IN MEMORIAM
Zigurds Konstants
03.06.1932. – 28.01.2026.
28. janvārī mūžībā aizgājis ķīmiķis un mākslas zinātnieks Zigurds Konstants. Diemžēl trešdienas pēcpusdienā mūs sasniegusi arī kāda sēru vēsts
Zigurds Konstants Latvijas mākslas procesu kopainā ir īpašs, jo, balstoties profesionāla ķīmiķa izglītībā, izvērsa mākslas zinātnieka praksi. Zinātnieka darbā tika skartas dažādas jomas: starptautisko sakaru attīstība, informācijas aprite, jaunāko tehnoloģisko ierīču izmantošana, laikmetīgu digitālo tehnoloģiju ieviešana muzeja praksē un zinātnisko pētījumu publicistikas pieejamības nodrošināšana Latvijas muzeju apvienībai, radot mākslas nozarei būtisko izdevumu “Doma”.
Zigurds Konstants sākotnēji vēlējās kļūt par arhitektu, tomēr studēja un 1955. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas nozari (tag. LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte). Diplomdarbā izstrādāja projektu “Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas Saimniecības porcelāna ceha rekonstrukcija” un ieguva inženiera – tehnologa kvalifikāciju.
Pēc studijām Zigurds Konstants sāka strādāt Rīgas porcelāna fabrikā (bij. “Jesena” fabrika Jaunmīlgrāvī, Lēdurgas ielā, Rīgā, RPF) Masas sagatavošanas un Formēšanas cehu meistaru amatos (1955-1957) un arī iepazina uzņēmuma galvenās mākslinieces Zinas Ulstes (1928-2006), Mākslinieciskās laboratorijas vadītājas Veras Fjodorovas, Jeļizabetes Gegello un mākslinieču Latvītes Mednieces (1924-2018), Ilgas Dreiblates, Ilonas Priedkalnes (1933-2012), Beatrises Kārkliņas, Regīnas Karkunovas, Ainas Mellupes (1925-1994), Ilgas Vanagas (1928-2013) u.c. darbus. Zigurds Konstants tikās ar daudzu nozaru māksliniekiem, kas realizēja darbus RPF – PSRS Radošajā namā Dzintaros, kur divas reizes gadā strādāja keramikas grupas. Radošajā atmosfērā iepazinās ar tēlniekiem Rimmu Pancehovsku, Mārtiņu Zauru (1915-1998), kura erudīcija un plašais redzesloks, zināšanas arī porcelāna vēsturē aizrāva zinātnieku. Mārtiņš Zaurs rosināja Zigurdam Konstantam rakstīt par Rīgas porcelāna vēsturi.
Zigurds Konstants bijis inženieris LPSR Tautas saimniecības padomes Ķīmiskās un silikātu keramikas rūpniecības pārvaldes Ražošanas tehniskajā nodaļā (1957-1958) un strādājis arī Rīgas porcelāna un fajansa fabrikā (bij. Maskavas iela 257, Rīga) par galveno inženieri (1958-1959). Pieredzējis, kā top porcelāna flīžu noformējums metro stacijai “Rižskaja” (Maskava, Krievija, 1958, arhitekti Artūrs Reinfelds (1911-2003), Vaidelotis Apsītis (1921-2007), arhitekts, interjera autors Ģirts Vilks (1909-1983), keramiķis Ēriks Ellers, tēlnieks Oļegs Skarainis (1923-2017), darbu vadītāja Zina Ulste). Tomēr 1959. gadā, nepiekrītot LPSR “nacionālkomunistu” kustībai un uzņēmuma mikroklimata izmaiņu dēļ, Zigurds Konstants darbu RPF uzteica.
No 1960. gada Zigurds Konstants strādāja zinātniskā amatā LPSR Zinātņu akadēmijas (tag. Latvijas Zinātņu akadēmija, LZA) Neorganiskās ķīmijas institūta Spektrālo pētījumu laboratorijā (1960-1993). Zinātnieks aizstāvēja Ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju “Magnija karbonāta trihidrāta termiska sadalīšana un tā atūdeņošanas produktu hidratācijas kinētika” (1965). Zigurdam Konstantam par darbu “Daudzveidīgo metālu fosfātu termosintēze” tika piešķirts Habilitētā doktora grāds Ķīmijas zinātnē (LZA, 1993). Zinātnieks tika ievēlēts par profesoru (1994) un piešķirts Valsts Emeritētā zinātnieka nosaukums (LZA, 1998).
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs Zigurds Konstants bija kopš 1984. gada un tika uzņemts LMS Mākslas zinātnieku sekcijā ar mākslas zinātnieces Skaidrītes Cielavas (1920-2005), LMA pedagoga, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), gleznotājas Maijas Noras Tabakas rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas vadītājas, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) lēmumu. Līdzās Zigurdam Konstantam 1984. gadā LMS Mākslas zinātnieku sekcijā par biedriem uzņēma Imantu Lancmani (bij. Rundāles pils muzeja direktors), Pēteri Zeili (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras vadītājs, filozofijas, estētikas un mākslas speciālists), Jāni Borgu (mākslas zinātnieks un kritiķis, bij. žurnāla “Māksla” mākslinieciskais redaktors), Gundegu Cēberi (mākslas zinātniece, bij. LPSR Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldes inspektore).
Kā pamatots LMS iesniegtajās rekomendācijās, Zigurds Konstants ieviesa mākslinieku daiļrades un norišu detalizētu, faktoloģisku apraksta metodi, nodalot to no mākslinieciskā daiļrades raksturojuma. Veidojis grāmatas, albumus un monogrāfijas: “Porcelāns un fajanss” (LZA, 1963), “Rīgas porcelāns” (“Zinātne”, 1975), “Maija Tabaka” (“Liesma”, 1983), Zigurds Konstants un Taisija Poluikeviča “Rīgas porcelāns un fajanss” (“Zinātne”, 1984), “Auseklis Baušķenieks. Gleznas” (“Liesma”, 1990), “Jānis Pauļuks” (“Liesma”, 1992), “Baltars” (sērija “Mazā mākslas enciklopēdija”, “Latvijas enciklopēdija”, 1996), “Georgs Šenbergs” (“Neputns”, 2018), konsultējis arī izdevuma “Porcelāna stāsti” (“Porcelāna muzejs”, 2020) tapšanu.
Zigurds Konstants bijis LMS valdes sekretārs un LMS Mākslas zinātnieku sekcijas vadītājs (1987-1992), PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis (1988-1991). Zinātnieks bija Starptautiskās mākslas kritiķu asociācijas (AICA, kopš 1989) un Starptautiskās muzeju padomes (ICOM, kopš 1997) biedrs.
- gadā Zigurds Konstants uzsāka strādāt Latvijas Mākslas muzeju apvienībā (tag. LNMM) kā datorspeciālists. Zinātniekam bija liela loma tās “Datoru centra” izveidē un vadīšanā (1995-2000). LNMM šī nodaļa bija būtiska digitālās informācijas uzskaites, apmaiņas, uzglabāšanas sistēmu ieviešanā, kas jau eksistēja laikmetīgās zinātnes praksē. Fotoattēlu skenēšana, kā arī biogrāfiju un citu informatīvo materiālu sagatavošana tika veikta Latvijas Mākslas muzeju apvienības “Datoru centrā”. Datortehnoloģijas bija nozīmīgas LNMM zinātniskajā un izpētes darbā, kā arī publikāciju apkopošanā LNMM izdevniecībai “Doma”, kas sākotnēji tika veidota kā LMS un LNMM rakstu krājums “Doma” (pirmais laidiens 1991.g., Rīgā). Zigurds Konstants bija izdevuma galvenais redaktors no 1995.-2000. gadam.
No 1963. gada Zigurds Konstants bija pievērsies dažādiem mākslas vēstures pētniecības aspektiem un no 1975. gada veidoja publikācijas (“Rīgas porcelāns”, “Zinātne”, 1975).
Mākslas zinātnieka publikācijas iekļautas žurnālos: “Zinātne un Tehnika” (1974, par porcelāna vēsturi; 1982), “Liesma” (1975), “Zvaigzne” (1985, par Eduardu Kalniņu; 1988, par Georgu Šēnbergu; 1990, par Edgara Jēriņa izstādi LNMM), “Māksla” (1989, par izstādēm “Akts latviešu glezniecībā” LNMM, “Staļina garā ēna”/ “Padomju Latvijas tēlotāja māksla. 1944.-1957.”, “Arsenāls”; 1990, “I Vispārējā latviešu mākslas izstāde”, LNMM, “Arsenāls”; 1991), “Latvju Māksla” (1992, par izstādi “Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910.-1935.”, kurā bija pārstāvēti mākslinieku Aleksandras Beļcovas, Anša Cīruļa, Jāzepa Grosvalda, Samuila Haskina, Jēkaba Kazaka, Jūlija Madernieka, Kārļa Padega, Vernera Pieša, Niklāva Strunkes, Kārļa Sūniņa, Romana Sutas, Jāņa Tidemaņa, Konrāda Ubāna, Sigismunda Vidberga, Hildas Vīkas, Emīla Meldera, Martas Liepiņas-Skulmes, Teodora Zaļkalna u.c. autoru darbi. Izstādei tapa katalogs ar mākslas zinātnieku, kritiķu – kuratora un idejas autora Pētera Hīlšera, Mārtiņa Būmaņa, Jāzepa Kukuļa-Baltinavieša, Tatjanas Sutas, Jāņa Kalnača, Zigurda Konstanta un D.Blūmas tekstiem), “Karogs” (1986, par Jāņa Pauļuka vēstulēm Felicitai; 1990, par Niklāvu Strunki, Lari Strunki; 1997; 1998), “Māksla Plus” (2000, 2002).
Zigurda Konstanta publikācijas bijušas laikrakstos: “Čikāgas ziņas” (1998, par LMS, ALMAs Čikāgas un Ņujorkas mākslinieku grupu saietiem, kuros piedalījās Lelde Kalmīte, Juris Ubāns, Ilga Reke-Andersone, “Latvju Mākslas” redaktors Arnolds Sildegs, mākslinieki Ilze Arāja, Maigonis Barens, Lelde Ore, Ojārs Šteiners, Silvija Šteinere-Jēgena, Vitauts Sīmanis, Benno Tālivalds, Arvīds Štrāls, Andris Ubāns, Anna Annusa-Hāgena, Jānis Annuss, Irēna Avena, Voldemārs Avens, Mirdza Balode, Rolands Kaņeps, Valdis Kupris, Ēriks Magone, Boriss Mangolds, Vija Nelsone, Zigurds un Ilze Konstanti u.c.), “Laiks” (1992, publikācijas par Latvijas muzeju centieniem saglabāt un atgūt mākslinieku atstāto mantojumu, kas atrodas privātpersonu vai organizāciju pārziņā, piemēram, Johana Valtera (Vācijā), Jāzepa Grosvalda (Zviedrijā) un Ludolfa Liberta (ASV) daiļrade), “Literatūra un Māksla” (1979, 1983), “Padomju Jaunatne” (1982, par gleznotāju un grafiķu: R.Valneres, B.Bērziņa, K.Fridrihsona, I.Zariņa, J.Anmaņa, L.Mauriņa, M.Muižules, M.Rikmanes, M.Dragūnes apgleznotā porcelāna izstādi bij. G.Šķiltera muzejā, 1983). “Dzimtenes Balss” (1986).
Zigurds Konstants piedalījies arī izstāžu organizēšanā: ““Staļina ēna” jeb Padomju Latvijas tēlotāja māksla 1945-1957” (LNMM, “Arsenāls”, 1988), “I Vispārējā latviešu mākslas izstāde” (LNMM, “Arsenāls” 1990, Zigurds Konstants rīkoja kopā ar tolaik kultūras ministra pirmo vietnieci Nelliju Janaus, mākslas un kultūras mantojuma galvenās pārvaldes priekšnieku Jāni Krievu un pārvaldes priekšnieka vietnieci Gundegu Cēberi, Latvijas kultūras sakaru komitejas “Tēvzeme” priekšsēdētāju Daini Golberģi, mākslas zinātnieci Ināru Ņefedovu un referenti Vivianu Baldzēnu, ar Latvijas Mākslas muzeju apvienības pārstāvi, ģenerāldirektori Ilzi Konstanti, Valsts Mākslas muzeja direktori Māru Lāci, LMS valdes sekretāri Maiju Tabaku, Juri Petraškeviču), “Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910.-1935.” (Berlīne, Vācija, izstādi sagatavoja mākslas zinātnieki Pēteris Hīlšers (Vācija), Māra Lāce, Ludmila Neimiševa, Ruta Lapiņa, Edvarda Šmite, Jāzeps Viļļa, Gundega Cēbere, Ilze Konstante u.c., 1991), “Ceļaposms. 1954.-1985.” (kuratori Ilze un Zigurds Konstanti, LNMM “Arsenāls”, 1993), izstāde “Mākslas muzeja Arsenāls jaunieguvumi” (LNMM, “Arsenāls”, ekspozīcijā pārstāvēti Maritas Grases, Olgas Šilovas, Gļeba Panteļejeva, Ilzes Avotiņas, Intas Celmiņas, Kurta Fridrihsona, Artas Dumpes, Aivara Gulbja, Kristapa Ģelža, Sarmītes Māliņas, Aijas Zariņas, Induļa Zariņa u.c. darbi, 1996), “Jānis Pauļuks un meitenes Zigurda Konstanta un Ilmāra Blumberga skatījumā” (LNMM, 1996), “Leo Jāņa Briedīša personālizstāde” (LNMM, 1997), “II Vispārējā latviešu mākslas izstāde” (LNMM, “Arsenāls”, 1998).
Zigurdam Konstantam par ieguldījumu mākslas zinātnē bija piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda Mūža stipendija (2002) un LMS medaļa (1987).
Atvadīšanās no mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta notiks 3. februārī plkst. 11:00 Rīgas Krematorijas lielajā atvadu zālē.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta tuviniekiem un kolēģiem.
