Visus cilvēkus var iedalīt četros temperamenta tipos. Tas, pie kura tipa piederi, nereti nosaka arī to, kāda būs tava rīcība noteiktā situācijā.
Termiņi darbā nedod miera? Sangvīniķis par to tikai pasmiesies, sakopos spēkus un pieliks punktu stresam, uzveicot problēmas. Melanholiķis visticamāk melno redzēs vēl melnāku un iegrims depresijas pazīmēs, flegmatiķis pacietīgi un lēnām raksies cauri darbu kaudzēm, savukārt holēriķim būs visgrūtākais uzdevums – tikt galā ne tikai ar termiņiem, bet arī cīnīties ar iekšējo stresa dēmonu. Kā savaldīt dusmu emocijas brīžos, kad tās izmisīgi laužas uz āru?
Dusmas ir dabiska cilvēka reakcija uz ārišķīgi un iekšēji izraisītiem faktoriem. Sastrēgums darba dienas sākumā, antipātijas raisoša cilvēka parādīšanās vai saruna un personīgās dzīves problēmas ir tikai daži no iemesliem, kas mūs ātri vien sanikno. Psiholoģijas doktors Čārlzs Spīlbergers uzskata, ka dusmas saistās arī ar fizioloģisko faktoru ietekmi. Niknuma brīdī paaugstinās asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība, izdalās adrenalīns un tam līdzīgais noradrenalīns, rodas pēkšņs enerģijas pieplūdums un var sākties galvassāpes. Dabā tas izteikti novērojams dzīvnieku pasaulē sevis aizstāvēšanai. Jo dusmīgāks zvērs kļūst, jo vairāk enerģijas izdalās nepieciešamajām izdzīvošanas darbībām, piemēram, skriešanai, cīņai vai iebiedēšanai. Tomēr cilvēku pasaulē viss ir mazliet sarežģītāk.
Kāpēc dusmoties ir slikti?
Iedomājies pasauli, kurā katrs cilvēks ikvienu nepatikas izraisītu reakciju izpaustu dusmu veidā, neņemot vērā sociālās normas, vietu, laiku, iemeslu, likumus un citus aspektus. Pasaule sajuktu prātā, vai ne tā? Dusmas nav nekas slikts, taču problēmas rodas rīcībā, kas seko pēc tam. Ja tā sāpina citus un Tevi pašu, zini, ka pienācis laiks meklēt risinājumu emociju savaldīšanai. Turklāt hronisks niknums kaitē gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai, pastāvīgi radot papildu stresu, mazinot koncentrēšanās spēju, ļaujot attīstīties sirds slimībām, novājina imūnsistēmu un radot bezmiegu. Neaizmirsti arī par attiecībām ar apkārtējiem – bieža dusmu nesavaldīšana var kaitēt arī Tavai karjerai un attiecībām ar otro pusīti, draugiem un ģimeni.
Ne vienmēr iespējams izvairīties no negatīvām emocijām, taču savaldīšanās mākslu var apgūt ikviens. Ar ko sākt?
1. Atrodi cēloni savām dusmām
Mēs katrs esam auguši dažādā vidē. Varbūt bērnībā esi pieradusi pie skata ar trauku plīšanu, matu plēšanu, sišanu un histērisku kliegšanu dusmu brīdī. Zemapziņa to uzķērusi kā dabisku reakciju dusmojoties, tādēļ negribot rīkojies gluži tāpat savās dusmu lēkmēs. Padomā, vai plosīšanās nav veids, kā slēpt citas emocijas – nedrošību, vainas izjūtu, pazemojumu, sāpes vai kaunu. Ja izpaud tikai dusmas, neizproti citu viedokļus, iespējams, ar dusmām centies noslēpt kaut ko dziļāku.
2. Saproti, kādas izmaiņas ar Tevi notiek dusmu brīdī
Bieži vien par gaidāmo niknuma eksploziju liecina Tava pašsajūta. Vēders savelkas čokurā, saspringst žoklis vai dūres, sāc elpot ātrāk un intensīvāk, nespēj koncentrēties, jūti nelielas galvassāpes un savilktus plecus. Ievērojot šīs pazīmes, vari izvairīties no tālākām dusmām. Padomā par to, ko parasti saki strīda laikā. Pārspīlēšana, sakot, ka visa pasaule Tevi nesaprot, pārmēšana kādam par neizdarīto vai izdarīto, citu vainošana problēmās, zināšana, “ko Tu patiesībā domā”, un nenozīmīgu iemeslu meklēšana kārtējam strīdam. Ja pieķer sevi pie tādām domām, esi prātīga laicīgi – izej pastaigāties, noskaties kādu filmu vai video, kas mazinās spriedzi, satiec labāko draudzeni un kopīgi iedzerat kafiju pārtraukumā. Tie ir mazi sīkumi, kas var palīdzēt padarīt Tavu un citu dienu daudz gaišāku, izvairoties no strīdiem.
3. Iemācies savaldīt sevi
Krasa emociju iegrožošana var būt sarežģīts, piepūli prasošs process. Taču, jo ātrāk ķersies vērsim pie ragiem, jo labāks būs rezultāts.
Koncentrējies uz savu fizisko pašsajūtu dusmojoties. Tas novērsīs domas no vēlmes izkliegt savu “sāpi” uz citiem. Veic dziļas ieelpas un izelpas, mazinot augošo spriedzi. Skaiti līdz desmit un izmanto humoru dusmu vietā.
Nodarbojies ar sportu. Tādā veidā dusmu enerģija tiks izlietota daudz labākam mērķim, uzlabos Tavu pašsajūtu un ar laiku radīs pozitīvi vērstu enerģiju, ko nepavisam negribēsies tērēt, piktojoties uz kādu. Turklāt situāciju varēsi izvērtēt ar svaigu skatu un visdrīzāk neatradīsi iemeslu, par ko sākt dusmoties.
Izmanto savas maņas. Šajā gadījumā laba iztēle, oža vai pieskāriens var palīdzēt pavērst domas citā virzienā. Varbūt Tevi nomierina tējas, kafijas vai tuvējās beķerejas kanēļmaizīšu aromāts, sapnis par tālu zemi, kurā vēlies nokļūt, sajūsma par gaidāmo pasākumu vai parasts apskāviens no tuva cilvēka.
Izvērtē iespējamās dusmu sekas. Vai Tava prioritāte ir vienmēr uzvarēt jebkurā strīdā ar visiem iespējamajiem līdzekļiem? Padomā, kā tas kaitē Tavam tēlam, attiecībām un izaugsmei. Abpusēja cieņa tiek vērtēta daudz augstāk nekā pārliecinoša kliegšana uz sarunas biedru, mīļoto vai citu cilvēku. Novērtē to!
Koncentrējies uz tagadni. Pārstāj atsaukties uz to, kas notika pirms gada, diviem vai desmit. Tu dzīvo šeit un tagad – brīdī, kuru pati vari padarīt labāku.
Piedod cilvēkiem. Viena no humānākajām īpašībām, par ko bieži tiek aizmirsts, ir spēja piedod. Ikviens var kļūdīties, nebūt Tev “pa prātam”. Un tā tam ir jābūt. Cilvēkiem nav jāizpatīk cits citam, bet gan jāsaskata tas, kas mūs padara īpašus.
Vai arī Tevi piemeklē dusmas? Kā Tu ar tām cīnies? Esi laimīga!
