Daudzi uzskata, ka termiski apstrādāts ēdiens vienmēr ir drošs lietošanai uzturā, taču eksperti brīdina – ir produkti, kuros toksīni saglabājas pat pēc vārīšanas vai cepšanas. Šādu produktu lietošana var izraisīt smagu saindēšanos un radīt nopietnu kaitējumu veselībai. Divi produkti, kas var būt indīgi pat pēc pagatavošanas
Bijušais Vjetnamas nacionālās un U-23 futbola izlases galvenais ārsts Ngujens Trongs Tujs skaidro, ka bojātā vai sabojātā pārtikā var būt izveidojušies toksīni, kurus parasta gatavošanas temperatūra nespēj pilnībā iznīcināt.
Šādas pārtikas lietošana var izraisīt smagu saindēšanos, kā arī kaitēt aknām, nierēm un citiem orgāniem.
Sadīguši vai zaļi kartupeļi
Nepareizi uzglabāti kartupeļi var sadīgt vai kļūt zaļi. Šādas izmaiņas liecina par paaugstinātu glikoalkaloīdu – galvenokārt solanīna un čakonīna – koncentrāciju.
Šīs toksiskās vielas ir noturīgas pret karstumu, tādēļ vārīšana, tvaicēšana, cepšana vai fritēšana tās pilnībā neiznīcina, īpaši, ja to koncentrācija kartupeļos ir augsta.
Apēdot kartupeļus ar paaugstinātu solanīna saturu, var rasties slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Smagākos gadījumos iespējamas arī galvassāpes, reibonis, apjukums un citi nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Eksperti uzsver, ka ar asnu nogriešanu vai zaļās mizas nomizošanu vien nepietiek, jo toksīni jau var būt izplatījušies kartupeļa mīkstumā. Tāpēc stipri sadīguši vai izteikti zaļi kartupeļi ir jāizmet.
Lai kartupeļi nesadīgtu un nekļūtu zaļi, tos ieteicams uzglabāt vēsā, sausā un labi vēdināmā vietā, pasargājot no tiešiem saules stariem. Tāpat tos nevajadzētu glabāt kopā ar sīpoliem, jo tas veicina ātrāku bojāšanos un dīgšanu.
Sapelējušas kaltētas koka sēnes un sniega sēnes
Kaltētas koka sēnes un sniega sēnes (tremellas jeb receklenes) mitruma ietekmē var viegli sapelēt.
Lai gan ne katrs pelējums veido īpaši bīstamo bongkrekīnskābi, ko noteiktos apstākļos rada atsevišķas baktērijas, sapelējušas sēnes nekādā gadījumā nevajadzētu lietot uzturā.
Pelējums var radīt arī citus mikroorganismu toksīnus, kurus termiskā apstrāde pilnībā neiznīcina.
Ja produktam parādījies pelējums, skāba vai nepatīkama smaka, gļotaina konsistence vai neparasta krāsa, tas ir pilnībā jāizmet. Nav droši nogriezt tikai bojāto daļu un pārējo apēst.
Pēc iepakojuma atvēršanas kaltētās sēnes ieteicams uzglabāt hermētiski noslēgtā traukā vai maisiņā. Lai pasargātu tās no mitruma, var izmantot arī pārtikai paredzētus mitruma absorbētājus. Sēnes jāglabā vēsā, sausā un labi vēdināmā vietā, prom no tiešiem saules stariem. Karstā un mitrā laikā tās var uzglabāt ledusskapī, ja trauks ir cieši noslēgts.
Rīkojoties ar kaltētām sēnēm, vienmēr jāizmanto tīras un sausas rokas vai virtuves piederumi. Mērcēšanai ieteicams izmantot tikai tik daudz sēņu, cik nepieciešams vienai ēdienreizei, un pēc uzbriešanas tās jāpagatavo pēc iespējas ātrāk.
Koka sēņu vai sniega sēņu ilgstoša mērcēšana istabas temperatūrā, īpaši karstā laikā, veicina mikroorganismu vairošanos un ievērojami palielina saindēšanās risku.
Divi produkti, kas var būt indīgi pat pēc pagatavošanas
