Kopš jūnija bērniem, kuri ir Latvijas Republikas valstspiederīgie, ir ļauts ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez notariāli apliecinātas pilnvaras vai vecāku piekrišanas. Taču tas nemazina riskus, ar kuriem var saskarties uz ārzemēm devusies vecmāmiņa vai krustmāte, kurai bērns ir uzticēts. Nepilngadīgām personām nav rīcībspējas, un tās nevar pašas sevi pārstāvēt, piemēram, medicīnas, tiesībsargājošajās un citās iestādēs.

 

Vasarā bērni ceļo arvien biežāk, to apliecina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupovniece. Pēc viņas aplēsēm tieši vasara ir aktīvākais ceļojumu laiks bērniem un ģimenēm ar bērniem garā skolas brīvlaika dēļ. Savukārt starptautiskā tūroperatora TEZ TOUR apkopotie dati liecina, ka vasaras periodā 50% lidojumu starp ceļotājiem ir bērni.

 

Visbiežāk bērni tomēr ceļo kopā ar ģimeni, un tos pavada vismaz viens no vecākiem. Taču nav mazums gadījumu, kad bērni ārzemju braucienā dodas kopā ar vecmāmiņu vai krustvecākiem. Tāpat vasaras brīvlaiku kopīgiem atpūtas braucieniem izmanto dažādi pulciņi, sporta komandas un kolektīvi – tad par jauniešiem atbildīgs ir viņus pavadošais skolotājs, treneris vai pulciņa vadītājs.

 

Saskaņā ar likumu nepilngadīgām personām nav rīcībspējas, līdz ar to pat gadījumā, ja bērns ārvalstīs, piemēram, rotaļājoties vai iesaistoties nedarbos ar citiem bērniem, netīši nodara kādus materiālus zaudējumus trešajām personām (auto vai īpašumam) un situācijā iesaistās tiesībsargājošas iestādes, pavadošā persona bez notariālas pilnvaras nevarēs uzņemties bērna pārstāvību un aizstāvēt bērna intereses un tiesības.

 

“Īpaši traģiski var būt gadījumi, ja bērns cietis nelaimes gadījumā un atrodas ārvalstīs, piemēram, ar vecvecākiem. Arī šādā brīdī, kad ārstam jāpieņem lēmums par turpmāku ārstēšanu, vecvecāki bez vecāku izsniegtas notariāli apliecinātas pilnvaras bērna pārstāvībai nevarēs rīkoties bērna interesēs. Uz slimnīcu būs jābrauc pašiem vecākiem, taču jautājums ir, vai būs iespējams pietiekami operatīvi iegādāties aviobiļetes, nokārtot no darba brīvas dienas utt.,” skaidro LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

 

LZNP apkopotie dati liecina, ka 2017. gadā ir izsniegtas jau 1300 pilnvaras nepilngadīgo interešu pārstāvībai.

 

“Svarīgi atcerēties, ka likums ir bezkaislīgs un paredz minimālās prasības bērna ceļošanas drošībai, taču vecāku pienākums sniedzas pāri formālajai pieejai. Pirms ceļojuma ir jāizvērtē bērna veselības stāvoklis, ceļojuma ilgums, pavadošās personas spēja rīkoties bērna interesēs neierastās vai pat ārkārtas situācijās u.tml.,” uzsver S. Stīpniece.

 

Ja iepriekš pieteikta vizīte pie notāra, pilnvaras bērna pārstāvībai sagatavošana aizņems vien aptuveni 30 minūtes. Pie zvērināta notāra jāvēršas vienam no vecākiem, savukārt bērnam un personai, kura viņu pavadīs, nav noteikti jānāk līdz.

 

Šāda pilnvara izmaksās aptuveni 20 EUR.

Iepriekšējais rakstsDesmit ieteikumi kārumniekiem jeb kā našķēties gudri
Nākamais rakstsKā putekļusūcēju maksimālās jaudas samazinājums mainīs patērētāju ikdienu?