Cukura dilemma: vai pastāv “labais” un “sliktais” cukurs?

Pēdējos gados 2. tipa cukura diabēts kļuvis par vienu no izteiktākajām slimībām, kuras attīstībā būtisku lomu spēlē neveselīga dzīvesveida faktori – 2024. gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā septiņi tūkstoši jaunu gadījumu*. Tuvojoties Pasaules diabēta dienai, arvien biežāk aizdomājamies par cukuru – vielu, kas vienlaikus tiek dēvēta gan par enerģijas avotu, gan par “balto indi”. Bet kā ir patiesībā – vai tiešām pastāv “labie” un “sliktie” cukuri? To skaidro “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova. Cukura dilemma: vai pastāv “labais” un “sliktais” cukurs?

Cukura ABC

Cukurs ir ogļhidrāts, kuru iedala divos galvenajos veidos – vienkāršajos jeb monosaharīdos un dubultajos jeb disaharīdos. Monosaharīdi ir, piemēram, glikoze, fruktoze un galaktoze – tie ir sastopami augļos, dārzeņos, medū un piena produktos. Savukārt disaharīdi – saharoze un maltoze ir galda cukura sastāvā un atrodami saldumos. Organisms pārstrādā visus cukurus glikozē, kas kalpo kā svarīgs enerģijas avots šūnām un orgāniem – smadzenēm, sirdij, muskuļiem un aknām, kas bez šīs enerģijas nespētu pilnvērtīgi funkcionēt. Turklāt smadzenes ir atkarīgas no glikozes, jo tas ir ātrākais, efektīvākais enerģijas avots, kas nodrošina koncentrēšanos, atmiņu un domāšanas procesus.

Vai tiešām ir “labie” un “sliktie” cukuri?

Patiesībā nepastāv “labais” vai “sliktais” cukurs – ķīmiski tie visi ir līdzīgi, un organisms tos pārstrādā vienādi, skaidro “Euroaptieka” klīniskā farmaceite. Taču būtiska atšķirība ir tajā, kā šie cukuri “uzvedas” organismā.

• Tā dēvētos “labos cukurus” ikdienā uzņemam ar dabīgiem produktiem – augļiem, dārzeņiem, piena produktiem, pākšaugiem un pilngraudiem – tie ir lēni uzsūcošie ogļhidrāti. Šajos produktos cukurs ir apvienots ar šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām, kas palīdz tam uzsūkties lēnāk un uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs. Piemēram, apēdot ābolu, cukurs organismā izdalās pakāpeniski – glikozes līmenis paaugstinās vienmērīgi, un sāta sajūta saglabāsies ilgāk.
• Savukārt “sliktie cukuri” ir tie, kas tiekpievienoti pārtikai vai dzērieniem ražošanas laikā – baltais cukurs, konfektes, limonādes, baltmaize un citi rafinēti jeb pārstrādāti produkti. Šie cukuri uzsūcas ļoti ātri, var izraisīt strauju cukura līmeņa kāpumu asinīs un tikpat strauju kritumu. Rezultātā parādās nogurums, vēlme pēc kārtējās saldās uzkodas un ilgtermiņā – palielinās liekā svara un 2. tipa diabēta risks. Tas rada tā sauktos “enerģijas kalniņus”, kas ar laiku var traucēt organisma normālai reakcijai uz insulīnu.

Vai saldinātāji ir labāka alternatīva?

Saldinātāji, piemēram, saharīns, sukraloze, agave, ir droša alternatīva cukuram, īpaši cilvēkiem, kuri vēlas samazināt tā patēriņu, kontrolēt svaru vai uzraudzīt glikozes līmeni asinīs, jo vairumam saldinātāju nav kaloriju vai tie neizraisa strauju cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. Vienlaikus klīniskā farmaceite atgādina, ka arī saldinātāji jālieto ar mēru.

Cukura diabēta vai prediabēta pacientiem ieteicams izvēlēties aizvietotājus ar zemu glikēmisko indeksu, piemēram, stēviju, eritritolu vai ksilitolu, ievērojot ieteicamās dienas devas. Rafinētus cukurus ieteicams nelietot vispār, bet dabiskos cukurus – tikai nelielos daudzumos, ja glikozes līmenis svārstās. Tomēr jāņem vērā, ka pārmērīga eritritola un ksilitola lietošana var izraisīt vēdera uzpūšanos vai caureju, tāpēc cilvēkiem ar jutīgu kuņģa-zarnu traktu tos ieteicams lietot piesardzīgi. Aptiekās var iegādāties dažādas cukura alternatīvas ar dabisku izcelsmi un mazāku ietekmi uz cukura līmeni asinīs, kuri pieejami tablešu, pulveru vai pilienu formā, un farmaceits var palīdzēt izvēlēties piemērotāko variantu atbilstoši individuālajām vajadzībām.

Sarkanie karogi: pazīmes, ka cukura līmenis nav normas robežās

Klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova skaidro, ka cukura līmeņa svārstības asinīs var būt pirmie brīdinājuma signāli par insulīna darbības traucējumiem. Normāls glikozes līmenis tukšā dūšā ir 3,9-5,5 mmol/l, bet divas stundas pēc ēdienreizes tas var paaugstināties līdz 7,8 mmol/l. Ja šie rādītāji bieži pārsniedz normas robežas, tas var liecināt par prediabētu – stāvokli, kas ir atgriezenisks, ja tiek ievērots veselīgs dzīvesveids un diēta, taču neārstēts var attīstīties par 2. tipa cukura diabētu. Lai gan sākotnējā stadija var noritēt bez izteiktiem simptomiem, ir dažādi “sarkanie karogi”, kam jāpievērš uzmanība: pastiprinātas slāpes, bieža urinēšana (īpaši naktī), nogurums un miegainība, neskaidra redze, svara zudums, lēni dzīstošas brūces uz kājām un pēdām, sausa, niezoša āda, kā arī biežas sēnīšu infekcijas. Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem pieaugušajam pievienotais cukurs dienā nedrīkst pārsniegt 25 g, jeb aptuveni sešas tējkarotes. Turklāt jāpievērš uzmanība arī slēptajiem cukuriem, kas atrodas teju visos produktos, piemēram, kečupos, garšvielās, pārslās, jogurtos, maizēs un pat gaļas izstrādājumos.

Kā veselīgi samazināt cukura daudzumu un nezaudēt dzīves saldo garšu?

Cilvēka ķermenis nevar iztikt bez glikozes, tomēr svarīgi ir izvēlēties “labos” cukurus un samazināt pārtiku ar pievienoto, jeb tā saucamo “slikto” cukuru. Ieteikumos, kā to izdarīt veselīgi, dalās klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova:

• Sāc ar mazām izmaiņām: cukura patēriņu vislabāk samazināt, pakāpeniski mainot ikdienas paradumus. Bieži to pievienojam tikai ieraduma pēc – kafijā, tējā vai pēc ēšanas tiecamies pēc kāda salduma. Saldo dzērienu aizvieto ar ūdeni vai zāļu tēju, desertu – ar augļiem, un ievēro regulāras, sabalansētas ēdienreizes, lai mazinātu vēlmi pēc našķiem.

• Izvērtē produkta sastāvu: ir būtiski lasīt produktu etiķetes un izvairīties no produktiem, kur pirmajās sastāvdaļu rindās ir cukurs, glikoze vai sīrupi. Jāpievērš uzmanība arī ogļhidrātu saturam un tam, cik no tiem ir tīri cukuri, jo arī produkti ar uzrakstiem “bez cukura”, “bez taukiem” vai “diētisks” var maldināt – sastāvā cukurs var būt citā formā.

• Izmanto garšvielas, kas mazina kāri pēc saldumiem: dabīgās garšvielas, kā kanēlis, vaniļa, ingvers, žeņšeņs un krustnagliņas, ne tikai mazina ēstgribu, bet var piešķirt saldumu un aromātu ēdieniem bez pievienotā cukura. Papildus, piemēram, kanēlis var veicināt glikozes līmeņa stabilitāti pēc ēdienreizēm.

• Iekļauj ikdienā regulāras fiziskās aktivitātes: tās veicina glikozes metabolismu un uzlabo asinsriti, kā arī palīdz kontrolēt svaru.

• Papildini uzturu ar svarīgām uzturvielām: papildus sabalansētam uzturam var iekļaut uztura bagātinātājus, kas palīdz uzturēt normālu enerģijas vielmaiņu un organisma līdzsvaru. Hroms palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, B6 vitamīns palīdz nodrošināt olbaltumvielu un glikogēna normālu vielmaiņu, savukārt tiamīns veicina normālu nervu sistēmas darbību. Cinks palīdz nodrošināt normālu ogļhidrātu un makroelementu vielmaiņu. Uztura bagātinātāju lietošana ieteicama pēc konsultācijas ar farmaceitu vai ārstu, īpaši, ja ir veselības problēmas vai tiek lietotas citas zāles.

*Slimību profilakses un kontroles centrs. (2025. gada 8. oktobris). Pirmreizēji reģistrēto cukura diabēta pacientu skaits pa dzimumiem, absolūtais skaits un uz 100 000 iedzīvotāju.

Aptieku tīkls “Euroaptieka” ir zāļu mazumtirdzniecības uzņēmums. Latvijā darbojas 56 “Euroaptieka” aptiekas 18 apdzīvotās vietās visā valstī. “Euroaptieka” zīmols pieder uzņēmumam “Euroapotheca”, kam ir aptiekas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. “Euroaptieka” Latvijā darbojas kopš 2001. gada.