Dzērājšoferiem bieži neprasa samaksāt pilnu mašīnas vērtību

Nākamnedēļ apritēs gads kopš pieķertajiem šoferiem reibumā virs pusotras promiles pienākas ne tikai kriminālatbildība, bet arī braucamā konfiskācija. Valsts policija uzskata, ka efektu tas ir devis, jo pieķerto dzērājšoferu skaits šogad samazinājies līdz aptuveni 3100, kas ir par 700 mazāk nekā pērn. LTV raidījums “de facto” secina, ka jaunās kārtības piemērošana praksē gan atklājusi dažādas strīdīgas nianses, piemēram, ja dzērājs braucis ar svešu auto, visticamāk, mantiskais zaudējums būs mazāks nekā tad, jau braukts ar pašam piederošu mašīnu. Turklāt cik galu galā dzērājšoferim noziegums izmaksās, ir zināma loterija, kuras rezultāts atkarīgs no tā, kāds trāpīsies lietas prokurors vai tiesnesis. Dažs piedzen pilnu mašīnas vērtību, cits pusi, vēl cits – tikai trīs procentus.

Atļauj piedzīt daļēju mašīnas vērtību

Ideja šoferiem alkohola vai narkotisko vielu ietekmē konfiscēt auto Saeimā virmoja jau vairāk nekā desmit gadu, taču tā iepriekš atdūrās pret problēmu, ka daudzi brauc ar citiem piederošām mašīnām, kuras konfiscēt nevar. Arī šogad to, kas reibumā pie stūres sēžas citam piederošai mašīnai, ir divas reizes vairāk. Pagājušajā gadā Saeima lēma, ka šādos gadījumos dzērājšoferim jāsamaksā mašīnas vērtība.

Pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma tika ieviesta arī iespēja piedzīt nevis visu, bet daļu mašīnas vērtības: “Piemēram, tie ir smago mašīnu vadītāji vai arī kādu taksometru vadītāji, vai arī vienkārši šoferu pienākumu pildītāji, kuri brauc ar transportlīdzekli, kura vērtība stipri pārsniedz šī cilvēka iespējas,” teica ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Šādi piemēri praksē ir bijuši. Septembra sākumā Jēkabpilī pie pasažieru autobusa stūres tika pieķerts šoferis vairāk nekā divu promiļu reibumā. Viņam prokurors priekšrakstā par sodu prasījis samaksāt nevis autobusa vērtību, kas pārsniedz 200 000 eiro, bet gan 15 000 eiro. Savukārt citam šoferim, kas trīs promiļu reibumā vadīja kravas auto ar furgonu, tiesa piespriedusi maksāt desmito daļu novērtētās cenas jeb 4000 eiro.

Daļēja piedziņa lētākām mašīnām

Tomēr daudzos gadījumu daļēja piedziņa tiek arī dzērājšoferiem, kas sēdušies pie stūres krietni lētākām mašīnām, kas tiktu konfiscētas pilnībā, ja piederētu pašam. Līdz ar to zaudējumi būtu lielāki.

Daži piemēri – pieķerts šoferis narkotisko vielu ietekmē ar BMW X5 džipu, kas viņam nepieder. Iestādes novērtējušas, ka tā vērtība ir nepilni seši tūkstoši eiro. Prokurors priekšrakstā par sodu prasa piedzīt 3500 eiro.

Līdzīgs piemērs – šoferis 2,2 promiļu reibumā vadījis Audi A6, kura vērtība 7885 eiro. Prokurors prasa samaksāt 4000 eiro. Līdzīga tendence arī lētākiem auto – 2004. gada Volvo XC90 vērtība noteikta 4436 eiro, prokurors prasa piedzīt 2000 eiro. Šoferis pieķerts pie divarpus tūkstošus eiro vērta “Mini Cooper” stūres, prokurors prasa piedzīt tūkstoti.

8337 eiro vietā piedzen 250 eiro

Visuzkrītošākais piemērs – 10. augustā sešos vakarā Skanstes un Roberta Hirša ielu krustojumā Rīgā, tika apturēts šoferis, kurš bija lietojis gan marihuānu, gan kokaīnu. Viņa auto – “Opel Astra Sport Tourer” 8337 eiro vērtībā. Prokurors lēma, ka piedzenamā daļa ir tikai 3% jeb 250 eiro.

Konkrētajā lietā nav arī naudas soda – tikai 80 stundas sabiedriskā darba un atņemtas tiesības uz pieciem gadiem. Lietas prokurors Roberts Stivriņš nosauc vairākus iemeslus, kāpēc lēmis tieši tā: sodītā darbs bijis saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanu, ko tagad darīt nevarēs, iepriekš sodīts viņš nav, izvērtēts arī raksturs. Savukārt naudas, par ko sodu vai auto vērtību samaksāt, nav. Viņš arī norāda, ka vērtības piedziņa nav sods juridiskā izpratnē, līdz ar to tam nevar būt sodoša funkcija.

“Viņam sods ir jau piemērots. Sods ir tas, kas ir Krimināllikumā. Vēlreiz atkārtoju – šī mantas piedziņa, tas nav sods. Viņš tik un tā tagad sapratīs. Viņam tā summa tik un tā ir sāpīga. Viņš sapratīs, ka to [braukt reibumā] viņš nedarīs. [..] Es tagad paskaidroju savu pozīciju. Tā ir mana tāda pārliecība. Es zinu, ka kolēģi dara savādāk. Viņi vienkārši paņem pusi. Cits – 20%, ne mazāk no vērtības. Es cenšos paskatīties, vai tiešām… Piemēram, vai tas jauns cilvēks, vai otrādi – pensionārs,” skaidroja prokurors.

Stivriņš arī pauda viedokli, ka cilvēkiem par vienādu noziegumu būtu jāsaņem vienāds sods, un auto vērtībai to nevajadzētu ietekmēt. Viņaprāt, pareizi būtu par braukšanu stiprā reibumā paredzēt tikai brīvības atņemšanu.

Pieļauj vadlīniju veidošanu

“Katra lieta šeit ir individuāla, un nepasaka mums likumdevējs, ka, pieņemsim, būtu jāpiemēro puse, trešdaļa vai tamlīdzīgi no šīs transportlīdzekļa vērtības,” teica Daudznozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietnieks Agnis Krastiņš, uzsverot, ka prokurori un tiesneši savos lēmumos ir neatkarīgi.

Krastiņš gan piekrīt, ka varētu ieviest kādas vadlīnijas, lai sekas par braukšanu dzērumā tik krasi neatšķirtos, tomēr to izdarīt būtu sarežģīti, jo situācijas arī var atšķirties, piemēram, vai braukts ar līzinga mašīnu, darba vai radiniekam piederošu auto. Tajā pašā laikā prokuratūras vērtējumā būtiskākais esot, lai dzērājšoferi bez aizķeršanās saņemtu sodu.

“Faktiski aiznākamajā dienā viņš ir prokuratūrā un saņem šo prokurora priekšrakstu. Tātad tas ir viens no tiem apstākļiem, kas, manuprāt, ir jāvērtē, ka šo kriminālsodu viņš saņem ļoti ātrā laikā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža. Un šis jautājums, ko jūs minējāt, par konfiskāciju un šo daļējo vērtības piedziņu vai pilno vērtības piedziņu, faktiski ir tikai pakārtots jautājums, kas neattiecas uz kriminālsodu,” uzsvēra Krastiņš.

Izskatot 50 no publiski pieejamajiem prokuroru lēmumiem par transportlīdzekļa vērtības piedziņu no augusta vidus līdz novembrim redzams, ka 36 gadījumos prokurors lēmis piedzīt daļu, un 14 gadījumos pilnu mašīnas vērtību. Savukārt publiski redzamajos tiesas spriedumos šādās situācijās 23 gadījumos piedzīta daļēja, 11 gadījumos – pilna transportlīdzekļa cena.

Tiesību zinātņu doktore, zvērināta advokāte Violeta Zeppa-Priedīte piekrīt, ka zināma priekšrocība dzērājšoferiem, kas brauc ar svešu auto, praksē ir radusies. Problēma arī tā, ka nolēmumos tikai minimāli paskaidrots, kādēļ piedzīta tieši tāda daļa no mašīnas vērtība.

“Jebkuram kriminālprocesuālam lēmumam ir jābūt argumentētam gan no tiesību, gan no faktu viedokļa. Ja tas tā nav, šādu lēmumu noteikti nevarētu uzskatīt par korektu, un attiecīgi es kā sabiedrības loceklis gribētu teikt – tas neveicina to tiesisko stabilitāti un skaidrību, kāpēc rīcība ir bijusi tāda, un patiesībā jau man no malas tas šķistu kā nevienlīdzīga attieksme pret likuma pārkāpējiem,” teica Zeppa-Priedīte.

Risinājumu meklē Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs uzsvēra, ka galvenais konfiskācijas mērķis ir atņemt dzērājam mašīnu, lai nebūtu, ar ko apdraudēt sabiedrību. Savukārt citam piederošu auto vērtības piedziņā prakse vēl tikai veidojoties. To, ka lēmumi ir ļoti atšķirīgi, ministrija esot pamanījusi: “Dažos gadījumos nav īsti skaidra atbilde, kālab tieši šāds apmērs ir piemērots, tāpēc Krimināllikuma darba grupa [Tieslietu ministrijā] šobrīd jau strādā pie tā, ka mums būtu jādefinē papildus kritēriji, lai šīs piedzenamās summas apmērs būtu sabalansētāks un arī skaidrāks gan tiesību normu piemērotājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kā rīkoties kurā no gadījumiem, gan arī sabiedrībai tas būtu skaidrāk,” teica Papsujevičs.

Savukārt Saeimas krimināllikuma apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins no “Jaunās vienotības” uzskata, ka likumdevēja griba praksē nav īstenojusies, jo iznākusi priekšrocība tiem, kas brauc ar svešu auto. Viņš gan neuzskata, ka Saeimai būtu tāpēc jāgroza likums.

“Šeit ir svarīgi, lai piemērotāji nebūtu pārāk tolerējoši pret dzērājšoferiem. Tā ir tā problēma. Lai nodrošinātu pareizu attieksmi, Ģenerālprokuratūrai ir jārunā ar prokuroriem, svarīgi analizēt spriedumus un skaidrot, kā šo normu pareizi piemērot. Šai normai ir viens gads, un mēs redzam, ka ne visiem ir skaidrs, kāds bija likumdevēja mērķis,” uzskata Judins.

Šogad notikuši 589 ceļu satiksmes negadījumi, kuros vismaz vienam vadītājam konstatēts reibums. 17 cilvēki šajos negadījumos gājuši bojā, un tas ir lielākais skaits kopš 2016. gada, liecina CSDD statistika. Visticamāk, šogad skaits vēl pieaugs.