Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslinieka, scenogrāfa un pedagoga Jāņa Anmaņa aiziešanu mūžībā. Brīvdienās Latviju pāršalc sēru vēsts
Mūžībā devies Jānis Anmanis – viena no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā.
Daudzu mākslas nozaru pārstāvis, kura personālizstādi jau 1972. gadā apmeklēja 36000 skatītāju. Mākslinieks ar savu enerģiju un degsmi aizrāva skatītājus, un savā darbībā viņš tiecās veidot līdzpilsoņiem citādu, brīvāku un pieejamāku mākslas izpratni, kā arī veicināt aktīvu iesaisti mākslas procesos. Brīva darbošanās dažādos mākslas veidos – dzejā, mūzikā, vizuālajā mākslā – tika uzskatīta par būtisku vērtību personības attīstībā.
Jānis Anmanis kopš studijām Latvijas Mākslas akadēmijā organizējis “Bērnu fantāzijas akadēmijas” nodarbības, veicinot bērnu radošo pašizpausmi.
Jānis Anmanis, darbojoties Latvijas Mākslinieku savienībā līdzās Džemmai Skulmei un Gunāram Krollim, veidoja “Mākslas dienu” brīvo, radošo un atvērtības pilno gaisotni, kas iedvesmoja gan māksliniekus, gan skatītājus. Jānis Anmanis bijis “Mākslas dienu” rīcības komitejas priekšsēdētājs (1977, 1984). 20. gadsimta 70.–80. gados Jānis Anmanis aktīvi veicināja “Mākslas dienu” tradīcijas, organizējot Latvijas Mākslinieku savienības sporta — basketbola zibensturnīrus, kuros piedalījās mākslinieki: grafiķi Imants Krepics un Arnolds Krēsliņš (1934-2008), gleznotājs Imants Luters (1934-2008), tēlnieki Nikolajs Petraškevičs (1954-2014) un Ojārs Breģis (1942-2022), interjerists Valdis Majevskis, dizainers Uldis Baltutis, u.c. Spēlējošais treneris bija LMA pedagogs Verners Jekšiņš (1938-2021).
Zibensturnīros piedalījās radošo savienību un mācību iestāžu komandas, un galvenais nosacījums bija unikāla komandas mākslinieciskā tēla prezentācija. Piemēram, 1990.gadā -11. “Mākslas dienu” basketbola zibensturnīra uzvarētāji bija LMS komandas mākslinieki: Viktors Parkovs, Uldis Baltutis, Arnolds Krēsliņš, Rolands Gross, Juris Zandersons (1956-2024), Jānis Anmanis, Raitis Zvirbulis un Imants Krepics.
Jānis Anmanis no 1950.gada mācījies Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1.ģimnāzija) un jau piektajā klasē viņa sacerētie stāsti publicēti laikrakstā “Pionieris”. Pēc septītās klases beigšanas Jānis Anmanis 1959.gadā iestājies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktori – grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), Elza Stalaža (JRRMV direktore 1961-1979), gleznotāji: Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), kā arī Marta Urbāne (JRRMV pedagoģe), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe) u.c.
Jānis Anmanis beidzis JRRMV 1963.gadā, viņam līdzās JRRMV absolvēja nākamie mākslinieki: interjera mākslinieks Uģis Auziņš, grafiķes Maija Dragūne, Kira Voitkāne (Liede), Aina Lubgāne (1944 -2008), tekstilmāksliniece Sarma Eglīte, medaļu mākslinieks Mārtiņš Kupcis (1945-1980), gleznotāji Imants Melderis (1944-2001), Valdis Opmanis (1944-2018), Egils Skuja, arhitekts Juris Enriko Soroko u.c.
Jānis Anmanis no 1964.gada studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina specialitāte). LMA pasniedzēji tolaik bija: tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-2016) un Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2019), arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1970-1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA pedagogs 1968-2013), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1987), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987), konsultants Latvijas dizaina vecmeistars Ādolfs Irbīte (1910-1983), dizainers Gunārs Glūdiņš (1838-2020; LMA pedagogs no 1964) u.c.
Studējot LMA 2. kursā, Jānis Anmanis kopā ar studiju biedru Laimoni Kivlenieku izveidoja vasaras praksi – Salacgrīvas vasaras “zīmēšanas skolu” bērniem (1966), vasaras skolas labākie attēli un teksti tika publicēti bij. žurnālā “Zīlīte”.
Jānis Anmanis piedalījies “Rīgas Kinostudijas” filmas “Stari stiklā” uzņemšanā un bija galvenā mākslinieka asistents (1969). Filmas komanda – mākslinieks Ulda Pauzera (1933-1982), režisors Imants Krenbergs (1930-2005), scenārija autore Lija Brīdaka (1932-2022),, mūzika Romualds Kalsons (1936-2024), operators Māris Rudzītis (1932-1973), kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa).
Jānis Anmanis kā students piedalījies izstādēs: Republikas 6. jauno mākslinieku darbu izstāde (1966, Mākslinieku nams, piedalījās: Māra Kažociņa (1936–1992), Iraida Zariņa (1939-1967), Silvija Šmidkena (1935-2024), Valentīna Zeile, Indulis Ranka (1934-2017), Andris Merkmanis (1943-2006), Guntis Strupulis (1933 -1974), Rūsiņš Rozīte (1943-1978), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Aivars Gulbis (1933-2024)), “Sports mākslā” (1966, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), Vissavienības jauno mākslinieku izstāde (1966, Maskava, Krievija), 4. republikas marīnistu darbu izstāde (1966, bij. Aizrobežu Mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Sports mākslā” (1966, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “LOSR-50” (1967, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “VĻKJS-50” (1968, VMM), Republikas Tēlotājmākslas izstāde “Mākslinieku dienas” (1968, VMM), 1.Baltijas republiku akvareļglezniecības izstāde (1968, VMM) u.c.
Jānis Anmanis 1969.gadā absolvējis LMA Rūpnieciskās mākslas katedru ar diplomdarbu “Sienas gleznojums LMA ēdnīcai” vai “Kafejnīca – šautuve”, vadītājs Aleksandrs Dembo. Līdzās Jānim Anmanim LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu pie vadītāja Aleksandra Dembo absolvēja Laimonis Kivlenieks, Juris Indriksons, Anatolijs Vasiļjevs (1939-2017), pie vadītāja Ivara Bumbiera absolvēja Gunārs Glūdiņš (1939-2020) ar darbu “Sacīkšu motocikla ārējais veidols”. LMA Mākslinieciskās konstruēšanas trīsgadīgos kursus beidza dizainers Teofils Dreimanis (1917-2011) u.c.
Jānis Anmanis pēc LMA absolvēšanas no 1969-1970.gadam turpinājis darboties “Rīgas kinostudijā” pie spēlfilmas “Šauj manā vietā” (1970, režisors Jānis Streičs, māksliniece Ināra Antone, mūzikas autors Ģederts Ramans (1927-1999), kostīmu mākslinieki Natālija Šaporina (1915-2003), Jānis Laimonis Matīss (1917-1971) ) u.c.
Mākslinieks bija scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: bij. J.Raiņa akadēmiskajā Dailes teātrī (tag. Dailes teātris) Augusta Gailīša komēdijai “Tomas Nipernadijs” (1970, dekorāciju mets), Leonīda Rahmanova lugas iestudējumam “Nemierīgais vecums” (1971, režisore Irmgarde Mitrēvice (1909-1994)) u.c.
Jānis Anmanis turpināja LMA aizsākto skolēnu neformālās izglītības pedagoģisko praksi un kā pedagogs kopš 1976.gada piedalījies LPSR Izglītības ministrijas rīkoto tēlotājas mākslas olimpiāžu nometnēs “Varavīksne” kopā ar keramiķi Māru Linkaiti (1945-2016), scenogrāfu Pēteri Rozenbergu (1943-1995) u.c. Mākslinieka dalība atzīmēta ar LPSR Izglītības ministrijas Goda rakstiem. 2007. gadā Jānis Anmanis izveidoja Latvijas jauno talantu meistarklasi glezniecībā, 2008. gadā nodibināja Latvijas Bērnu un jauniešu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu. 2013. gadā māksliniekam piešķirta Margaritas Stārastes medaļa.
Jānis Anmanis turpināja piedalīties izstādēs: Republikas 6. akvareļu glezniecības izstāde (1969, VMM, iekārtoja Jānis Anmanis, Antons Megnis (1907-1982), II Vissavienības akvareļu glezniecības izstāde (1969, bij. Ļeņingrada, Krievija), Republikas “Mākslinieku dienu” glezniecības izstāde (1969, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde LPSR-50 (1919-1969) (1969, VMM), LPSR Tēlotājas mākslas izstāde (1969, Polija), “Latvijas mākslinieki “Dienai” – “Diena” saviem lasītājiem” (1996, galerija “”Bastejs”), “Pavasara salons” (1996, LMS galerija), 14.Starptautiskais akvarelistu plenērs “Cēsis-96” (1996, LMS galerija), Tēlotājas mākslas izstāde “Mākslas dienas -97” (1997, , bij. izstāžu zālē “Latvija”, LNMM), Baltijas akvareļglezniecības triennāle (1997, izstāžu zālē “Latvija”), “70.gadi. Lietas un cilvēki” (1998, LMS galerija), 16.Starptautiskais akvarelistu plenērs “Cēsis -98” (1998, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, izstāžu nams), 1. izstāde “”Mākslas meistari pavasarim” (2000, Dailes teātris), 3. izstāde “Mākslas meistari pavasarim” (2002, Dailes teātris), 5. izstāde “Mākslas Meistari Pavasarim” (2004, Dailes teātris), “Rudens 2004” (2004, LNMM, izstāžu zāle “Arsenāls”), 8. izstāde “Mākslas Meistari Pavasarim” (2006, Dailes teātris), 1.Starptautiskā jūras ainavu izstāde “Marina -2006” (2006, Jūrmalas pilsētas muzejs), 21. Cēsu akvareļglezniecības plenērs (2008, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, izstāžu nams), “Mākslas dienas – 2017. 100.gadi pēc revolūcijas” (2017, LMS galerija), “Patiesais klusums” (2017, LMS muzeja izstāde, KC“Jūras vārti”, Ventspils), “Mākslas dienas” “Mākslas dienas -2019. LMS -60” (2019, LMS galerija), “Rudens 2020. Esošais skats” (2020, LMS galerija), “Mākslas dienas 2020. Covid-19” (2020, digitāla izstāde) u.c.
Jāņa Anmaņa darbi kopš 1973.gada bija iekļauti PSRS Mākslas fonda Mākslas eksporta salona kolekcijās, kas tika paredzētas realizācijai izstādēs ārzemēs.
Mākslinieks rīkojis personālizstādes: “Jānis Anmanis gleznas” (1970, bij. Jūrmalas Vēstures un mākslas muzeja filiāle, Majori), “Gleznotājs Jānis Anmanis. Darbu izstāde” (1972, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM, katalogs), “Jānis Anmanis. Gleznu izstāde” (1980, 1984, AMM, katalogi), “Jānis Anmanis. Gleznas” (1987, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, katalogs), “Jānis Anmanis. Personālizstāde” (1989, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMIAD, tag. izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Jānis Anmanis. Melnais zelts” (1996, galerija “Bastejs”), “Jānis Anmanis. Gleznas. Akvareļi. Miniatūras ” (1998, Varšava, Polija), Latvijas 11. medaļu mākslas triennāle (2003, bij. Valsts Mākslas muzejs, LNMM), 5. izstāde “Mākslas Meistari Pavasarim” (2004, Dailes teātris), 6. izstāde “Mākslas Meistari Pavasarim” (2005, Dailes teātris), “Anmanis 100. Gleznas. Skulptūras. Mūzika” (2008, AMM, LNMM), “Jānis Anmanis. Sentiments” (2009, Jūrmalas muzejs), “Jānis Anmanis. Gaismas blūzs” (2010, Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Jānis Anmanis. Ar Dieva zīmi plaukstā” (2018, Jaunmoku pils), “Jānis Anmanis. Dievzemīte” (2018, LMS galerija) u.c. Jāņa Anmaņa gleznas izstādītas: Latvijā, Lietuvā, ASV, Turcijā, Francijā, Lielbritānijā, Somijā, Krievijā, Japānā, Taivānā u.c.
Jānis Anmanis strādājis grāmatu grafikā un veidojis noformējumu izdevumiem: Marģers Zariņš “Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata” (1973, “Liesma”), Arvīda Griguļa dzejoļu krājumam “Sarkanais pīlādžkoks līkst pāri straumei” (1975, “Liesma”), kā arī Ernests Dinsbergs, M. Reinbergs “Rīga jeb ziņge par Rīgu un viņas dzīvi” (1975, “Liesma”), Rabindranāts Tagore “Lirika” (1976, “Liesma”), Andris Vējāns “Uh – cik labi” (“Liesma”, 1978), Oskars Vailds “Uzticīgs draugs” (1979, “Liesma”) u.c.
Ar Jāņa Anmaņa daiļradi var iepazīties izdevumos: “Jāņa Anmaņa gleznu izstāde” AMM, katalogs (1980, sastādīja Jānis Anmanis, LMMIAD), “Jānis Anmanis. Gleznas” AMM, katalogs (1984, sastādīja K.Kropa, mākslinieks E.Griķis, bij. LPSR Mākslas fonds), “Jāņa Anmanis. Gleznu izstāde”, katalogs (1987, sastādīja Aivars Zvirbulis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs) u.c. Mākslinieks ir autors izdevumiem: “Bolero”, “222 haiku par mīlestību, mākslu, zemi, visumu un sievieti” (2000, “Zvaigzne ABC”), “Pirms un pēc gleznas” (2001, “Zvaigzne ABC”), “Es eju pa varavīksni” (2001, “Zvaigzne ABC”), “365 haikas. Mūžības bezgalība” (2015, “Zvaigzne ABC”) u.c.
Jānim Anmanim par nozīmīgiem sasniegumiem mākslā un ieguldījumu “Mākslas dienu” rīkošanā piešķirti apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (1998), Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīme (2013), Latvijas nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona komandiera apbalvojums – 2. pakāpes Goda zīme (2009), Taivānas starptautiskais draudzības ordenis (2003), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1986), LPSR KM un Latvijas arodbiedrības centrālās padomes (LACP) Goda raksts (1982, 1983), LĻKJS prēmija Literatūrā, Mākslā, Žurnālistikā, Arhitektūrā (1978), VĻKJS prēmija (1979). Jānis Anmanis apbalvots ar LPSR MP Goda rakstu (1982).
Jānis Anmanis bija LMS biedrs kopš 1970. gada un uzņemts ar gleznotāju Oļģerta Jaunarāja (1907-2003), Aleksandra Stankēviča (1932-2015), mākslinieka, mākslas zinātnieka Roma Bēma (1927-1993) rekomendācijām, “Rīgas kinostudijas” direktora vietnieka H.Kinstlera parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 1/26.
Jānis Anmanis tika ievēlēts un aktīvi darbojies LMS valdē (1972, 1977,1982) un ticis nozīmēts darboties LMS dzīvokļu komisijā (1972), LMS jauno mākslinieku komisijā (1972, 1986 kā priekšsēdētājs). Jānis Anmanis ticis nozīmēts tolaik jaundibinātās LPSR LĻKJS CK radošās jaunatnes apvienības padomes tēlotājas mākslas sekcijā (1974), par priekšsēdētāju tika nozīmēts tēlnieks Igors Vasiļjevs (1940-1997).
Vēlāk Jānis Anmanis bijis iekļauts LPSR Kultūras ministrijas ekspertu komisijā (1977). Jānis Anmanis bija LMS valdes prezidija loceklis (1977, 1982) un LMS akvarelistu apakšsekcijas priekšsēdētāja vietnieks u.c.
Mākslinieka darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, LNMM, Jūrmalas muzejā, Bauskas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Latvijas Sporta muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka Jāņa Anmaņa tuviniekiem un kolēģiem.
Jānis Anmanis “Klusā daba ar tranzistoru”, kartons, eļļa, 68,5×99 cm, 1970, LMS muzejs
