Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” bezmaksas drošības risinājums pērn kopumā bloķējis 2,4 miljonus krāpniecisku zvanu. 53 % bloķēto zvanu veikti, izmantojot neidentificējamus numurus, savukārt 46 % – uzrādot zvana veicēja kļūdainu atrašanās vietu. Kā norāda “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš, VoIP (Voice over IP) tehnoloģija ļauj krāpniekiem veikt zvanus masveidā, izmantojot internetu. Turklāt noziedzniekiem vairs nav jābūt augsta līmeņa profesionāļiem – pietiek ar automatizētiem risinājumiem un vienkāršiem psiholoģiskas ietekmes paņēmieniem. Nākotnē, bez tiesiska regulējuma un papildu kontroles mehānismu ieviešanas, telefonkrāpniecības apmēri turpinās augt, un to novēršana kļūs arvien sarežģītāka. Ar nepatīkamu vēsti klajā nāk “Bite Latvija”
2024. gadā maijā “Bite Latvija” ieviesa bezmaksas drošības risinājumu, kas līdz 2025 gada beigām bloķēja 2,7 miljonu krāpnieku zvanu. Aizvadītā gada laikā 53 % bloķēto zvanu veikti, izmantojot neidentificējamus numurus, savukārt 46 % – uzrādot zvana veicēja kļūdainu atrašanās vietu. 1 % zvanu bloķēti, jo numurs uzrādīts kā ārvalstīs esošs, lai gan lietotājs patiesībā atradies Latvijā.
Šobrīd VoIP (Voice over IP) tehnoloģija ļauj krāpniekiem veikt apjomīgu skaitu zvanu, izmantojot internetu – no desmitiem līdz simtiem vai pat tūkstošiem zvanu dienā. Tas ļauj īstenot krāpniecību masveidā un automatizēti, izmantojot dažādas zvanu centrāļu konfigurācijas un virtuālos numurus. Turklāt zvanu veikšana, izmantojot internetu, bieži tiek kombinēta ar tā dēvēto spoofingu – tas nozīmē, ka zvana saņēmēja ekrānā var parādīties Latvijas numurs, lai gan zvans faktiski tiek veikts no ārvalstīm vai ar kādas tehnoloģijas palīdzību.
“Šo divu metožu kombinācija ļauj noziedzniekiem īstenot telefonkrāpniecību ļoti plašā mērogā, radot upuros maldīgu uzticēšanos, ka zvans it kā nāk no valsts iestādes, bankas vai citas pazīstamas organizācijas. Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka interneta zvani nereti tiek maršrutēti caur vairākiem starpniekiem dažādās valstīs, kas būtiski apgrūtina to patiesās izcelsmes noteikšanu. Viena no galvenajām pazīmēm, kas ļauj identificēt šādas krāpniecības shēmas, ir, piemēram, straujš zvanu skaita pieaugums, pastiprināta aktivitāte ārpus darba laika un nepamatoti garas sarunas. Šādi darbības modeļi, kas nemitīgi atkārtojas, sniedz iespēju savlaicīgi identificēt un izvērtēt potenciāli ļaunprātīgu rīcību,” stāsta Hermanis Eriņš, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs.
Viņš papildina, ka mūsdienās krāpniekiem vairs nav jābūt augsta līmeņa profesionāļiem vai tehniski zinošiem – pietiek ar automatizētiem risinājumiem un vienkāršiem psiholoģiskas ietekmes paņēmieniem, lai apvārdotu cilvēkus. Turklāt tā ir kļuvusi par globāla mēroga problēmu. Piemēram, Lielbritānijā neatkarīgais regulators “Ofcom” jau ir noteicis prasības operatoriem, lai ierobežotu krāpnieciskus zvanus – īpaši gadījumos, kad zvani no ārvalstīm uzrādās kā vietējie telefona numuri. Savukārt ASV tiek ieviesta zvanu autentifikācijas sistēma “STIR/SHAKEN”, kas palīdz pārbaudīt, vai zvanītāja numurs ir īsts, un samazina iespējas krāpniekiem viltot numurus.
“Šobrīd Latvijā joprojām trūkst tiesiskā regulējuma, kas ļautu operatoriem aktīvāk un efektīvāk iesaistīties telefonkrāpniecības apkarošanā. Tikmēr Lietuvā jau kopš 2024. gada operatoriem ir tiesības automatizēti pārbaudīt īsziņās iekļautās saites – aizdomīgos gadījumos lietotāji tiek brīdināti, informācija tiek nodota Nacionālajam kiberdrošības centram un kaitīgās saites tiek iekļautas “melnajā sarakstā”, turpmāk bloķējot tās. Papildu tam pērn oktobrī stājās spēkā vēl stingrāki drošības pasākumi tīkla savienojumu jomā, operatoriem nosakot par pienākumu bloķēt zvanus no ārvalstu operatoriem, kas nelikumīgi izmanto Lietuvas numerācijas plāna numurus, kā arī zvanus no numuriem, kuru lietošanai nav izsniegta regulatora atļauja vai kuri neatbilst viesabonēšanas nosacījumiem. Līdzīgu risinājumu ieviešana būtiski stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecības mēģinājumiem arī Latvijā,” secina H. Eriņš.
“Bite Latvija” jau 2023. gadā vērsās Satiksmes ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar aicinājumu pilnveidot esošo regulējumu, taču tolaik kā galvenie šķēršļi tika minēta datu aizsardzības interpretācija un normatīvā neelastība. Tajā pašā laikā operatori aizvien ir gatavi uzņemties aktīvāku lomu iedzīvotāju drošības stiprināšanā, ja vien tam tiek nodrošināts skaidrs tiesiskais pamats un aktīvāka valsts iesaiste.
Par “Bite Latvija”
“Bite Latvija” ir vadošais elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Latvijā ar savu valsts mēroga optisko infrastruktūru un nākamās paaudzes 5G tīklu fiziskām personām un biznesa klientiem. “Bite Latvija” jau 20 gadus nodrošina mūsdienīgus, inovatīvus, klientu vajadzībām atbilstošus mobilo sakaru pakalpojumus – balss zvanus, nākamās paaudzes 5G tīklu, optisko internetu, “Go3” televīziju un integrētus IKT risinājumus biznesa klientiem.
Viena no “Bite Latvija” pamatvērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tāpēc 2024. gadā uzņēmums ir apņēmies veicināt cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem aktīvu iesaisti sabiedriskajā dzīvē, darba tirgū un jo īpaši – profesionālajā un brīvā laika sportā. Ejot pretī šim mērķim, “Bite Latvija” un “TV3 Group Latvija” līdz 2028. gadam būs Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsponsori, sniedzot būtisku finansiālu un informatīvu atbalstu 1 000 000 eiro apmērā. Tas palīdzēs parasportistiem sasniegt mērķus, stiprināt paraolimpisko kustību un iedvesmot arī citus.
