Ziemas mēnešos, kad ķermenis mazāk svīst un ātrāk atdziest, nereti pieaug nepieciešamība apmeklēt labierīcības. Lai arī tas ir dabisks process, jo aukstums veicina šķidruma izvadīšanu, bieža urinācija ne vienmēr ir nekaitīgs ziemas blakusefekts – dažkārt tā var norādīt uz urīnceļu veselības traucējumiem. Kādiem simptomiem vērts pievērst uzmanību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. Aukstums un urīnpūslis – kā par to parūpēties?
„Ja gada aukstajā laikā biežāk rodas nepieciešamība apmeklēt tualeti, tas pats par sevi vēl nav iemesls satraukumam, ja vien netiek novēroti arī citi simptomi,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane, „tomēr, ja parādās arī dedzināšana, spiediens vēdera lejasdaļā, duļķains urīns, sāpes urinēšanas nobeigumā vai rodas grūtības iztukšot pūsli, tas jau var liecināt par urīnceļu iekaisumu vai kairinājumu. Tie ir nopietni brīdinājumi, ko nevajadzētu ignorēt vai paļauties, ka simptomi pāries paši no sevis. Sākotnēji, piedzīvojot simptomus, var noderēt aptiekas piedāvājumā atrodamie preparāti ar lielogu dzērveņu ekstraktu un dzeltenās zeltgalvītes ekstraktu vai arī augstiņa lakstiem, lupstāja sakni un rozmarīna lapām. Taču, ja tas nelīdz, obligāti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.”
Cik bieži ir „normāli” doties uz labierīcībām?
Veselam cilvēkam urīnpūslis spēj uzkrāt aptuveni 300 līdz 500 mililitrus šķidruma. Kad šis apjoms tiek sasniegts, smadzenes saņem signālu, ka ir pienācis laiks apmeklēt labierīcības. Normālos apstākļos tas notiek vidēji četras līdz astoņas reizes dienā, bet naktī – ne vairāk kā vienu reizi. Nepieciešamību doties uz tualeti ietekmē arī citi faktori – izdzertā ūdens vai citu dzērienu daudzums, gaisa temperatūra, vecums, lietotie medikamenti, hormonālās izmaiņas un nervu sistēmas darbība.
Ja biežāka vēlme urinēt parādās arī tad, kad šķidruma uzņemšana nav bijusi liela, iespējams, urīnpūslis jau ir kairināts vai iekaisis. Īpaši ziemā, kad ir novājināta imunitāte, arī urīnceļi kļūst jutīgāki un infekcijas risks palielinās. Nevēlama ir arī pretēja situācija – pārāk reta urinācija vai tās aizture, kas var būt saistīta ar nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, medikamentu lietošanu vai uroloģiskām saslimšanām.
„Urīnceļu infekcijas rodas, baktērijām nonākot urīnkanālā, un tās var būt gan akūtas un sāpīgas, gan viegli ārstējamas – laikus vēršoties pie speciālista, ar infekciju vairumā gadījumu iespējams ātri tikt galā. Hroniskāka problēma ir hiperaktīvs urīnpūslis – tas izpaužas kā intensīva un neatliekama vēlme urinēt, tostarp arī naktīs. Savukārt nesaturēšana, kas īpaši skar sievietes pēc dzemdībām vai menopauzes laikā, var izpausties urinācijas noplūdē pie fiziskas slodzes vai cita veida sasprindzinājuma, piemēram, smejoties vai klepojot,” stāsta Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.
Ja simptomi nemazinās un saglabājas vairākas dienas un tos pavada drudzis, sāpes muguras lejasdaļā vai asiņošana, ir nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Tāpat ir vērts konsultēties ar profesionāli, ja urinēšanas traucējumi būtiski ietekmē miegu, pašsajūtu vai dzīves kvalitāti kopumā.
Kā parūpēties par urīnpūšļa veselību?
Urīnpūšļa veselība ir atkarīga no ikdienas ieradumiem, un profilakse ir efektīvākais veids, kā novērst iespējamās problēmas. Svarīgi nodrošināt pietiekamu, bet sabalansētu šķidruma uzņemšanu, vienlaikus izvairoties no pārmērīga kofeīna, gāzēto dzērienu un alkohola patēriņa. Savukārt sabalansēts uzturs ar mērenu sāls un cukura daudzumu palīdzēs samazināt iekaisuma un kairinājuma risku.
Fiziskās aktivitātes, īpaši vingrinājumi iegurņa muskulatūras stiprināšanai, veicina normālu urīnpūšļa darbību. Svarīga ir arī emocionālā veselība – hronisks stress var ietekmēt urīnpūšļa muskuļu darbību un mainīt organisma reakciju uz fizioloģiskiem signāliem. Tikpat būtiski ir ievērot uroģenitālo higiēnu – jo īpaši sievietēm, kurām anatomisko īpašību dēļ, pēc dabīgu procedūru veikšanas, noslaucīšanos ir jāveic virzienā no priekšpuses uz aizmuguri, lai samazinātu infekciju risku.
