Tā arī nesagaidot bērnam uzaicinājumu uz bērnudārzu, Ādažu iedzīvotāja Anna Afanasjeva atklājusi, kā izveidota shēma bērnudārza rindu apiešanai šajā pašvaldībā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Taču komunikācija ar pašvaldību izvērtās smaga. Tikai pēc vairākiem mēnešiem, kopš tai norādīts uz pārkāpumiem, Ādažu novada vadība beidzot nonākusi pie secinājuma, ka bez ievērības atstāt to nevarēs, jo neatbilstības vairs nevar notušēt, un visbeidzot lemts par disciplinārsodiem.
Anna rindas veidošanas principus sāka pētīt pēc tam, kad viņas 2017. gada vasarā dzimušais bērns šogad palika bez vietas pašvaldības dārziņā “Strautiņš”, bet tā paša gada vēlākos mēnešos dzimuši un arī reģistrējušies vēlāk – pie vietas tika. Salīdzinot datus, secinājusi, ka ne viņai vienīgajai vieta dārziņā gājusi secen un rindu iespējams apiet.
“Tas ir ļoti vienkārši. Izglītības speciālists mūsu novadā – tā ir dārziņa vadītāja, nevis izglītības speciālists, jo viņa kārto tās rindas. Vienkārši nozīmē kritērijus tai rindai, nevis tā, kā ir rakstīts saistošajos noteikumos, bet, piemēram, domes protokolā ir rakstīts: uzņemt 17 bērnus, kuriem uz 1.septembri nav trīs gadi. Nu tā nevar,” viņa skaidro. Tādējādi, neraugoties uz elektronisko rindu, nosakot subjektīvus kritērijus, uzņemamo bērnu sarakstu var pielāgot pēc vajadzības. Tā palielināts jaunāko uzņemamo bērnu skaits, bet vecākos varēja uzņemt mazāk, kaut arī rindā viņi ir senāk. Piemēram, šogad uzņemti 56 bērni, kas ir jaunāki par Annas bērnu.
Viņa turklāt norāda, ka pašvaldība neizvērtēja un neatbildēja uz viņas jautājumiem pēc būtības. No sarakstes ar pašvaldību, kas aizsākusies jau jūlijā, redzams, ka daļa jautājumu tiešām ignorēti, bet rudenī, atbildot uz domes priekšsēdētājam vaicāto, kāds ir viņa rīcības plāns, izmeklējot bērnu uzņemšanu bērnudārzā, sekoja priekšsēdētāja vietnieka parakstīta atbilde, ka “lietas faktiskos apstākļu noskaidrošana par bērnu uzņemšanu ĀPII iestādē 2020. gadā, ir pašvaldības darba iekšēja procedūra, par kuru privātpersonām nav subjektīvo tiesību pieprasīt pašvaldības skaidrojumu”.
Tā gan ir pirmā vēstule, kur vienlaikus pati pašvaldība skaidri atzina, ka 17 bērni iestādē tomēr uzņemti, neievērojot domes noteikto kārtību. Vēlākie skaidrojumi ļauj secināt, ka domei turklāt tas bija zināms jau jūlijā, kad neuzņemto bērnu vecāku sūdzību dēļ lemts to kompensēt ar 20 bērnu papildu uzņemšanu apietajā vecuma grupā. Tas gan pilnībā neizdevās, jo attiecīgajā vecuma grupā pieņemti nevis 20, bet 14 bērni, un domes izpilddirektors 24. novembrī ierosināja disciplinārlietu pret divām amatpersonām – iestādes vadītāju Sandru Breidaku un domes izglītības speciālisti Ināru Briedi.
Nepietiekamais uzņemto bērnu skaits skaidrojums ar to, ka, ka obligāti bija jāpiedāvā vietas piecus un sešus gadus veciem bērniem, kuri uz to brīdi bija parādījušies reģistrā. Lai uzņemtu vairāk bērnu, maksimāli izmantota visa pieejamā platība, bet vairāk, lai uzņemtu visu solīto skaitu no sākotnēji apietās vecuma grupas, vietas gan neesot.
To, ka bērnu uzņemšana Ādažu pirmsskolas izglītības iestādē “Strautiņš” nav skaidra un caurskatāma secinājis arī Tiesībsarga birojs. Tur novērojuši , ka pašvaldības un iestādes sniegtās atbildes dažādiem adresātiem par uzņemto bērnu skaitu un sadalījumu atšķirtas. Turklāt Tiesībsargs, balstoties uz bērnudārza sniegtajām ziņām, secina, ka apieti 23, nevis 17 bērni. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka iesnieguma izskatīšana vēl nav pabeigta, taču, ņemot vērā konstatēto labas pārvaldības pārkāpumu, pirmsskolas izglītības iestādei tiks sniegtas tiesībsarga rekomendācijas, par kurām tiks informēta arī Ādažu novada dome.
Vai pārkāpumi bijuši apzināti un grupas dalītas ar aprēķinu, pašvaldībā nevērtē un uzsver kļūdu sarežģītās sistēmas dēļ. Izglītības speciāliste Ināra Briede arī atzīt, ka neesot izsekojusi notiekošajam, jo paļāvusies uz pieredzējušie iestādes vadītāju. Viņa interviju atteica, bet rakstiskā skaidrojumā norāda, ka cilvēcīgi kļūdījusies un sodu saņēmusi. “Esmu rīkojusies tikai un vienīgi bērnu interesēs. (..) Piekrītu tam, ka komplektējot grupas vajadzēja informēt izglītības speciālisti par radušos situāciju,” norāda S.Breidaka.
Rindu sistēmu tagad pārveidošot, un par grupu komplektēšanu vairs neatbildēšot tikai konkrētās iestādes vadītājs un viens pārraugs domē. Novada domas priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) saka: “Ir skaidrs, ka mums ir jāmaina modelis. Bērnu uzņemšanu nodrošinās komisija, kur arī var izbēgt no cilvēciskas kļūdas.” Tā arī varēšot redzēt visu iestāžu situāciju kopumā, nevis tikai vienas iestādes ietvaros. Saistībā ar notikušo bērnudārza vadītāja esot iesniegusi atlūgumu domes, bet viņš to nav pieņēmis, jo viņai uzticas.
Anna Afanasjeva gan iebilst: “Bet, lai viņš paskatās, piemēram, no cietušo ģimeņu puses. Labi, Breidakas kundze ir pieļāvusi kļūdu. Kļūdu, kas katrai ģimeni gadā izmaksā divus ar pus tūkstošus!” Minētā summa ir maksājums, kāds ģimenēm, kas netiek pašvaldības dārziņā, jāpiemaksā privātajā. Ādažu doms priekšsēdētājs apstiprina, ka pēc savas iniciatīvs pašvaldība kompensācijām maku vaļā nevērs. Ģimenēm, ja tām ir pierādāmi zaudējumi jāvēršas tiesā.
Situāciju Ādažos izvērtējusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tur norāda – kamēr vien pati pašvaldība pārkāpumus novērš, tā neko nevar darīt. “Ministrija var vērsties pret pašnāvību saistībā ar gadījumu, ja saistošajos noteikumos būtu kāda pretruna. Šajā gadījumā tā problēma bija nevis saistošo noteikumu saturā, bet neizpildē,” norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.
