Lai gan ukraiņu bēgļi Latvijā saskaras ar grūtībām uzsākt darbu savā profesijā, augstām mājokļa izmaksām, veselības pakalpojumu pieejamību un vietējās sabiedrības neiecietību, katrs otrais bēglis kopumā ir apmierināts ar dzīves apstākļiem. Daudzi bēgļi apsver iespēju palikt Latvijā. Daudzi ukraiņu bēgļi apsver iespēju palikt Latvijā
Sākotnēji ukraiņu bēgļi izvēlējās Latviju par savu galamērķi darba un izglītības iespēju, kā arī ģimenes saišu dēļ. Tiklīdz situācija Ukrainā stabilizēsies, gandrīz puse bēgļu plāno atgriezties Ukrainā. Tajā pašā laikā daudzi bēgļi, kas sākotnēji apmešanos Latvijā uzskatīja par īslaicīgu risinājumu, šobrīd apsver iespēju Latvijā palikt ilgtermiņā. Galvenie iemesli ir bērnu veiksmīga adaptācija skolās un iesaiste sabiedrībā, profesionālās iespējas un pozitīvā darba tirgus situācija Latvijā, kā arī bažas par Ukrainas politisko un ekonomisko situāciju.
Vairākums ukraiņu bēgļu ir ar augstu izglītības līmeni un iepriekšēju darba pieredzi. Latvijas darba tirgus tiek vērtēts pozitīvi, iespējas atrast darbu ir plašas, lai gan dažkārt nav atbilstošas kvalifikācijai. Neskatoties uz to bēgļi ir gatavi pielāgoties un celt kvalifikāciju, izmantojot izglītības iespējas Latvijā. Bēgļi uzskata, ka mūžizglītības iespējas un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai veicinātu viņu ekonomisko integrāciju.
Kavējoši faktori plašākai ukraiņu bēgļu nodarbinātībai ir latviešu valodas zināšanu trūkums un grūtības apvienot darbu ar bērnu pieskatīšanu. Bēgļi atzīst ka, lai gan sākotnēji daudziem nebija motivācijas mācīties latviešu valodu, darba tirgus situācija un nepieciešamība ikdienā komunicēt ar vietējiem iedzīvotājiem mudina apgūt latviešu valodu. Jaunāki cilvēki un tie, kas jau apguvuši citas svešvalodas, vieglāk un ātrāk apgūst latviešu valodu, savukārt vecākās paaudzes pārstāvjiem šis process aizņem vairāk laika un pūļu. Bēgļi arī vērš uzmanību uz ierobežotu augstāka līmeņa latviešu valodas kursu un mācību materiālu pieejamību.
Bēgļi Latvijas izglītības sistēmu vērtē pozitīvi, tomēr palīdzība valodas apguvē un izglītības kvalitāte skolās nav vienlīdz kvalitatīva, radot nevienlīdzīgas mācību iespējas. Negatīva pieredze, kā piemēram, skolotāja vai klasesbiedru pazemojoša izturēšanās un bulings, norāda uz nepieciešamību pēc konsekventas atbalsta sistēmas un profesionālas attieksmes visās skolās, lai nodrošinātu veiksmīgu bērnu integrāciju un labklājību.
Arī Latvijas medicīnas sistēmu bēgļi kopumā vērtē pozitīvi, vienlaikus norādot, ka grūtības sagādā medicīnas speciālistu pieejamība un ilgais ārsta vizītes gaidīšanas laiks.
Vairākums bēgļu šobrīd ir atraduši savu mājokli, taču īres izmaksas un komunālie maksājumi sagādā grūtības. Palīdzība no pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām ir nozīmīgs atbalsts, taču ilgtermiņa risinājumi mājokļu jomā ukraiņu bēgļiem joprojām ir aktuāli.
Gandrīz puse ukraiņu bēgļu ir saskārušies ar neiecietību, tajā skaitā medicīnas iestādēs, skolās un darba vietās, īpaši no prokrieviski noskaņotās sabiedrības daļas. Tas liecina par nepieciešamību uzlabot sabiedrības izpratni, veicināt dialogu starp dažādām sabiedrības grupām, tādējādi mazinot uzņemošās kopienas neiecietību saskarsmē ar ukraiņu bēgļiem Latvijā.
Pētījumu par ukraiņu bēgļiem Latvijā 2024. gada pirmajā pusgadā īstenoja biedrība “Lab Futura”. Tas balstīts uz Latvijā dzīvojošo ukraiņu bēgļu aptauju, kā arī intervijām un fokusa grupām ar Latvijā dzīvojošām sievietēm no Ukrainas.
Pēc vienošanās ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru (EUAA), pētījumā tika izmantoti dati no Eiropas mēroga aptaujas bēgļiem no Ukrainas “Tell Us Your Story”. Aptauja veikta, izmantojot ērtās izlases metodi, kas nav reprezentatīva iedzīvotāju kopumam.
Finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds. Par pētījuma saturu atbild biedrība “Lab Futura”. Pētījums pieejams: https://www.labfutura.eu/petijumi
