Dedzināšana urinējot, bieža vajadzība apmeklēt tualeti un diskomforts vēdera lejasdaļā var liecināt par cistītu. Kā atpazīt urīnceļu infekciju, kā to ārstēt un ko darīt, lai mazinātu atkārtotas saslimšanas risku stāsta Ph. D. Olga Plisko, ginekoloģe “Veselības centru apvienībā”. Cistīts negaida: kā rīkoties, parādoties pirmajiem simptomiem?
Cistīta, tāpat kā citu infekcijas slimību, profilaksē būtiska nozīme ir organisma vispārējai veselībai un imūnsistēmas darbībai. Tāpēc ieteicams sekot līdzi D vitamīna līmenim organismā un ikdienas uzturā iekļaut svaigus dārzeņus, ogas un augļus, kas ir vērtīgs C vitamīna avots. Ja nepieciešams papildu atbalsts organisma normālai darbībai, var apsvērt arī uztura bagātinātāju lietošanu, piemēram, selēnu saturošus preparātus, taču par to nepieciešamību vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ne mazāk svarīgi ir parūpēties par sabalansētu un daudzveidīgu ēdienkarti, kā arī pievērst uzmanību individuāliem uztura paradumiem, jo atsevišķi produkti un dzērieni, piemēram, kafija, saldumi un rafinētu miltu izstrādājumi, var veicināt urīnpūšļa kairinājumu.
Tikpat svarīga ir ikdienas rūpju par urīnceļu veselību un intīmo higiēnu ievērošana. Ja rodas vajadzība urinēt, nevajadzētu to ilgstoši atlikt. Intīmās zonas ikdienas kopšanai parasti pietiek ar tīru ūdeni, mazgājoties virzienā no priekšpuses uz aizmuguri. Jāatceras, ka mūsu organisma veselību ietekmē dažādi savstarpēji saistīti faktori, tostarp arī stress un hormonālās pārmaiņas, kas var ietekmēt pašsajūtu un uroģenitālās sistēmas veselību.
Kā atpazīt cistītu un kāpēc svarīgi nekavēties ar ārstēšanu?
Ja profilaksei pievērsta nepietiekama uzmanība vai nelabvēlīgu apstākļu rezultātā šī bakteriālā urīnceļu infekcija tomēr ir piemeklējusi, visticamāk nāksies piedzīvot virkni nepatīkamu simptomu: dedzinošu sajūtu, nepārejošu vēlmi urinēt, sāpes urinējot, spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā.
Ginekoloģe “Veselības centru apvienībā” Ph. D. Olga Plisko uzsver: “Lai arī cistīts mēdz izpausties gan ar spēcīgiem, gan vieglākiem simptomiem, tie jebkurā gadījuma būs traucējoši un pasliktinās dzīves kvalitāti.” Kad cistītu izraisošās baktērijas caur urīnizvadkanālu nonāk urīnizvadsistēmā, tās pielīp urīnpūšļa sieniņai un sāk vairoties, radot arī vēl nopietnāku iekaisumu riskus, tādēļ ārste brīdina: “Ir svarīgi laikus uzsākt terapiju, lai infekcijai nedotu iespēju izplatīties.”
Pirmā doma akūta cistīta situācijā visticamāk ir ķerties pie dzērveņu preparātiem. Ārstes sacīto papildina “Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica un uzsver: “Šādi līdzekļi var būt iedarbīgi slimības sākuma posmā, jo dzērveņu ekstraktā esošās vielas kavē baktēriju pielipšanu urīnceļiem un urīnpūšļa gļotādai. Tiesa, līdzteku jālieto daudz ūdens. Urīnizvadsistēmas veselībai labvēlīgi būs arī ārstniecības augi, piemēram, ceļteku lapas, milteņu lapas, kosas, panātre, bērzu lapas, brūklenes lapas. Var lietot, piemēram, vārpatas sakneņus, lupstāju un pētersīļu saknes, maura sūrenes lakstus saturošu līdzekļus. Aptiekā ir pieejama arī fitolizīna pasta, ko (saskaņā ar instrukciju) lieto izšķīdinātu ūdenī, palīdzīgi ir speciāli preparāti, kas ievietojami makstī. Tomēr, ja pāris dienu laikā nav jūtams nekāds uzlabojums, jādodas pie ārsta.”
Ko darīt, parādoties pirmajiem simptomiem?
Ginekoloģe Olga Plisko akcentē: “Urīnceļu iekaisumu nedrīkst uztvert vieglprātīgi – bakterialā infekcija var izplatīties un izraisīt nieru, nieru bļodiņu iekaisumu. Uzsākot antibakteriālu terapiju, parasti uzlabojums ir teju tūlītējs. Ir gadījumi, kad svarīgi precizēt, kāda tieši baktērija izraisījusi iekaisumu, piemēram, ja cistīts bieži atkārtojas vai ja izrakstītās antibiotikas nepalīdz. Tad var veikt laboratorisko izmeklējumu – urīna uzsējumu.”
Ginekoloģe arī vērš uzmanību uz to, ka, atrodot baktērijas grūtnieces urīna analīzē, viņai ir nepieciešama atbilstoša terapija pat, ja nav cistīta simptomu, tā kā infekcija var gan kaitēt auglim, gan izraisīt priekšlaicīgas dzemdības.
Kad cistīta ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas?
Gluži kā ikvienas slimības, arī urīnceļu infekcijas ārstēšana neietver vienīgi medikamentozu terapiju. Olga Plisko uzsver, ka liela nozīme ir šķidruma lietošanai – aptuveni divi litri silta šķidruma dienā palīdzēs izvadīt no organisma kaitīgās baktērijas. Tai pašā laikā ir jāsamazina saldinātu dzērienu, kafijas lietošana, jāizvairās no asu ēdienu lietošanas, noteikti jāizslēdz alkohols. Ārstēšanās laikā jāatturas no dzimumdzīves un īpaši rūpīgi jāievēro personīgā higiēna (tīrs ūdens, tīra veļa!), kā arī jāizvairās gan no peldēm dabiskās ūdenstilpēs, gan karsēšanās pirtī.
Kad slimība ir izārstēta, jācenšas sekot līdzi veselībai un ieviest savā ikdienā darbības, kas var palīdzēt mazināt risku atkal saslimt, piemēram, bieži jāmazgā rokas (tas jādara arī pirms un pēc higiēniskās paketes nomaiņas), jāizvēlas kokvilnas, nevis sintētiskā apakšveļa, kas var kairināt ādu, intīmajai higiēnai labāk lietot tīru ūdeni, nevis aromātiskus līdzekļus, intīmā zona jāmazgā katru dienu un, protams, jāiztukšo urīnpūslis, tiklīdz rodas vajadzība, jo ilgstoši pilnā urīnpūslī ir lielākas iespējas vairoties baktērijām.
