Valmierietes Aigas ģimene piedzīvojusi dramatiskus notikumus, kad virtuvē naktī izcēlās ugunsgrēks, rodoties īssavienojumam tvaiku nosūcējā. Tobrīd viņa pati bija darbā, naktsmaiņā, bet vīrs un mazais dēls jau gulēja – vīrieti pamodināja tikai dūmu detektora signāls.
“Dūmu detektoru saņēmām dāvanā no apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA, kad kārtējo reizi apdrošinājām dzīvokli,” naktī no 26. uz 27.augustu notikušo negadījumu komentē Aiga, piebilstot, ka dzīvokli ģimene apdrošina regulāri, bet detektoru vēl nebija uzstādījuši.
Dzīvoklī nesen veikts remonts, nomainītas arī visas elektroinstalācijas un virtuves iekārtas pieslēdzis sertificēts meistars, tāpēc var izslēgt tādas nepilnības, kas biežāk izraisa aizdegšanas – novecojušas instalācijas vai savu laiku nokalpojušas elektroiekārtas. “Diemžēl ar elektrību vienmēr jābūt piesardzīgiem, pat ja nav acīmredzamu un saprotamu riska faktoru, kādi nereti gadās, piemēram, lauku mājās,” uzsver dzīvokļa saimniece.
“Faktiski var teikt, ka dāvinātais detektors izglāba mūsu dēliņa un mana vīra dzīvību. Viņi bija devušies pie miera, kad radās sadūmojums, kas iedarbināja detektoru – tas notika jau pēc pusnakts. Kad vīrs iegāja virtuvē, vietā ap tvaiku nosūcēju jau trakoja atklāta uguns, dūmi vēlās uz guļamistabas pusi. Viņš paķēra dēlu, steidza klauvēt pie kaimiņu durvīm un izsauca ugunsdzēsējus,” stāsta Aiga.
Notikuma vietā ieradās gan ugunsdzēsēji, gan neatliekamā palīdzība – ārsti konstatēja, ka cilvēki piedūmotās telpas atstājuši laikus, nevienam netika nodarīts kaitējums veselībai.
“Dzīvoklī, protams, pēc ugunsgrēka dzīvot nevar – sodrēji sabojājuši ne tikai virtuvi, bet iekļuvuši pat aiz tobrīd aizvērtajām vannas istabas durvīm, jāmaina grīdas segums, jātīra mēbeles, jāmazgā viss apģērbs un gultasveļa,” situāciju pēc ugunsgrēka skaidro sieviete.
Viņa jau iepriekš vienmēr apzinīgi rūpējusies par mājokļa apdrošināšanu, turklāt veiksmīgi izvēlējusies polisi, kuras segums nodrošina arī pagaidu dzīvesvietas apmaksu un dažādu ar ugunsgrēka seku novēršanu saistītu rēķinu segšanu. “Tā nebija pati lētākā, bet arī ne dārgākā polise, tomēr BTA mums ļoti nāk pretī – pat vairāk nekā būtu uzņēmuma līgumiskais pienākums, visi speciālisti ir tiešām atsaucīgi,” atzīst Aiga.
Interesējoties par īres dzīvokļu piedāvājumu, kur mitināties ģimenei, kamēr dzīvoklis tiek izremontēts, Aiga un viņas vīrs sapratuši, ka piedāvājumu cena un kvalitāte ir visai neatbilstošas, tāpēc viņi priecājās par iespēju uz laiku mitināties viesnīcā “O.K. Hotel” turpat Valmierā, kura saimniece laipni atļāvusi “viesa statusā” uzņemt arī viņu kaķi.
Aiga cer, ka jau drīz tiks nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti, lai varētu sākties remonta darbi un ģimene varētu atgriezties mājās. Visiem radiniekiem un draugiem viņa atgādina par nepieciešamību ne tikai apdrošināt mājokli, bet arī ierīkot dūmu detektoru. “Tas taču nav ne sarežģīti, ne dārgi. Zinu draugus, kas mazo ierīcīti iegādājušies, bet vēl nav pielikuši. Viņiem stāstu, cik svarīgi ir to izdarīt, jo dūmu detektors patiešām izglāba mūsu ģimeni,” viņa piebilst.
Līdz ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz nepieciešamību sākot ar 2020.gada 1.janvāri katrā mājoklī izvietot dūmu detektorus, AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) Mājokļa apdrošināšanas kampaņas ietvaros bez maksas izdalīja 10 000 tūkstošus detektoru, atgādina BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Elīna Rasmane.
Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, secināts, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar dūmiem, kas rodas degot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm.
Kā informēja VUGD, praktiskais risinājums, kā samazināt šāda veida bojāgājušo skaitu, ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām ierīcēm, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi un tādejādi ļautu tiem paspēt pamest degošās telpas. Visefektīvākais tehniskais risinājums cilvēku aizsardzībai no uguns ir ierīkot dzīvoklī ugunsgrēka autonomo dūmu detektoru, kas reaģē uz dūmiem.
