Pēdējo trīs gadu laikā lielākie kaimiņu radītie bojājumi īpašumam visbiežāk saistīti ar ugunsgrēkiem un šķidruma noplūdēm, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotie dati. Dārgākie kaimiņu radītie bojājumi īpašumam – 162 000 eiro
Dārgākais gadījums fiksēts pērn Salaspilī, kur iereibis kaimiņš aizmiga ar kūpošu cigareti – izcēlās liesmas, nopostot savienotās rindu mājas. Par BTA klienta mājai radītajiem zaudējumiem BTA izmaksāja atlīdzību 162 000 eiro apmērā. Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, Latvijā ir apdrošināti vien aptuveni 45 % īpašumu – ievērojama daļa iedzīvotāju savu mājokli neapdrošina vai izvēlas minimālu segumu, paļaujoties uz veiksmi un pakļaujot sevi milzīgam finanšu riskam.
Postošākie gadījumi dzīvokļos saistīti ar ugunsgrēkiem un šķidruma noplūdēm
Analizējot īpašumiem radušos zaudējumus kaimiņu rīcības dēļ, BTA secina, ka vislielākie finansiālie zaudējumi saistīti ar ugunsgrēkiem un šķidruma noplūdēm. Ugunsnelaimes bieži izceļas vienā dzīvoklī, taču liesmas, dūmi un dzēšanas darbi rada būtiskus bojājumus arī blakus esošajiem īpašumiem. Savukārt plīsusi caurule augšējā dzīvoklī nereti appludina arī apakšstāva iedzīvotāju mājokļus.
Piemēram, Rīgā kaimiņa dzīvoklī izcēlies ugunsgrēks izplatījās līdz blakus esošajam dzīvoklim, to nopostot. Par šo gadījumu izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 61 787 eiro. Tikmēr apdrošināšanas atlīdzība 14 000 eiro apmērā izmaksāta šķidruma noplūdes rezultātā radītiem bojājumiem dzīvoklim Rīgā – kaimiņiem pārplīsa veļasmašīnas ūdens pievades caurule, appludinot trīs telpas apakšējā stāvā esošajā dzīvoklī. Tāpat Rīgā remontdarbu laikā kādā dzīvoklī bojāts cauruļvads kā rezultātā appludināts zemāk esošais dzīvoklis, bojājot sienas, griestus, grīdas segumus un iebūvēto aprīkojumu. Šajā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība pārsniedza 12 000 eiro.
“Daudzdzīvokļu namos mājokļi atrodas tuvu viens otram, arī inženierkomunikācijas tajos ir saistītas. Līdz ar to iespēja nodarīt bojājumus otram kaimiņam vai pat vairākiem uzreiz ir augsta – ugunsnelaimes, plīsušas caurules, bez uzraudzības darboties atstāta sadzīves tehnika, pavirši remontdarbi, un tie ir tikai daži no riskiem, kuru rezultātā nekustamajam īpašumam un iedzīvei rodas apjomīgi zaudējumi. Ne velti, apdrošinot mājokli, vienmēr aicinām cilvēkus iekļaut polisē arī kustamo mantu, jo nelaimēs, kas notiek īpašumos, cietīs arī mantas – dažādas elektroniskās ierīces , sadzīves tehnika, mēbeles, sporta aprīkojums u.tml.,” secina I. Danče.
Viņš papildina, ka ugunsgrēku un šķidruma noplūžu postošās ietekmes dēļ, daudzkārt cietušie īpašumi nav apdzīvojami pavisam vai remontdarbu laikā, tāpēc arī tādu papildrisku iekļaušana īpašuma apdrošināšanā kā pagaidu mājvietas īres izmaksas ir būtisks atbalsts, lai nepaliktu bez savas pajumtes.
Kaimiņu “nedarbi” var skart arī privātmāju īpašniekus
BTA praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad īpašuma bojājumi kaimiņu darbības dēļ radušies arī privātmāju īpašniekiem. Piemēram, Ikšķilē 2024. gadā kaimiņa ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā , izcēlās ugunsgrēks, un nodega garāža, kūts un saimniecības ēka, kā arī tajās esošā tehnika – kompresors un zāles pļāvējs. Šajā gadījumā BTA izmaksātā atlīdzība sasniedza 32 734 eiro.
“Ļaunprātīga rīcība ir tikai viens no riskiem, kas var iestāties kaimiņa rīcības dēļ. Mūsu pieredzē ir gadījums, kad vētras laikā kaimiņu sētā esošie koki un nepiestiprināti priekšmeti bojājuši blakus esošo privātmāju. Pirms diviem gadiem Bauskā vētras laikā īpašumam ne tikai daļēji norauts jumts, kas izraisīja īpašuma applūšanu – papildus tam, nenostiprināts, lidojošs batuts no kaimiņa pagalma sabojāja sētu un iestrēga mājas jumta notekās, tās sadragājot. Atlīdzības apmērs šajā gadījumā pārsniedza 10 000 eiro,” atklāj I. Danče.
Arvien vairāk cilvēku izvērtē aizsardzību savai civiltiesiskajai atbildībai
Visbiežāk zaudējumi, kas rodas kaimiņu rīcības dēļ, nav tīši pastrādāti nodarījumi – nelaimes notiek arī apstākļu sakritības, aizmāšības un neuzmanības ietekmē. Taču, neraugoties uz to, otram nodarītos zaudējumus var pieprasīt no vainīgās puses regresa kārtībā. Tādēļ arvien vairāk cilvēku izvērtē aizsardzību savai civiltiesiskajai atbildībai, kas pasargā polises īpašnieku šādos neprognozējamos gadījumos.
“Mājoklis ir viens no dārgākajiem cilvēka īpašumiem. Līdz ar to izmaksas par tam nodarītajiem zaudējumiem ir milzīgas. Ja kaimiņš netīšām nodara zaudējumus otra īpašumam, tie var tikt atgūti regresa ceļā. Un, ja apdrošināšanas nav, tie jāsedz no savas kabatas. Mēs ikviens esam kādam kaimiņš un varam pasargāt sevi no ievērojama finansiālā sloga, apdrošinot ne tikai īpašumu, bet arī savu civiltiesisko atbildību par otram nodarītiem zaudējumiem,” stāsta I. Danče.
Dārgākie kaimiņu radītie bojājumi īpašumam – 162 000 eiro
