Nedaudz vairāk par diviem gadiem kopš Latvijā sāka darboties dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, plastmasas pudeļu skaits Latvijas piekrastē samazinājies vairāk nekā uz pusi. Taču ar citiem atkritumiem, kas dabā nesadalās, joprojām nekas nav mainījies – to ir gana daudz. Kā izskatās pēc ziemas sezonas mūsu piekrastes objekti, devās lūkoties “360TV ZIŅneši”. Depozīta sistēmas patīkamākā “blakne”
Ar vides aktīvistu un kampaņas “Mana jūra” dibinātāju Jāni Ulmi Ziņneši tiekas Vakarbuļļu pludmalē. Tā ir viena no 17 zonām Latvijas piekrastē, kur pēdējo 3 gadu laikā tiek vērtēta depozīta sistēmas ietekme, Jānis šajā vērtējumā ir aktīvi piedalījies.
Ziņneši vēro situāciju vispirms kāpu zonā. Vides aktīvisti analizējuši situāciju, sākot no 2021.gada, kad depozīta sistēma vēl nebija ieviesta. Secinājums: viss ir krietni uzlabojies.
Jānis Ulme kampaņas “Mana jūra” dibinātājs, Vides izglītības fonda pārstāvis stāsta: “Rezultāts pārsniedz pat to, uz ko bijām cerējuši un rēķinājuši pēc formulām. Ja paskatāmies uz 2022. un 2023. gadu, kad depozīta sistēma tika ieviesta pret situāciju pirms tās ieviešanas, tad šo atkritumu veida daudzums ir mazinājies par 49%.”
Runa ir tieši par plastmasas pudelēm, alumīnija skārdenēm un stikla pudelēm. Vislielākais samazinājums ir plastmasas pudelēm (61%), alumīnija skārdenēm (52%), stikla taras apjomam (28%).
Tukšās taras nodošana iedzīvotājiem kļuvusi par normālu ikdienas sastāvdaļu un arvien vairāk cilvēku šo iespēju izmanto. Ja pirmajā gadā no tirgū laistā depozīta iepakojuma apjoma bija atgriezti 62%, pērn 80%, tad šī gada pirmajos divos mēnešos jau 86%. Tāpēc tas ir tikai normāli, ka dabā plastmasas pudeļu un skārdeņu skaits samazinās.
Kaut arī filmējot Vakarbuļļu pludmales kāpās Ziņneši patiešām neatrada nevienu no depozīta sistēmas frakcijām, diemžēl, netrūka citu atkritumu veidu, kas dabā nesadalās. Tātad secinājums – ja var nodot un nopelnīt, tad to salasām, ja nē – paliek dabā…
