14. janvārī mūžībā devies tēlnieks Zigmunds Bielis, kas pazīstams Latvijas tēlniecībā ar mazās formas darbiem, kuros izkopa savu ekspresīvo sievietes skaistuma redzējumu ar grotesku un asprātību, arī erotiskām iezīmēm. Lielākoties mākslinieks šos darbus veidoja bronzas materiālā, formas tika pulētas. Diemžēl arī trešdienā saņemta sēru vēsts
Tēlnieks radījis arī portretus, animālijas, dekoratīvus objektus un darbojies memoriālajā tēlniecībā, sākotnēji modernisma, vēlāk postmodernisma stilistikā. Zigmunds Bielis radošajam darbam bija iecienījis dažādus materiālus – bronzu, koku, granītu, metālu, betonu, ledu un citus materiālus. “Par savas darbības galveno mērķi uzskatu cilvēka ķermeņa skaistuma reabilitāciju mākslā,” bija tēlnieka radošais moto.
Zigmunds Bielis no 1961.-1969. gadam mācījās Rīgas 55.vidusskolā (tag. Rīgas Dārzciema vidusskola). Pēc astotās klases beigšanas, no 1969. gada viņš mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Koka izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekti – Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1977), tekstilmākslinieks, arhitekts Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), Ojārs Treigūts (1922-1998; RLMV pedagogs), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1990), gleznotāji Arvīds Būmanis (1942-2000; RLMV pedagogs 1968-1973), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978), Māra Birzkope (1934-2018; RLMV veidošanas pedagoģe 20.gs. 70.g.), koktēlnieks Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; RLMV pedagogs 1943-1981), virpošanu pasniedzis Vīgants Bauers (RLMV pedagogs 1960-?), kokapstrādi R. Jēkabsons u.c. Zigmunds Bielis beidza RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļu 1973. gadā. Kopā ar viņu pie vadītāja Imanta Žūriņa nodaļu absolvēja arī Aivars Šmits ar diplomdarbu “Stila mēbeles”.
Pēc RLMV beigšanas 1973. gadā Zigmunds Bielis mācījās Rīgas 3. Profesionāli tehniskajā vidusskolā (tag. Rīgas 3. arodskola), ko beidza 1974. gadā ar universālvirpotāja diplomu un uzsāka darbu Rīgas 39.vidusskolā (tag. Rīgas Juglas vidusskola) par rasēšanas skolotāju. Pēc dienesta PSRS Bruņotajos spēkos (1974-1976), lai sagatavotos iestājeksāmeniem bij. T.Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā, Zigmunds Bielis līdzīgi vairumam mākslas vidusskolu audzēkņu un citu jauniešu apmeklēja 20.gs. 70.-90. gados populāro bij. LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas tēlniecības studiju, t.s. “Mazā Ģilde” (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”), vad. tēlniece Valda Blunava-Malēja (1927-2004). Studijā līdzās pašmācības ceļā izglītotiem tēlniekiem, kā Bērtulis Buls (1923-2005), prasmes pilnveidoja topošie tēlnieki, pedagogi: Ina Zīle, Mārtiņš Krauklis, Maija Eņģele, Gita Mergupe, Visvaldis Kurpeniks, Juris Švalbe, Inese Paegle-Ēvalde, Dzintra Cepīte (1957-2017), Aija Hincenberga-Neilande, arhitekte Marija Vāciete (1956-2022) u.c.
1978. gadā Zigmunds Bielis iestājās T.Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības specialitāte). LMA pedagogi bija nozīmīgi tēlnieki – Emīls Melderis (1889-1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1940-1979, katedras vadītājs 1945-1946), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Alberts Terpilovskis (1922-2002; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1971-1999, katedras vadītājs 1977-1998), Igors Vasiļjevs (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997), Ojārs Siliņš (1927-2003; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1972-1999), gleznotāji Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA zīmēšanas pedagogs 1972-1999), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014; LMA pedagogs no 1972) u.c. Tiešās kalšanas metodi Zigmunds Bielis apguva LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona tēlnieka darbnīcā “Siļķēs”, Cēsīs (1979) un bij. Kārļa Zemdegas darbnīcā (1980-1982, Astras iela, Rīga), kur Zigmunds Bielis granītā realizēja portretgalvu “Sudrabu Edžus” (LMS muzejs).
Studējot LMA, no 1980. gada Zigmunds Bielis piedalījās vizuālās mākslas izstādēs un simpozijos, t.sk. Republikāniskajās Tēlotājas mākslas izstādēs “Rudens” (1980, 1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Studentu grupas darbu izstāde” (1981, ar Lailu Balodi, Mārīti Šulci un LMA Tēlniecības nodaļas studentu Zigurdu Galūnu, Bauskas vēstures un mākslas muzejs), Republikāniskajā Tēlotājas mākslas izstādē “Mākslas dienas” (1984, bij. izstāžu zāle “Latvija”) u.c.
Zigmunds Bielis 1984. gadā absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Jāņa Misiņa portrets”, vadītājs Alberts Terpilovskis. Līdzās Zigmundam Bielim LMA Tēlniecības nodaļu pie Alberta Terpilovska absolvēja Viktors Suškēvičs ar darbu “Johana Kristofa Broces piemineklis Rīgā” (ģipsis), Zigurds Galūns ar darbu “Rīgas amatnieki” (arhitekts Juris Skalbergs, betons, realizēts ēkas fasādē Peldu ielā 15, Rīgā), Igors Dobičins ar darbu “Jaņa Rozentāla kapa pieminekļa mets”.
Pēc LMA absolvēšanas Zigmunds Bielis ar tolaik dzīvesbiedri, tēlnieci Maiju Eņģeli strādāja par māksliniekiem bij. kolhozā “Jaunais komunārs” (1984-1988, tag. Nīgrande, Saldus novads, Nīgrandes pagasts). Darbojoties kolhozā, atmodas aktīvista, politiķa Andra Grūtupa (1949-2014) rosināti, Zigmunds Bielis un Imants Smiltenieks kopā ar arhitektu Arvīdu Pumpuru (1907-1988) atjaunoja pieminekli Pirmajā pasaules karā kritušajiem Daugavgrīvas zemessargu bataljona strēlniekiem (1988, Kopštāle, Lietuva).
Zigmunds Bielis piedalījies izstādēs: “Latviešu Tēlniecības darbu izstāde” (1987, bij. Spēļu un atrakciju centrs “Daile”, Jūrmala), Starptautiskajā kvadriennālē “Rīga” (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Mākslas dienas-88” tēlniecības izstādē (1988), Starptautiskajā kvadriennālē “Rīga” (1992, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Slava dzīvajam Dievam” (1994, Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Baltā” (1995, bij. LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), izstādē “Koks – 90” (1995, RVKM “Mencendorfa nams”, Grēcinieku iela 18), “Tēlniecība-96” (1996, LMS galerija), “Tēlnieki – pilsētai” (1998, Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Rīga mūsdienu mākslā” (1999, bij. galerija “A.Sūna” “Melnais balodis”), izstādē “Mākslas dienas” (2001, Vērmanes dārzs), “Mazo formu tēlniecība” (2001, RVKM “Mencendorfa nams”), “Veltījums Pārdaugavai” (2002, bij. izstāžu dārzs “Turība”), “Atklāj savu masku” (2003, LU Botāniskais dārzs), “Dolo-mīts” (2004, bij. Ārzemju mākslas muzejs, AMM, Velvju zāle), “Nacionālie dārgumi” (2007, galerija “Birkenfelds”), “Tēlniecība. No Terpja līdz Mazūrijam” (2012, LMS galerija), “Agregātstāvoklis – skulptūra” (2017, bij. “Laimīgās mākslas muzejs”, Rīga), “Rudens 2017. Mākslinieku nams” (2017, LMS galerija), “Ceļš” (2018, Rīgas Sv.Pētera baznīca) u.c.
Zigmunds Bielis rīkoja personālizstādes un nelielas grupas izstādes: “Zigmunda Bieļa un Maijas Eņģeles darbu izstāde” (1985, bij. saimniecības “Druva” sporta halle, tag. Nīgrande), Jauno tēlnieku grupas izstāde (1986, bij. T.Zaļkalna memoriālais muzejs, LNMM), “Zigmunds Bielis. Tēlniecība” (1994, bij. LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), “Bronzas laikmets” (2002, RVKM “Mencendorfa nams”), “Paradīzes ābols” (2004, RVKM, Mencendorfa nams), “Bruģa ziedi” (2010, Jūrmalas muzejs), “Diskrētais šarms” (2018, galerija “Laimīgās mākslas muzejs”), “Laiks ir beidzies” (2022, galerija “Laimīgās mākslas muzejs”) u.c. Mākslinieks piedalījās II Starptautiskajā Zvārtavas skārda simpozijā (2001, vad. Ģirts Burvis, LMS muzejs Zvārtavas pils, bij. LMS salons “Māksla”).
Zigmunds Bielis veidoja lielizmēra skulptūras Rīgas pilsētvides 3. koka skulptūru simpozijā “Parks-800” (2000, Vērmaņdārzs), Jelgavas ledus festivālā (2001, Jelgava, galvenā balva), Starptautiskajā koktēlniecības simpozijā (2004, Ventspils), “Haltestelle Kunst” Nirnbergā (2007, Vācija).
Mākslinieks darbus veidoja Latvijas Tēlnieku centra mītnē Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (Rīga), Bieriņu muižā, LMS Radošajā kvartālā “Kombināts “MĀKSLA”” (Gaujas iela 1, 5, Rīga) u.c.
Ar Zigmunda Bieļa daiļrades radošo aprakstu var iepazīties Rutas Čaupovas izdevumā “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi” (2023, “Neputns”, šķirkļi 308., 363., 364., 434.-439., 465. lpp.).
Zigmunds Bielis bija LMS biedrs no 1990. gada un tika uzņemts ar tēlnieku Ojāra Arvīda Feldberga, Genādija Stepanova, Igora Dobičina rekomendācijām, LMS Tēlnieku apvienības priekšsēdētāja, tēlnieka Aivara Gulbja (1933-2024) ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu.
Zigmunda Bieļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālē Mencendorfa namā, kā arī privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieka Zigmunda Bieļa tuviniekiem un kolēģiem.
