Cilvēktirdzniecība ir smags noziegums. Upuru vervētāji kļuvuši tik ciniski, ka, cilvēku paverdzināšanai piespiedu prostitūcijā, lētticīgos meklē pat sociālajās grupu mājās, kur mitinās cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Signāli par cilvēktirdzniecības vervētājiem sociālajās mājās tika saņemti pēc tam, kad vienā no grupu mājām bija sākusies vervēšana fiktīvajām laulībām, lai šim svešiniekam sagādātu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Tematu pētīja “360TV Ziņneši”.Cilvēktirdzniecībai vervē arī cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem

2017. gadā kāda sociālā dienesta iemītniece kļuva par cilvēktirdzniecības upuri.  Sociālā centra “Imanta” sociālā darbiniece Vita Redenka stāsta: “Pagāja diena, tad visi sāka uztraukties, sāka viņu meklēt, domāt, kur viņa varētu būt. Tika apzināti arī kaimiņi.”

 

Valsts policijas cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts atklāj, ka sieviete tikusi savervēta it kā darbam:

“Sieviete tika savervēta darbam ārvalstīs, taču, ierodoties šajā valstī, viņa tika nostādīta fakta priekšā, ka viņa ir parādā par ceļu, par dzīvošanu, darba nav, bet viņai ir iespēja savu parādu atstrādāt, noslēdzot fiktīvu laulību ar trešās valsts pilsoni.”

Linda Saviele, “Centra Marta” speciālistu komandas vadītāja uzsver, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti ievainojami. “Viņi daudz vairāk uzticas cilvēkiem. Parasti viņiem ir mazāks tuvo cilvēku loks, kuri varētu viņus pasargāt, izskaidrot – kas ir droši, kas nav droši, kas viņus arī pievaktē. Šie cilvēki ir naivāki un daudz biežāk notic, nespējot kritiski izvērtēt šīs situācijas un drošību.”

Jebkuram cilvēkam gribas strādāt mazāk, bet pelnīt vairāk, taču šie cilvēki meklē iespēju, lai varētu strādāt jebkādu darbu. Tāpat vervētāji nereti izmanto mīlestību kā vēl vienu ievilināšanas shēmu.

Gita Miruškina, biedrības “Patvērums “Drošā Māja”” juriste atklāj: “Viņi ir ļoti draudzīgi, ļoti atbalstoši. Viņi izliekas saprotoši. Viņi veido šīs draudzīgās attiecības – tas, kas tam cilvēkam trūkst. Viss parasti sākas ar kaut kādu vienu lieliskas iespējas piedāvājumu, no kura ir grūti atteikties.”

2022. gadā Eiropas Savienībā bija reģistrēti 10 093 cilvēku tirdzniecības upuri un 2 097 notiesātie tirgotāji. Latvijas pilsoņi visvairāk kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem kā darba meklētāji. Interesantākais ir tas, ka Latvija ir cilvēktirdziecības upuru izcelsmes valsts, mērķa valsts un arī valsts, kurā cilvēku ekspluatācija notiek valsts robežās.

Seko mums arī soctīklos: FacebookInstagram,  X 

Iepriekšējais rakstsSaruna ar Ukrainas aizstāvi, kuru krievi turēja gūstā blakus nocirstai ukraiņa galvai
Nākamais rakstsZināms, kāds laiks mūs sagaida brīvdienās un nākamnedēļ