Lai gan esam beidzot sagaidījuši vasarīgus laikapstākļus, kad visapkārt viss zaļo un plaukst, diemžēl arī tam ir sava “garoziņa”. Daļai no mums ir asarojošas acis, deguna tecēšana un šķaudīšana, kas nekādi negrasās mitēties, var sagandēt arī pašas saulainākās dienas. Vēl tikai jātiek skaidrībā – saaukstēšanās vai alerģija? To mums palīdzēs izdarīt medinas zinātņu doktors, alergologs un pneimonologs Māris Bukovskis. Deguns tek, acis asaro… saaukstēšanās vai alerģija?
Iesnu 50 nokrāsas
Laikā, kad vienu brīdi var būt izteikti karsts, bet nākamajā jau dzestrs, iedzīvoties iesnās var ļoti viegli. Tomēr tikpat iespējama ir sezonālā ziedputekšņu alerģija jeb polinoze – organisma imūnsistēmas pārmērīga reakcija, uztverot ziedputekšņu alergēnus kā draudu.
Deguna gļotādas iekaisumu – iesnas – var izraisīt gan vīrusi vai baktērijas, gan alerģija. Dažādu iesnu veidu gadījumā deguna gļotādas izskats atšķiras, bet nespeciālistam ar to vien nepietiks, lai nonāktu pie konkrēta secinājuma. Taču ir arī citas atšķirības starp alerģiskajām un saaukstēšanās iesnām. Saaukstēšanās iesnas var pieņemties spēkā pakāpeniski, taču bieži vien arī strauji un akūti. Visbiežāk tās pavada arī citi simptomi, piemēram, galvassāpes vai paaugstināta temperatūra infekcijas izraisīta augšējo elpceļu iekaisuma dēļ. Deguna izdalījumu krāsa sākotnēji ir caurspīdīga, taču drīz vien to nomaina dzeltenzaļa.
Alerģiskās iesnas, sauktas arī par alerģisko rinītu, sākas strauji. To bieži mēdz pavadīt arī acu asarošana un ādas izsitumi, taču citādi pašsajūta lielākoties izteikti nepasliktinās. Deguna izdalījumi ilgstoši turpina būt caurspīdīgi. Retākos gadījumos alerģiskās iesnas var pavadīt arī elpas trūkums, tūska rīklē un aizdegunē vai klepus lēkmes. Alerģiskajām iesnām nav arī noteikts standarta ilgums – ārpus sezonalitātes – pārtraucot saskari ar alergēnu, iesnas izzūd. Spēkā, protams, ir arī pretējais – tiklīdz pacients nonāk šo alergēnu saturošā vidē, iesnas atgriežas.
Alerģisko iesnu ārstēšana
Alergologa vadībā var izmēģināt imūnterapiju – imūnsistēmas apradināšanu ar noteiktu alergēnu. Tai ir dažādas formas, taču tā jāsāk vismaz trīs vai četrus mēnešus pirms alerģijas sezonas sākuma un tā ir ilgstoša – jāturpina vairākus gadus. Alergologa nozīmētie līdzekļi būs specifiski pielāgoti noteiktajam alergēnam. Ātrāk palīdzēs antihistamīni – līdzekļi, kas bloķē imūnsistēmas izdalītā histamīna iedarbību, tā novēršot alerģijas simptomus. Iegādājoties to, varat atbalstīt vietējo ražotāju, dodot priekšroku, piemēram, “Fenkarol”. Un, atceraties – lai arī kāds nebūtu iesnu iemesls, apmeklējiet savu ārstu!
Putekšņu alerģija – ne tikai pavasara problēma
Vērts atcerēties arī, ka polinoze – alerģija pret putekšņiem – nav tikai pavasara kaite. Patiesībā Latvijā putekšņu alerģijai raksturīgi trīs viļņi:
- Pavasara koku ziedēšana. Šo stiprāk izjūt cilvēki ar alerģiju pret bērza, alkšņa, lazdas vai citu koku putekšņiem. Koki var sākt ziedēt agri, vēl ziemas mēnešos, taču izteiktākais putekšņu piesātinājums vidē vērojams martā un noplok tikai aprīlī.
- Jūnijā par sevi liks manīt pļavas zāļu putekšņi. No šiem visbiežāk alerģiskas reakcijas izraisa timotiņš, auzene, skarene.
- Vasaras otrajā pusē un rudens sākumā gaisā ir nezāļu, piemēram, vērmeles, vībotnes un balandas, putekšņi.
Tāpat gan pavasarī, gan vasarā un rudenī gaisā var būt arī pelējuma sēnīšu daļiņas – arī tās var izraisīt putekšņu alerģijai līdzīgu reakciju. Jāpiezīmē, ka alerģiju pret vienu alergēnu var pavadīt arī krusteniska alerģiskā reakcija pret kādu citu, vai pat vairākiem alergēniem. Bērza putekšņu alerģija, piemēram, mēdz kombinēties ar reakciju pret alksni, lazdu, dižskābardi, pīlādzi, ceriņiem un kastani, vai – pārtikā – pret āboliem, bumbieriem, burkāniem, seleriju, kivi un tomātiem. Un citreiz ādas reakciju var izraisīt arī pieskaršanās svaigiem kartupeļiem! Šīs krusteniskās alerģiskās reakcijas nav atkarīgas no gadalaika – ja imūnsistēma ir uztvērusi konkrēto alergēnu un tam līdzīgos kā draudu, kontakts ar to izraisa simptomus neatkarīgi no mēneša un datuma.
Nebāz degunu putekšņos!
No simptomiem nebūs vienkārši izvairīties pilnībā, taču ir veidi, kā sevi vismaz daļēji pasargāt. Ieteicams izvairīties no pastaigām un sportošanas ārā laikā, kad gaiss ir sauss, īpaši viegla vēja klātbūtnē – tad putekšņi ir visur. Īsi pēc lietus gaiss būs daudz tīrāks. Piesardzība ieteicama arī telpu vēdināšanā. Putekšņi gan tik un tā visdrīzāk nonāks arī mājās, taču pret to var līdzēt regulāra telpu un virsmu mitrā uzkopšana. Ja ārā tomēr jādodas, atgriežoties iekštelpās vēlams pārģērbties, pārvilkt apavus un noskalot seju. Palīdzēs arī cepure vai cita galvassega un saulesbrilles. Izmazgāto veļu labāk žāvēt iekštelpās.
