Salda garša gan Eiropā, gan citur pasaulē baudīta jau tūkstošiem gadu. Pirms iepazina cukuru, mūsu senči ēda medu, dateles un citus saldus ēdienus, kas aizstāja mūsdienu našķus. Salda garša ir gan pirmā, gan arī pēdējā, ko izjūt mazulis un vecs cilvēks, tāpēc tik nozīmīga.

 

 

Bet ne viss, kas iepriecina mūsu maņas, iepriecina arī mūsu ķermeni, tāpēc šādu ēdienu daudzums ir jākontrolē. Uztura speciāliste, veselīga dzīvesveida veicināšanas programmas Rimi uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce stāsta par desmit vērtībām, kāpēc uzturā lietot mazāk cukura.

 

 

Liekā svara samazinājums. Viens no iemesliem ir vienkāršo cukuru klātbūtne ikdienas uzturā – kas neiet labumā, bet gan resnumā. Šie produkti ir ar ļoti zemu bioloģisko uzturvērtību. Un, kā zināms, tieši fruktoze, kas dod saldo garšu, palielina taukaudu apjomu, īpaši, ja tā tiek uzņemta vēlu vakarā.

 

Līdzsvarots garastāvoklis un enerģija. Vieglie cukuri ļoti ātri tiek sagremoti, izsaucot “vētrainu” insulīna reakciju, kas sniedz ātru baudījumu. Likumsakarīgs ir tikpat ātrs insulīna kritums, kas izraisa stresu un pastiprinātu vēlmi ēst atkal. Tā mēs uzņemam daudz “tukšas” enerģijas un nonākam slikta garastāvokļa varā, kas izpaužas kā niķošanās, pēkšņs vājums, spēcīgs izsalkums vai vitālās enerģijas iztrūkums.

 

Veseli zobi. Liels cukura patēriņš samazina kalcija daudzumu organismā, tāpēc zobi paliek mazāk blīvi un izskatās pelēki. Arī pastāvīgā baktēriju klātbūtne mutes dobumā izsauc pastiprinātu zobu un smaganu bojājumu.

 

Mirdzoša āda. Āda esot kuņģa zarnu trakta spogulis. Palielināta cukura lietošana apgrūtina pārtikas sagremošanu, kas sausina ķermeni un izsauc alerģiskas reakcijas ādā – pumpu, apsārtumu, sausas ādas un niezes veidā.

 

Laba mentālā veselība. Samazinot cukura patēriņu, var samazināt depresijas vai nemiera simptomus. Pētījumi liecina, ka cukurots uzturs var mazināt organisma spēju tikt galā ar stresu, kas liek biežāk izjust trauksmi.

 

Labāka gremošana. Saldumi samazina kuņģa sulas koncentrāciju, samazinot gremošanas fermentu aktivitāti. Tāpēc uzturvielu šķelšana nenotiek līdz galam, radot kuņģī vidi, kur sāk vairoties nosacīti patogēnās baktērijas, kas rada diskomfortu un imunitātes pazemināšanos.

 

Aizsargā sirdi. Enerģija, kas lielos daudzumos atbrīvojas, ēdot cukuru, bieži vien pārvēršas taukskābēs, kas izgulsnējas sirds asinsvadu sistēmā, apgrūtinot tās darbību un paaugstinot asinsspiedienu.

 

Uzlabo smadzeņu darbību. Pētījumos ir pierādīts, ka liels cukura patēriņš apgrūtina informācijas uztveršanu un kavē atmiņu, jo tiek bloķēta impulsu pārvade starp neironiem. Tas traucē domāt ātri un skaidri.

 

Nē – cukura diabētam! Tiem, kuriem ģimenē ir ģenētiska nosliece uz šo vielmaiņas traucējumu, jābūt ļoti uzmanīgiem ar produktiem, kas satur ogļhidrātus, un, jo īpaši, ar cukuru saturošiem produktiem, jo tie apgrūtina aizkuņģa dziedzera darbību, ievērojami palielinot risku saslimt ar cukura diabētu.

 

Vesela hormonālā sistēma. Tā nodrošina visu šūnu harmonisku darbību, bet skābā vidē, ko veicina cukura lietošana, hormoni nespēj adekvāti reaģēt uz notikumiem, kas risinās cilvēka ķermenī.

 

 

Cukurs nav vienīgais drauds mūsu organismam. Uztura speciāliste Inga Pūce iesaka ikdienā uzturā lietot arī mazāk sāls, izvēlēties mazāk, bet labākus taukus, ēst produktus, kuros ir vairāk šķiedrvielu, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izvairīties no ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību.

Iepriekšējais rakstsNEDĒĻAS PLĀNS: labvēlīgās dienas tavam skaistumam un labsajūtai 31. jūlijs – 6. augusts
Nākamais rakstsIespaidīgi: Sešas nogrimušas senas pilsētas