerģijas paneļu uzstādīšana ir kļuvusi par ļoti populāru veidu, kā ietaupīt uz elektroenerģijas izmaksām un dzīvot videi draudzīgāk, īpaši, ja apkure tiek nodrošināta ar elektrību. Aprēķini liecina, ka profesionāli projektēta saules elektrostacija atmaksājas aptuveni desmit gadu laikā, bet, tā kā saules enerģijas paneļi kļūst arvien lētāki, samazinās arī atdeves laiks. Sākotnējā ieguldījuma apmērs un atmaksāšanās laiks vienmēr ir atkarīgs no konkrētās mājas īpatnībām un mājsaimniecības enerģijas tērēšanas paradumiem.

Papildus saules enerģijas paneļiem vēl zemāku apkures cenu nodrošinās, piemēram, gaisa-ūdens siltumsūknis, kas ir četras reizes efektīvāks nekā apkure ar elektrību. “Tā kā siltumsūknis apkurei izmanto gaisā uzkrāto enerģiju, tas ir videi draudzīgs. Mūsdienu siltumsūkņi aptver arvien plašāku temperatūras diapazonu un darbojas līdz -28°C āra temperatūrai un nodrošina karsto ūdeni līdz +65°C temperatūrai. Tehnoloģijas uzlabojumi ļauj to izvietot daudz lielākā ēkas daļā nekā pirms desmit gadiem, un tā kalpošanas laiks ir 25 gadi. Ja runājam par ērtībām, tad siltumsūkņi ir visērtākie, ekonomiskākie un drošākie apkures katli, kas pašlaik ir pieejami tirgū, tādēļ Eiropā siltumsūkņu pārdošanas apjoms pērn ir pieaudzis par teju 40%. Piemēram, ja siltumsūknis vidēji ražo 5 kWh siltumenerģijas, tas izmanto tikai 1 kWh elektroenerģijas, bet pārējā ir bezmaksas siltumenerģija no gaisa. Salīdzinot ar elektrisko apkuri, siltumsūknis ietaupa līdz pat 80% no elektrības izmaksām,” stāsta S. Latūns.

Jāņem vērā, ka siltumsūkņa ierīkošanai nav vajadzīga katlu telpa, skurstenis un telpa kurināmā glabāšanai. Mājoklī samazinās arī ugunsbīstamība, jo nenotiek degšanas procesi, nav vajadzīgs ierīkošanas projekts. Uzstādot siltumsūkni un saules paneļus, kas ražos elektroenerģiju sūkņa darbināšanai, enerģijas ietaupījums var būt ļoti būtisks.

Pieejamas atbalsta iespējas

Saskaņā ar “Inbank Latvia” novērojumiem interese ieguldīt energoefektīvos risinājumos, lai samazinātu mājsaimniecības izmaksas, ir augsta, tajā skaitā par līdzfinansējuma saņemšanu mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, jo apkures sistēmas nomaiņa prasa arī salīdzinoši lielas investīcijas.  Lai precīzāk saprastu apkures sistēmas uzlabošanas izmaksu apmēru, uzņēmuma pārstāvis iesaka vērsties pie speciālistiem aprēķinu veikšanai, jo vecās apkures sistēmas atjaunošana nereti izmaksā dārgāk nekā jaunas uzstādīšana.

“Saules paneļu iegāde, siltumsūkņa ierīkošana, jumta siltināšana, logu nomaiņa, elektroauto uzlādes punkta izveidošana ir daži no energoefektivitātes projektiem, kurus atbalstām un par kuriem šobrīd ir liela interese. Uzņēmuma dati liecina, ka vidējā finansētā summa mūsu klientu energoefektivitātes projektiem ir 8200 eiro. Lai samazinātu ikmēneša maksājumu, aizdevumu var saņemt uz laiku līdz pat 84 mēnešiem jeb 7 gadiem. Šobrīd vidējais izsniegta finansējuma atmaksas termiņš ir 70 mēneši jeb nepilni 6 gadi, veidojot ikmēneša maksājumu ap 155 eiro. Visbiežāk atbalstu saņem iedzīvotāji virs 40 gadiem ar stabiliem ienākumiem, kas ir vismaz 1200 eiro mēnesī. Finansējumu ir iespējams saņemt arī pie mūsu partneriem, sadalot maksājumu daļās,” stāsta D. Skrinda.

Viņš atzīst, ka augstās inflācijas dēļ klienti ir kļuvuši piesardzīgāki un daudz rūpīgāk veic aprēķinus par ieguvumiem nākotnē. Tāpat uzņēmums ir novērojis, ka iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas gan par iespējamiem risinājumiem, gan atbalsta iespējām.

“Tajā pašā laikā ir klienti, kuri rūpīgi seko līdzi cenu izmaiņām un atbalsta programmām, un ir gatavi uzreiz rīkoties,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs.

Piemēram, daudzi izmanto Altum īsteno atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai, tajā skaitā saules paneļu iegādei un uzstādīšanai. Jārēķinās, ka šobrīd aktuālajā programmā ar līdz šim iesniegtajiem pieteikumiem ir rezervēts viss privātmāju energoefektivitātes programmai no valsts paredzētais finansējums, un jaunus pieteikumus dalībai šajā programmā ALTUM nepieņem. Informācijai par ALTUM par programmas iespējamu turpinājumu jāseko līdzi iestādes mājaslapā. Tāpat atbalstu jau pēc energoegeftivitātes risinājumu ieviešanas ir iespējams saņemt arī no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta.