Lai arī iepriekš pie pašreizējiem inficēšanās rādītājiem bija plānots sākt krīzes komunikāciju un prasīt starptautisko palīdzību, šobrīd izskan ierosinājumi par ierobežojumu mīkstināšanu, svētdienas vakarā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Atslepenots valdības dokuments liecina, ka šopavasar valdība rēķinājās, ka pie 20 tūkstošiem Covid-19 inficēto Latvijas veselības sistēma tiktu paralizēta. Vīrusa izplatībai turpinoties esošajā ātrumā, tas notiks pēc nepilna mēneša. Jau šobrīd Covid pacienti tiek uzņemti, samazinot citus pakalpojumus. Simtiem mediķu ir inficēti vai atrodas pašizolācijā. Tādēļ veselības aprūpe jau nonākusi krīzē.

Šogad pavasarī eksperti valdībai izstrādāja trīs scenārijus Covid epidēmijas attīstībai. Ziņojums bija noslepenots, bet tagad tam slepenības statuss noņemts. Dokumentā prognozēts mirušo skaits atkarībā no vīrusa izplatības un rēķināts, kurā brīdī  veselības aprūpes sistēma tiktu paralizēta.

Optimistiskākajā scenārijā saslimtu tūkstoš cilvēku, nomirtu 10 līdz 52. Sliktākajā scenārijā inficētos 5% iedzīvotāju jeb teju 100 tūkstoši, dzīvību zaudētu viens līdz pieci tūkstoši. Taču jau pie 1% saslimušo visiem smagi slimajiem nevar nodrošināt intensīvo terapiju, un tikai pie pusprocenta pietrūkst gultas vietu slimnīcās.

Pašlaik Latvijā ar Covid slimo pusprocents valsts iedzīvotāju. Tas vēl nav ļaunākais valdībā skatītais scenārijs, taču uz to virzās. Atbilstoši pavasara prognozēm, slimnīcās sāk trūkt vietu.

“Es jau redzu, ka slimnīcas ir krīzes stāvoklī, mums jau četras nedēļas no vietas, nedēļu no nedēļas stāsta, cik ir nopietna situācija, mums rāda statistiku, kā katru nedēļu pieaug grūtības, katru nedēļu to mediķu skaits, kas ir saslimuši vai karantīnā, kas nevar strādāt. Un tas ir kliedzoši, man liekas, tie dati ir vienkārši kliedzoši. Mums ikdienā ir 200 infekciju gultas, kas būtu brīvas Covid-19 pacientiem. Mums tagad ir paplašināts uz 595 gultām, uz šodienu. Tā starpība starp 200 un 595 ir pārkārtošana, kas ir tāds kodētas nosaukums tam, ka kaut ko citu nedara,” stāsta premjers Krišjānis Kariņš.

Eksperti pandēmijai prognozēja četrus posmus. Pirmajos divos saslimstība tiek kontrolēta un mediķi tiek galā ar inficēto aprūpi. Trešajā veselības aprūpes sistēmas resursi izsīkst, ceturtajā sistēmu pārslogo un vairs nevar nodrošināt neatliekamo palīdzību.

Pēc ekspertu izveidotā pandēmijas plāna Latvija šobrīd ir trešajā posmā, kur lielākajai daļai saslimušo nav iespējams noteikt inficēšanās avotu. Šajā posmā bija plānots sākt krīzes komunikāciju un prasīt starptautisko palīdzību. Tā vietā valdība izskan ierosinājumi par ierobežojumu mīkstināšanu.

Visskaļāk iebilst KPV LV politiķi. Iekšlietu ministrs aicina atsākt restorānu darbu un ļaut strādāt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Viņam piekrīt arī labklājības ministre. Valdība nesadūšojas uz stingrākiem ierobežojumiem, jo atbalsta sistēma tiem, kas zaudējuši ienākumus, kavējas.

“Valdībā diskusijas ir gana dzīvas un, protams, katrs ministrs vai ministre aizstāv savu nozari un reizēm tās diskusijas ir garas, bet kopumā, kā var redzēt arī pēc valdības lēmumiem, mēs spējām vienoties par kopēju pieeju risinājumiem,” norāda veselības ministre Ilze Viņķele.

“Es esmu rosinājis visās sapulcēs jaunus ierobežojumus bez mitas, un es pakāpeniski cenšos pārliecināt kolēģus, ka mums ir jāiet šajā virzienā. Kamēr esmu savā amatā, es turpināšu šo argumentēt,” tā Kariņš.

Viedokļi par to, kā panākt sociālo distancēšanos sabiedrībā, atšķiras. Premjers mudina ieviest jaunus aizliegumus, veselības ministre vēl cer pārliecināt sabiedrību ievērot esošos un brīvprātīgi palikt mājās.

“Manuprāt, esošie Latvijas ierobežojumi ir pietiekami. Un viņi ir zinātnē balstīti, un tāpēc ļoti svarīgi, ka cilvēki saprastu, kāpēc viņi tādi ir – šie ierobežojumi – un kas ir pamatprincipi būtībā. Jo nevar strādāt no mājām, piemēram, un tad aizbraukt pie friziera un vēl satikties ar draugiem un turpināt strādāt no mājām, tas neko nedos. Vai aizbraukt vēl uz sporta zāli. Tātad cilvēkiem ir jāsaprot, ka galvenais ierobežojumos ir novērst nevajadzīgu cilvēku kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem,” stāsta Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

“Mēs varētu apturēt šo slimību, ja mēs visi pamostos no rīta un nolemtu kolektīvi, ka tagad mēs tiešām ievērosim visus drošības pasākumus. Nevis ierobežojumus, bet drošības pasākumus. Tātad mēs neciemosimies, mēs ievērosim divu metru distanci, un tur, kur mēs esam iekštelpās, mēs visur valkātu sejas maskas,” norāda premjers Kariņš.

Saslimstības dati rāda, ka paļaušanās uz sabiedrības atbildību nestrādā. Kad Latvijā pavasarī atklāja pirmos Covid gadījumus, tie lielākoties bija cilvēki, kas iebrauca vai atgriezās no ārzemēm. Pirmie uzliesmojumi darba vietās bija apbedīšanas birojā Jelgavā un mēbeļu ražotnē Salaspilī, pēc tam vīruss nonāca sociālajā centrā “Gaiļezers” un “Mārsnēni” Priekuļu novadā.

Rudenī situācija ir daudz sliktāka. Covid uzliesmoja sākumā Rīgā, tad Kuldīgā, Daugavpilī un Vecpiebalgā. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu Rīgā un Latgalē saslimstības rādītājs ir sliktāks nekā, piemēram, atsevišķos Vācijas reģionos.

Kopš otrā ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas pagājušas divas nedēļas. “Google” dati liecina, ka Latvijā šajā laikā cilvēku kustība uz darbavietām, veikaliem vai sabiedriskajā transportā nav samazinājusies tik strauji kā pavasarī. Daugavpilī ierobežojumi sākās jau septembra beigās. Tur cilvēki bijuši paklausīgāki, taču saslimstība vēl nesamazinās.

Pāris mēnešos saslimuši 12 tūkstoši cilvēku, kas ir desmitreiz vairāk nekā pirmajā vilnī. Vīruss nav atklāts tikai desmit Latvijas novados. Vašingtonas Universitātes pētījumu centrs šobrīd prognozē, ka, nepastiprinot ierobežojumus, Latvijā Covid līdz martam izraisīs tūkstoš cilvēku nāves. Masku nēsāšana visur, arī darba vietās, šo skaitli samazinātu līdz 370.

“Mēs varbūt nevadāmies, cik procenti saslimst iedzīvotāju, mēs vadāmies, kāda ir saslimstības, hospitalizācijas līkne, un mēs uzskatām, ka šo līkni var kontrolēt,” saka U. Dumpis.

“Slimnīcas faktiski ir izstrādājušas plānus, pēc kuriem nepieciešamības gadījumā un šķiet, ka tāda nepieciešamība tomēr būs, paplašināt uz plānveida palīdzības ierobežojumu rēķina gultas Covid pacientiem,” stāsta veselības ministre I. Viņķele.

Situāciju pasliktina tas, ka mediķi paši slimo vai atrodas pašizolācijā. Uzliesmojuma dēļ šomēnes slēdza Aizkraukles slimnīcu. Kopš pandēmijas sākumā Latvijā Covid konstatēts 804 veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, cik vēl ir pašizolācijā, nav zināms. Šonedēļ valdība skatīja veselības ministres ziņojumu par situāciju veselības aprūpē, taču tas ir slepens.

Nākamnedēļ valdība atkal diskutēs par jauniem pasākumiem. Tie varētu būt mācību stundu saīsināšana, lai biežāk vēdinātu telpas, obligātas maskas skolotājiem un audzēkņiem. Sliktākā gadījumā atcels mācības klātienē arī mazajām klasēm.

Šomēnes mācības klātienē pilnībā pārtrauktas 13 skolās un bērnudārzos. Vēl 54 karantīna noteikta atsevišķām klasēm. Rīgā saslimuši 46 skolu darbinieki un 23 skolēni. Izglītības un zinātnes ministrija datus par saslimušajiem pedagogiem un audzēkņiem valstī kopumā nav apkopojusi.

Pašas Izglītības ministrijas dati liecina, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, kur mācības turpinās klātienē, skolās masku lietošana ir obligāta. Latvijā pasniedzējiem sejas aizsargmaskas netiek nodrošinātas.

Sabiedrība

Nopietnā negadījumā Jelgavā iesaistīts mediķu auto – FOTO

  Jelgavā, Lielās un Pasta ielas krustojumā, trešdien noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīta vieglā automašīna...

Parādās jaunas ziņas par Covid-19 izplatību

  Galvenais rādītājs, pēc kura epidemiologi vērtē situāciju ar saslimstību, ir 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits...

Lielā snigšana mitējusies, bet izskan brīdinājums par laiku naktī

  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi brīdina par tuvākajās stundās gaidāmo laiku. 27.01.2021. nakts otrajā...

Liela nelaime notikusi Viesītes pusē; policija rīkojas nekavējoties

  26. janvārī Viesītes novadā medību laikā tika sašauts vīrietis, kurš gāja bojā notikuma vietā pirms...
NMPD

Otrdien jauno Covid-19 gadījumu skaits jūtami pieaudzis; vēl 12 cilvēki miruši un 1052 slimnīcās

  Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) trešdien vēsta, ka aizvadītajā diennaktī konstatēti vēl 1103 jauni...

Liepājas pusē avarē un samelo policijai; pasaciņa ātri atklājas

  14.janvārī ap pulksten 06:00 Valsts policijā tika saņemta informācija par to, ka Grobiņas novadā, Dubeņos...

Horoskopi un Testi

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 27. janvāris

  Ko zvaigznes sola trešdienai, 27. janvārim?   Auns Auni līdz galam nesajutīs zvaigžņu ietekmi. Tā ir lieliska ziņa,...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 26. janvāris

Centies būt līdzsvarā starp uztraukumu, bailēm un vēlmi pilnveidot savu personību.   Auns Visbiedējošākā lieta Auniem –...
Foto:Flickr.com/Shutter Fotos/CC

Tavs horoskops veiksmīgam FEBRUĀRIM

  Nāc, aplūko, ko šī gada februāris sola tieši tev!   Februāris varētu būt visai sarežģīts...
Foto:Flickr.com/OakleyOriginals/CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 25. janvāris

  Šī kopumā solās būt labvēlīga diena, tomēr mums jāatceras būtiska mācība –vēlmēm ir jāsaskan ar...
Foto:Flickr.com/photogramma1/CC

Tavs horoskops veiksmīgai nedēļai: 25. – 31. janvāris

  Ko zvaigznes sola 2021. gada pirmā mēneša pēdējai nedēļai? Auns Šonedēļ raizes varētu sagādāt kāds zēns vai...
Photo by Postmans from Pexels

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 24. janvāris

  Visu zīmju pārstāvjiem ieteicams izmantot izdevību, ko sniedz šis zvaigznājs - prāta un gara pašattīrīšanās...

Mājai un Dārzam

Lielā snigšana mitējusies, bet izskan brīdinājums par laiku naktī

  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi brīdina par tuvākajās stundās gaidāmo laiku. 27.01.2021. nakts otrajā...
flickr.com

Brīdina par tuvākajās stundās gaidāmo laiku

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi brīdina par naktī uz trešdienu gaidāmo laiku. 26.01.2021. vakarā,...

Sinoptiķis Bricis pārsteidz ar prognozi februāra sākumam

  Sinoptiķis, LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis pirmdienas rītā sarunā ar raidījumu "Rīta Panorāma" norādīja,...