Bērni un pusaudži arvien vairāk laika pavada viedierīcēs. Kāpēc pārmērīga telefona lietošana ir kaitīga un ko darīt, lai rastu zelta vidusceļu – lai nekaitējam bērnu veselībai un arī nekavējam viņu digitālo prasmju attīstību? Ko darīt vecākiem, kādas metodes izmantot? Bērns un ekrāni – kad jāsāk satraukties?
Kā Izglītības likuma grozījumi, kas ar nākamo mācību gadu aizliegs telefona lietošanu skolās 1.-6. klasēs, ietekmēs skolēnus un skolotājus? Par šiem un citiem jautājumiem jaunajā raidieraksta “RSU Veselības ekspresis” epizodē #19 “Bērns un ekrāni – kad jāsāk satraukties?” sarunājās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) eksperti – Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docents, kā arī Karīna Vasiļevska-Dāsa, sociālantropoloģe, RSU vecākā pasniedzēja. Raidierakstu var noklausīties RSU Youtube kontā.
Pasaules Veselības organizācija iesaka bērniem no diviem līdz četriem gadiem ekrānu lietošanu ierobežot līdz stundai dienā, bet no pieciem līdz 17 gadiem – līdz divām stundām dienā, taču Latvijā veiktie pētījumi norāda, ka 61 % bērnu pie ekrāniem pavada vismaz trīs stundas dienā, tādi paši dati ir par Eiropas bērniem un pusaudžiem. Realitātē šie cipari varētu būt vēl lielāki, un tas rada izaicinājumus, jo ilgstoša ekrāna lietošana ir saistīta ar dažādām veselības un uzvedības problēmām. ”Jo mazāks bērns, jo īsāks ekrāna laiks,” uzsver bērnu psihiatrs Ņ. Bezborodovs. “Līdz diviem gadiem vispār nevajadzētu lietot ekrānus, jo bērns nav pietiekami kognitīvi attīstīts un pie ekrāna pavadītais laiks ir zaudēts viņa attīstībai. Vēlākā vecumā pie ekrāna pavadītajam laikam jāstimulē bērna attīstība un būtu svarīgi, lai saturs ir mērķtiecīgi veidots attiecīgajam vecumposmam. Būtu arī vēlams, lai jaunāki bērni pavada laiku pie ekrāniem, interaktīvi darbojoties kopā ar vecākiem.”
Kāpēc viedierīču lietošana tik ļoti aizrauj bērnus un arī pieaugušos? Ņ. Bezborodovs stāsta, ka ekrānu saturs – video spēles, sociālie mediji, ātra informācijas plūsma – smadzenēs stimulē soda-atalgojuma sistēmu un ir vērsts uz dopamīna izdali. Dopamīns ir neiromediators – hormons, kas atbild par motivāciju, un augsts tā līmenis liek arvien vairāk lietot ekrānus.
“Bērni lieto viedierīces, jo pieaugušie tās lieto – bērni vienkārši imitē pieaugušos, un tā ir viņu attīstības sastāvdaļa,” akcentē sociālantropoloģe Karīna Vasiļevska-Dāsa. “Turklāt pusaudžiem ir nepieciešamība būt prom no pieaugušo pasaules un būšana telefonā ir viens no viediem, kā viņi to dara. Ekrāns var pildīt dažādas sociālās funkcijas – būt draugs, uzticības persona, varbūt arī vecāks vai auklīte. Būt saiknē ar citiem cilvēkiem, būt aprūpētam un atdarināt pieaugušos, kā arī mācīties šīs imitācijas procesā – šīs funkcijas vienmēr pavadījušas cilvēkus viņu evolūcijas ceļā un mūsdienas nav izņēmums. Mainījies tikai veids, kā tas tiek īstenots.”
Abi eksperti ir vienisprātis, ka viedierīču lietošanu nevar viennozīmīgi uztvert tikai negatīvi. Digitālajā pasaulē notiek arī bērniem un jauniešiem svarīgas un pozitīvas lietas – socializācija, piederības izjūtas iegūšana, izklaide, arī izglītošanās,” akcentē Karīna Vasiļevska-Dāsa. “Toties pārmērīga ekrānu lietošana gan var negatīvi ietekmēt gan fizisko, gan psihisko veselību.”
Kad vecākiem būtu jāsāk satraukties ka bērns par ilgu “sēž” telefonā? “Palīdzošs varētu būt “3-D” likums – distress, disfunkcija, deviance,” par “sarkanajiem karogiem” attiecībā uz viedierīcēm stāsta Ņ. Bezborodovs. “Distress ir tad, ja bērns vai apkārtējie psihiski vai fiziski cieš no šādas uzvedības. Disfunkcija – ja bērns dēļ pārmērīgas aizraušanās ar ekrāniem nespēj mācīties vai pienācīgi izgulēties, ja tas negatīvi ietekmē arī fizisko veselību, piemēram, pasliktinās stāja un redze. Deviance raksturo novirzi no vidējā rādītāja – ja, piemēram, vidēji noteiktā vecumā bērni lieto telefonu trīs stundas dienā, bet kāds bērns astoņas, tad tas ir ārpus normas.”
Kā risinājumu abi eksperti iesaka aktīvu vecāku iesaisti bērnu dzīvē. K. Vasiļevska-Dāsa uzsver, ka jau agrīnā vecumā līdz septiņiem gadiem jāveido uzticības pilna saikne ar bērnu, citādi vēlāk bērns nevērsīsies pie vecākiem, ja viņam būs kāda problēma. “Ir jāinteresējas, ko bērni dara un jāmāk komunicēt par viņu interesējošām lietām. Vai daudzi vecāki spētu sarunāties ar savu bērnu par kādu videospēli, piemēram, Robloksu?” vaicā Ņ. Bezborodovs. “Sarunām nav jābūt konfrontējošām – labi ir komunicēt, ja bērns un vecāki kaut ko dara kopā vai kopīgi dodas kaut kur. Būtu svarīgi jau agrīnā vecumā ieviest kopīgus noteikumus ģimenē, piemēram, to, ka ēdienreizēs neviens nelieto telefonus, un tos arī konsekventi ievērot visiem. Tomēr, ja neesam spējuši to visu izdarīt, kamēr bērns ir bijis mazs, tad viss vēl nav zaudēts. Cilvēks ir ļoti adaptīva suga, mums ir liela smadzeņu plasticitāte – spēja mācīties kaut ko jaunu, mainīt ieradumus. Tā gan novecojot samazinās, tomēr neizzūd.”
Jautāts, vai digitālā vide var aizstāt reālo pasauli, Ņ. Bezborodovs ir skeptisks: “Mēs esam iemiesotas būtnes, mums ir svarīgs fiziskais kontakts. Līdz pieciem gadiem bērns normālos apstākļos noteikti dos priekšroku fiziskai komunikācijai, ja vien viņam ir iespēja izvēlēties.”
Ar nākamo mācību gadu Latvijā stāsies spēkā Izglītības likuma grozījumi par aizliegumu lietot mobilos telefonus skolās 1.-6. klašu skolēniem. K. Vasiļevska-Dāsa uzsver, ka šīs būs lielas pārmaiņas, tāpēc ir svarīgi, lai skolotāji izskaidro bērniem šī lēmuma nepieciešamību. “Ir jābūt sadarbībai starp bērniem un pedagogiem, jo, ja bērni domās, ka tā ir netaisnība, tad izdomās veidus, kā apiet aizliegumu. Šis lēmums var arī prasīt papildu resursus no skolas puses, jo būs jāizdomā, kā nodarbināt bērnus. Ir jābūt alternatīvai, ko darīt starpbrīžos – iziet ārā, skriet, spēlēt spēles,” saka eksperte.
“Tehnoloģijas cilvēces evolūcijā ir jauns faktors, kas attīstās strauji, un nav nemaz tik daudz pētījumu par to ietekmi uz cilvēku veselību. Es ceru, ka mūsdienu pusaudži, kad būs pieauguši, daudz apzinātāk un prātīgāk lietos viedierīces un rādīs to arī saviem bērniem,“ akcentē Ņ. Bezborodovs.
Raidieraksts pieejams RSU YouTube kanālā. Podkāsts savu nosaukumu aizņēmies no augstskolas un AS Pasažieru vilciens no 2013. līdz 2020. gadam kopīgi īstenotās akcijas RSU Veselības ekspresis. Akcijas laikā īpašos reisos devās augstskolas mācībspēki un studenti, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un uzkrātās zināšanas sniegtu plašākai sabiedrībai. Tāds ir arī raidieraksta mērķis, pie diskusiju galda pulcējot dažādu disciplīnu ekspertus, lai vienkāršās sarunās dalītos ar jaunākajiem atklājumiem un atgādinātu senas patiesības par to, kā varam dzīvot veselīgāk un harmoniskāk.
Bērns un ekrāni – kad jāsāk satraukties?
Seko mums arī soctīklos: Facebook, Instagram, X , Threads
