Kaut gan dzemdes kakla vēzis ir pasaulē otrais biežāk sastopamais vēža veids sievietēm, savlaicīgi un regulāri veicot profilaktiskos pasākumus, šīs slimības attīstību var novērst. Par galvenajiem dzemdes kakla vēža profilakses pasākumiem stāsta Rīgas Stradiņa universitātes docente, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe Dr. Jana Žodžika.
No dzemdes kakla vēža ik gadu mirst ievērojams skaits sieviešu, un liela daļa no viņām ir jaunas sievietes reproduktīvā vecumā. Šo situāciju var labot, jo dzemdes kakla vēzi iespējams atpazīt jau priekšvēža stadijā.
Iespējams atklāt savlaicīgi
Dr. Jana Žodžika uzsver, ka par dzemdes kakla vēzi būtu jārunā divās kategorijās – par priekšvēža izmaiņām un vēža izmaiņām. Atšķirībā no lielākās daļas onkoloģisko saslimšanu dzemdes kakla vēzi iespējams konstatēt jau priekšvēža stadijā, kad ar ļoti vienkāršām manipulācijām iespējama pilnīga pārmaiņu novēršana. Galvenā metode, kas tiek izmantota priekšvēža izmaiņu diagnosticēšanai, ir citoloģiskais izmeklējums, ko veic ginekologs. Šī pārbaude neatšķiras no parastas ginekoloģiskās pārbaudes. Gadījumā, ja citoloģijas izmeklējumā rodas aizdomas par izmaiņām, diagnoze jāapstiprina ar papildu izmeklējumu – visbiežāk ar kolposkopiju. Daļā gadījumu, kad priekšvēža izmaiņas ir vieglas pakāpes, specifiska terapija nav nepieciešama, jo 60% gadījumu organisma imūnā sistēma pati tiek galā ar šo vīrusu. Tomēr, ja ir nepieciešama medicīniska iejaukšanās, dzemdes kakla ārstēšanas process ir ļoti saudzīgs. Tiek veikta vienkārša procedūra, pēc kuras dzemdes kakla veselās šūnas savairojas un pilnībā restaurē dzemdes kakla struktūru.
Arī situācijā, ja dzemdes kakla vēzis jau attīstījies, ārstēšana ir samērā saudzīga, un tiek izņemts neliels dzemdes kakla fragments. Savukārt vēlīnā stadijā būtu nepieciešama nopietnāka operācija un arī staru terapija.
Ārste uzsver, ka savlaicīgi atklāts un ārstēts dzemdes kakla vēzis nav šķērslis grūtniecībai, bērniņa iznēsāšanai un dzemdībām. Tomēr, plānojot grūtniecību, par šo slimību būtu jāinformē ginekologs, jo grūtnieces novērošanas procesā vairāk uzmanības jāpievērš tieši dzemdes kaklam. Jāmin, ka pēc ārstēšanas var nedaudz palielināties priekšlaicīgu dzemdību risks. Vidēji priekšlaicīgas dzemdības Latvijā ir aptuveni 5–6% sieviešu, bet pēc šāda veida manipulācijām 8–9%.
Profilakses pirmie soļi jau no 12 gadu vecuma
Par vienu no galvenajiem slimības izraisītājiem ir uzskatāms cilvēka papilomas vīruss (CPV). CPV ir seksuāli transmisīva slimība, kuru var iegūt ikviens, kuram vismaz reizi dzīvē ir bijušas dzimumattiecības. Vīrusa pārnēsātāji ir vīrieši, taču nav analīžu, ar kuru palīdzību to būtu iespējams noteikt. Tiek uzskatīts, ka vecuma grupā līdz 30 gadiem CPV atrodams 60% seksuāli aktīvu cilvēku. Labā ziņa ir tā, ka 80% gadījumu imūnsistēma ar šo vīrusu veiksmīgi cīnās, taču 20% gadījumu tas iekļūst šūnās un rada nevēlamas izmaiņas, kuru rezultātā sievietei var attīstīties dzemdes kakla vēzis.
Ar CPV iespējams inficēties tieša kontakta, tai skaitā dzimumkontakta laikā. Šajā gadījumā medicīna piedāvā alternatīvu metodi – vakcīnu, kas aizsargā no inficēšanās ar CPV. Šo vakcīnu Latvijā bez maksas iespējams veikt meitenēm vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Pierādīts, ka šī vakcīna ievērojami mazina inficēšanās risku, kas savukārt nākotnē var samazināt risku dzemdes kakla vēža attīstībai. Latvijā vakcināciju iespējams veikt ģimenes ārsta praksē. Līdz 16 gadu vecumam meitenēm nepieciešama vecāku piekrišana, lai veiktu vakcināciju pret CPV, bet no 16 gadu vecuma meitenes šo lēmumu var pieņemt pašas. Tieši tāpēc gan vecākiem, gan veselības jomas profesionāļiem ir tik svarīgi sievietes un meitenes izglītot par dzimumveselības jautājumiem.
Obligāti regulāri izmeklējumi
No 25 gadu vecuma sievietēm obligāti jāveic citoloģiskais izmeklējums, kas Latvijā ir bez maksas, atsaucoties uz saņemtajām uzaicinājuma vēstulēm valsts organizētā skrīninga ietvaros. Sākot no 25 gadu vecuma, vēstule tiek izsūtīta reizi trīs gados. Šis ir pietiekams laiks, lai slimība nepamanīta nepaspētu attīstīties. Ja vēstule nav saņemta vai to atjaunotu, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē vai uz Nacionālo veselības dienestu. Tomēr tikpat būtiski profilaksi ievērot ir arī sievietēm pēc 50 gadu vecuma, kuras aplamu iemeslu dēļ ginekologu izvēlas vairs neapmeklēt. Līdz ar to šai vecuma grupai raksturīgas novēloti atklātas diagnozes.
Gadījumā, ja izmeklējuma rezultāts speciālistam rada aizdomas par kādām izmaiņām, sievietei ir iespēja ātrāk (ārpus kopējās rindas un valsts kvotas) saņemt papildu izmeklējumus pie pieredzējušiem speciālistiem veselības aprūpes centros, kuri ir līgumattiecībās ar valsti.
