Vairāk nekā desmitdaļa jeb 12 % Latvijas iedzīvotāju izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši, liecina jaunākā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” dati.
Sensitīvs, bet aktuāls jautājums ir mentāla rakstura slimības – tādas kā veģetatīvā distonija, trauksmes un panikas lēkmes u.c. Šogad “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” vētīja valsts iedzīvotāju saskarsmi ar šiem psiholoģiska rakstura traucējumiem. Kā liecina pētījums, ļoti neliela iedzīvotāju daļa atzinusi, ka ar tām saskārusies, proti, 5 % aptaujāto atzina, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2 % – panikas lēkmes, bet 3 % atzinuši, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju. Vienlaikus vairāk nekā desmitdaļa jeb 12 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši. Savukārt 3% iedzīvotāju pēdējo reizi pie psihologa vai psihoterapeita vērsušies pēdējā gada laikā, 5% to darīja pirms viena vai četriem gadiem, bet 7% – vēl senāk, liecina indeksa rezultāti. Tikmēr lielākā daļa jeb 69 % aptaujāto norādījuši, ka nekad nav izjutuši vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu.
Ārsts – psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Jānis Vītiņš, komentējot rezultātus, norāda, ka, viņaprāt, aptauja atklāj „pareizo tēlu”, kādu cilvēks vēlas par sevi radīt citiem, nevis reālo situāciju. Kā cēloni šādiem datiem speciālists min psihes fenomenu, kad cilvēki „noslēpj” no sevis informāciju par emocionālo pašsajūtu. “Iemesli ir vairāki – vispirms jau paša cilvēka dabiska vajadzība idealizēt savu stāvokli. Piemēram, trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika, tā var izpausties, piemēram, ar sirdsklauvēm, kuņģa, zarnu trakta problēmām, muskuļu saspringumu u.c.,” komentē J. Vītiņš, uzsverot, ka ir būtiski spēt atpazīt simptomus un noteikt pareizos cēloņus.
Komentējot reālo situāciju valstī, speciālists norāda, ka, piemēram, trauksmes lēkmes ārsta – psihoterapeita praksē pacientiem tiek konstatētas 80 % gadījumu. Starp risinājumiem speciālists min diagnostiku un psihoterapiju, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai medikamentozu terapiju, ko nozīmē psihiatrs.
“Ja vērtējam dažādu antidepresantu noietu aptieku tīklā “Mana Aptieka”, jāsecina, ka šā gada pēdējos trijos mēnešos tas pieaudzis par 5,6 %. Tikmēr pozitīvi vērtējama tendence, ka saskaņā ar indeksa rezultātiem 34 % aptaujāto pirms medikamentu lietošanas vienmēr konsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Tas liecina, ka vismaz trešdaļa iedzīvotāju nemēdz lietot zāles “uz savu galvu,” saka SIA “Mana Aptieka” dalībniece Agnese Ritene.
