7. augustā Latvijā plosījās pērkona negaisi, vētra, bija ekstremāli stipras lietusgāzes un tika novērota lielgraudu krusa. Labvēlīgi apstākļi tik ekstremāliem laikapstākļiem sāka veidoties jau augusta pirmajā nedēļas nogalē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Svētdien, 6. augustā, Latvijā dienas laikā pakāpeniski ieplūda ļoti silta un mitra gaisa masa – gaisa temperatūra 1,5 km augstumā svētdienas pēcpusdienā bija +15 °C, bet pirmdien pirms negaisu sākšanās tā bija pat +20 °C. Tas ļāva gaisam piezemes slānī 7. augustā sakarst līdz +28 … +33 °C, savukārt naktī uz 7. augustu – neatdzist zem +19 … +26 °C. Tajā pašā laikā pirmdien, 7. augustā, valsti no dienvidiem, dienvidrietumiem sasniedza un sāka šķērsot zema spiediena ieplaka ar auksto atmosfēras fronti, aiz kuras atradās krietni vēsāka gaisa masa. Šāds izteikts gaisa temperatūras kontrasts, kā arī liels mitruma daudzums un atbilstošs vēja ātrums atmosfērā radīja labvēlīgus apstākļus, lai gar atmosfēras fronti, kur robežojās abas gaisa masas, veidotos postošs pērkona negaiss ar visām tā pavadošajām laika parādībām – stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, kā arī lielgraudu krusu.
Rezultātā nakts uz 7. augustu bija siltākā nakts Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultē nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes (arī Rīgā nakts laikā nebija vēsāks par +25,1 °C), pārspējot līdzšinējo siltākās nakts rekordu – 2021. gada nakti uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C.
Augsta gaisa temperatūra tika novērota gan 6., gan 7. augustā. Svētdien, 6. augustā, teju visā valstī gaisa temperatūra pārsniedza +30 °C atzīmi. Pāvilostas (+29,4 °C) un Rucavas (+32,5 °C) novērojumu stacijās tika reģistrēts jauns 6. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt Jelgavā tika atkārtots līdzšinējais rekords (+32,8 °C).
Vairāki jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika sasniegti arī 7. augustā. Tā tas bija Ainažu (+33,0 °C), Dagdas (+31,3 °C) un Zīlānu (+32,4 °C) meteoroloģisko novērojumu stacijās, savukārt Skultes (+32,1 °C) novērojumu stacijā tika atkārtots līdzšinējais rekords.
Negaisa laikā, aukstajai atmosfēras frontei šķērsojot Latviju, tika novērotas krasas gaisa temperatūras izmaiņas īsā laika posmā. Sākoties pērkona lietusgāzēm, gaisa temperatūra stundas laikā dažviet pazeminājās pat par 10-13 °C. Piemēram, Dobelē plkst. 11.00 gaisa temperatūra bija +28,1 °C, bet plkst. 12.00 – jau +18,0 °C, Gulbenē plkst. 17.00 bija +31,0 °C, bet plkst. 18.00 tā bija +19,9 °C, Madonā plkst. 16.00 gaisa temperatūra stundas laikā nokritās no +31,3 °C līdz +18,2 °C. Arī Ainažos plkst. 15.00 bija +31,8 °C, bet pēc stundas – vairs tikai +21,3 °C.
Tāpat 7. augustā tika novērotas lielas gaisa temperatūras atšķirības nelielos Latvijas teritorijas attālumos. Piemēram, plkst. 12.00 Dobelē, kur plosījās negaiss, gaisa temperatūra bija +18,0 °C, bet citās Zemgales pilsētās (Jelgavā un Bauskā) – par 10 grādiem vairāk (attiecīgi +28,3 °C un +28,2 °C). Plkst. 14.00 Jelgavā un Bauskā bija +18,0 °C, bet Skrīveros +30,1 °C. Plkst. 16.00 Rūjienā bija +31,6 °C, bet Ainažos +21,3 °C, savukārt plkst. 18.00 Alūksnē vēl bija +30,1 °C, kamēr Gulbenē – vairs tikai +19,9 °C.
Daudzviet nokrišņu daudzums bijis tuvs visa augusta mēneša klimatiskajai normai. 7. augustā un naktī uz 8. augustu (līdz plkst. 8.00) visvairāk nolija Skrīveros (71,6 mm), Bauskā (68,7 mm), Skultē (65,2 mm), Rīgā (64,7 mm), Jelgavā (59,7 mm), Dobelē (56,2 mm) un Mērsragā (55,3 mm). Salīdzinot ar visa augusta mēneša normu, daudzviet nokrišņu daudzums šajā pusotrā dienā bijis tuvs mēneša normai, bet Bauskā – pārsniedzis augusta mēneša klimatisko normu (109% no mēneša normas).
Daudzviet lietusgāzes bijušas tik stipras, ka trijās stundās nolijuši vairāk nekā 20 mm nokrišņu, tā tas bijis Skultē (27,8 mm), Dagdā (26,9 mm), Bauskā (25,1 mm), Stendē (22,5 mm), Dobelē (21,5 mm), Rīgā (21,4 mm), Jelgavā (21,2 mm), Sīļos (20,7 mm) un Skrīveros (20,6 mm). Ar nokrišņu intensitāti izcēlās Bauska un Jelgava, kur vienas stundas laikā (starp plkst. 13.00 un 14.00) novēroti vairāk nekā 20 mm nokrišņu (Bauskā 24,8 mm un Jelgavā 20,4 mm). Savukārt 10 minūšu laikā visintensīvākie nokrišņi reģistrēti Stendē (13,6 mm), Bauskā (12,1 mm) un Mērsragā (11,1 mm).
Īpaši jāatzīmē lielgraudu krusa, kas pārsteidza ne tikai ar savu izmēru, bet arī ar salīdzinoši plašo teritoriju, kurā tā tika novērota. Vērtējot sociālajos tīklos ievietotos attēlus un iedzīvotāju ziņojumus, jāsecina, ka bieži krusas graudu diametrs bijis pat 4-5 cm.
Krusas graudi sastāv no vairākiem ledus slāņiem. Tie veidojas, kad ir spēcīga augšupejoša gaisa masu konvekcija. Lietus no gubu lietus mākoņa krīt lejā, bet augšupejošās gaisa masas to paceļ dažus kilometrus augšup, kur, nonākot negatīvās temperatūrās, lietuslāse sasalst, tad krīt uz leju, bet atkal tiek uznesta augšā, tā vairakkārt sasalušais krusas grauds kļūst arvien lielāks, līdz vairs nespēj noturēties gaisā un nokrīt. Stiprais vējš bieži to pūš paralēli Zemes virsmai, tā izsitot māju logus un bojājot sienas un fasādes.
Lielgraudu krusa 7. augustā novērota daudzviet, piemēram, Bukaišos, Augstkalnē, Tērvetē, Naudītē, Penkulē, Dobelē, Tukumā, Talsos, Jaunpilī un citur.
Pirmie krusu nesošie negaisa mākoņi Latvijas teritoriju sasniedza no Lietuvas, kur plaši postījumi tika radīti pierobežā esošajā Žagares pilsētā. Latvijas teritorijā pierobežā esošais Dobeles novada Bukaišu pagasts vētras bargumu izjuta pats pirmais (jau īsi pēc plkst. 11.30). Tālāk tas virzījās uz ziemeļiem, (vēlāk – ziemeļrietumiem) sasniedzot Augstkalnes, Tērvetes, Penkules, Naudītes pagastu, Dobeles pilsētu, kā arī citas vietas Dobeles novadā, pēc tam – Tukuma un Talsu novadā. Pirms plkst. 14.00 šis mākonis jau bija Igaunijā, Sāmsalā, kur arī tika novērota lielgraudu krusa (diametrā līdz 5-7 cm). Dienas otrajā pusē citi negaisa mākoņi (veidojās līdzīgos procesos) ar krusu lielākos postījumus nodarīja Madonas un Gulbenes pusē.
Vētras laikā maksimālās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas Dobeles meteoroloģiskajā stacijā (laikā starp 11.00 un 12.00), bet dienas otrajā daļā (starp 16.00 un 17.00) arī Madonas meteoroloģiskajā stacijā tika reģistrētas spēcīgas vēja brāzmas – 30,3 m/s. Vismaz 20 m/s lielu ātrumu vēja brāzmas sasniedza arī Skultē, Rūjienā un Zosēnos. Jāpiebilst, ka ārpus meteolaukumiem lokālās vēja brāzmas varēja būt pat stiprākas.
Rudens un ziemas vētrās vēsturiski ir reģistrētas spēcīgākas vēja brāzmas līdz pat 48 m/s (Liepāja, 17.10.1967.), tomēr vasarās, kad kokiem ir lapas, milzu postījumi iespējami jau pie daudz mazāka vēja ātruma.
7. augustā Latvijas teritorijā tika reģistrētas gandrīz 51000 zibens izlāžu. Tas ir salīdzināms ar citiem pēdējā laika spēcīgajiem negaisiem, piemēram, 2019. gada 11. un 13. jūnijā, kuros arī tika reģistrēti vairāki desmiti tūkstoši zibens izlāžu.
Vētra radīja ievērojamus postījumus. Informāciju par tiem apkopo un precizē pašvaldības un dažādi atbildīgie dienesti, tādēļ šeit iezīmēsim tikai dažus vērojumus. Vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību bija bez elektrības1. Daudzviet krusa mājām izsitusi logus, iznīcinājusi dažādu kultūraugu platības, sadauzījusi automašīnas, savainojusi un nogalinājusi putnus. Vētrā mājām norauti jumti, nopostītas saimniecības ēkas, siltumnīcas, ievērojamās platībās nolauzti koki – gan atsevišķi augošie, gan veseli mežu masīvi.
Mežiem lielākie postījumi nodarīti Zemgales virsmežniecības teritorijā, Dobeles novadā – Tērvetē, Bukaišos, Augstkalnē, Gardenē, kā arī Jelgavas novada Vilces pagastā. Daudz postījumu arī citās virsmežniecībās2. Lauksaimnieki, kuru apstrādājamās teritorijas skārusi lielgraudu krusa, postījumus vērtē kā katastrofālus. Cietuši graudaugi, rapši, zirņi, kāposti, arī daudzas citas virszemes lauksaimniecības kultūras, dažviet bojā aizgājusi pat visa raža.
Visvairāk postījumu ir Dobeles novadā, kur arī tika reģistrēts lielākais vēja ātrums brāzmās (32,6 m/s). Daudz postījumu novēroti arī Jelgavas un Tukuma novadā. Pēcpusdienā daudz izsaukumu par kritušiem kokiem glābšanas dienests saņēma no Pierīgas reģiona3. Savukārt vakarpusē, kad negaiss plosījās Vidzemē, postījumi tika radīti Madonas un Gulbenes apkaimei.
Postošas dabas katastrofas Latvijas teritorijā ir bijušas arī iepriekš. Pirms 13 gadiem, 2010. gada 8. augustā, no Lietuvas pāri Latgalei un Vidzemei virzījās spēcīgi negaisi uz Igauniju un Somiju, visās valstīs nodarot lielus postījumus. Tāpat šī gadsimta laikā jāpiemin 2002. gada 4. jūlija pēcpusdiena, kad Latvijā bija vētra, ko pavadīja pērkona negaiss, krusa un virpuļviesuļi. Vējš gāza kokus, sarāva elektrības vadus, paralizēja transporta satiksmi, uz laiku daudzus atstājot bez elektrības. Dobelē vēja ātrums brāzmās toreiz sasniedza 30 m/s. Arī 2019. gada 11. un 13. jūnijā daudzviet Latvijā plosījās stipri un postoši pērkona negaisi, zibens izlāžu skaitam sasniedzot vairākus desmitus tūkstošu dienā, un 2020. gada 8. jūnijā Garkalnes apkārtnē bija stiprs pērkona negaiss ar krusu.
Savukārt postoši negaisi bijuši arī pagājušā gadsimtā. Piemēram, trīsdesmito gadu laikrakstos atrodamas ziņas par negaisiem ar stiprām lietusgāzēm un krusu 1932. gada 2. jūnijā Dobelē un 28. jūlijā Auces apkārtnē, 1935. gada 15. augustā visā valstī un 1936. gada 4. jūlijā vietām Zemgalē un Vidzemē. Ziņas par postījumiem ir līdzīgas šī gada vētrai – nopostīti labības lauki un dārzi, aplauzti koki, izsisti logi, norauti jumti, ievainoti cilvēki un dzīvnieki. Krusas graudi dažviet bijuši olas vai pat dūres lielumā.
