Katru gadu simtiem Latvijas iedzīvotāju kļūst par ugunsgrēku upuriem. Gjensidige Latvija atlīdzību dati liecina, ka 2021. gada pirmajos piecos mēnešos par ugunsnelaimē cietušiem īpašumiem jau ir izmaksāts 329 547 EUR, kas ir par 23% vairāk nekā šajā pašā laika periodā pērn. Statistika liecina, ka pēdējā gada laikā būtiski pieaudzis to negadījumu skaits, kas notikuši cilvēku neuzmanības dēļ.
Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati, ugunsgrēku skaits Latvijā joprojām saglabājas augsts, pērn reģistrēti 6970 ugunsgrēku. Arī Gjensidige Latvija pieejamā statistika raisa nopietnas bažas par iedzīvotāju paradumiem un liecina par tendenci – pieaug ugunsgrēku skaits, kuri rodas cilvēku neuzmanības dēļ. Pēdējā pusgada laikā tie ir bijuši arī īpaši postoši – šogad katrs ugunsgrēks ir radījis zaudējumus vidēji 14 385 eiro apmērā.
“Lai gan medijos regulāri tiek vēstīts par traģiskiem ugunsgrēkiem, kas nes gan milzīgus materiālus zaudējumus, gan upurus, iedzīvotāji diemžēl neizdara secinājumus un ugunsgrēku posts ir joprojām liels. Tāpat vairums ugunsgrēku gadījumu, kuros bojā gājuši cilvēki, mājoklis nav bijis aprīkots ar dūmu detektoriem, kas ir gaužām skumji, ņemot vērā, ka to uzstādīšanu mājoklī paredz likums un tie ir viegli pieejami ikvienam,” stāsta Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.
Ugunsgrēku biežākais cēlonis mājokļos ir neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni – smēķēšana gultā, sveču un pirotehnikas neuzmanīga dedzināšana, atklātas liesmas atstāšana bez uzraudzības u.t.t. Īpaši liels šo negadījumu skaits novērots ziemā, kad tika dedzināti adventes vainagi, eglītes un sveces. Taču nereti iemesls ir arī mājsaimniecības ierīču, piemēram, apkures un citu elektroiekārtu ierīču un sistēmu bojājumi un pārkaršana. Tādēļ iedzīvotāji, pirmkārt, ir aicināti būt īpaši uzmanīgiem rīcībā ar atklātu uguni, tā arī ar sekot līdzi elektroierīču tehniskajam stāvoklim un laikus novērst bojājumus.
Bērnu palaidnība ar uguni ir vēl viens izplatīts ugunsnelaimju iemesls. Kā rāda prakse, bieži šādi ugunsgrēki rodas tāpēc, ka bērniem trūkst prasmju rūpīgi rīkoties ar uguni, savukārt pieaugušajiem nav pietiekamas kontroles pār viņu uzvedību un rīcību. Laikā, kad bērni vairāk atrodas mājās, viņiem ir vairāk laika jāpavada rotaļājoties pašiem. Vecākiem, savukārt, ir jāpārliecinās, ka visi mājās esošie uguns un pirotehnikas priekšmeti atrodas bērnam nepieejamā vietā.
“Liela daļa ugunsnelaimju ir nejaušības, dabas stihiju vai sadzīvisku kļūdu rezultāts, taču joprojām liels skaits ugunsgrēku privātīpašumos ir mājas iemītnieku neuzmanība – viņi vienkārši nav izvērtējuši iespējamos riskus vai ignorējuši ugunsdrošības pasākumus, kā rezultātā nelaime varētu arī nenotikt,” skaidro Sanita Glovecka.
Gjensidige Latvija atgādina, ja rodas vismazākās ugunsgrēka pazīmes, par tām ir nekavējoties jāinformē VUGD, zvanot pa tālruni 112. Gaidot palīdzību, pēc iespējas ir jāevakuē cilvēki no telpas un jācenšas dzēst ugunsgrēku pašu spēkiem. Pēc valsts likumdošanas katram mājoklim ir jābūt aprīkotam ar dūmu detektoru un ugunsdzēsības aparātu.
