Pagājušajā svētdienā, 12. novembra vakarā, pēc trijām nodziedātām dziesmām, šovu “X Faktors” nācās pamest Edgaram Kreilim. Par to, kā viņš spēj visu paspēt, kā jutās šovā un, ko plāno pēc tā – šoreiz sarunā ar viņu.

Pirmajā šova “X Faktors” raidījumā, ko varējām vērot savos TV ekrānos 3. septembra vakarā, Edgars uzstājās ar Džona Ņūmena dziesmu “Love me again”, pats spēlējot arī ģitāru. Par savu sniegumu viņš saņēma trīs neapšaubāmus “Jā” no žūrijas pārstāvjiem un veiksmīgi aizsoļoja uz nākamo atlases kārtu.

Nākamajā kārtā, 8. oktobrī, kas bija jau tā dēvētais “krēslu izaicinājums”, solomākslinieku kategorijā “25+”, par kā mentoru kļuva Intars Busulis, Edgars kāpa uz skatuves brīdī, kad visi četri krēsli jau bija aizņemti. Žūrijas pārstāvis Reinis Sējāns teica: “Likmes ir augstas, tur šaubu nav.” Lai apsēstos kādā no krēsliem, bija jāpārliecina žūrija ar savu dziedājumu, pirms kā Kreilis atzina: “Es esmu sagatavojies. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai ieņemtu kādu no tām vietām.” Edgars izpildīja Kellijas Klarksones dziedāto “Stronger” un skatītāju ovācijas izpelnījās jau pēc pirmā nodziedātās skaņas. Dziesmai Edgars bija izveidojis savu aranžiju, ietverot repa elementus. Pēc priekšnesuma Sējāns komentēja: “Izskatās, ka tev izdevās, jā, tev izdevās. Es gribētu cerēt, ka šādu jaudu tu varētu noturēt arī izpildot divu stundu garu koncertu.” Aija Auškāpa teica: “Šķita, ka tu esi izsalcis pēc skatuves, pēc slavas, pēc aplausiem. Bet tas izsalkums ir labdabīgs, tas nav ļauns, un zāle arī atbildēja tev, pabaroja tevi ar savu piecelšanos kājās.” Intars Busulis vien piebilda, ka viņam nekas cits neatliek, kā aplaimot skatītājus un dot Edgaram krēslu.

Pēc nedēļas – 15. oktobrī, arī mēs varējām vērot pirmo “X Faktora” tiešraidi, kurā piedalījās visi 12 šovā iekļuvušie dalībnieki. Edgars izpildīja Bruno Marsa kompozīciju “Versace on the floor”. Pēc priekšnesuma par to sajūsmā bija Aija Auškāpa, atzīstot, ka viņai ļoti paticis Edgara romantiskais dziedājums, savukārt Reinis Sējāns teica: “Zinot, ka tu ar visām četrām esi pieaugušā cilvēka dzīvē, un tev ir lieli pienākumi katru dienu un redzēt to, ka visā tajā mutulī, kāds, visdrīzāk, arī šobrīd notiek mājās, tu neesi pazaudējis to svarīgo šīs lielās, skaistās dzīves romantisko sevis pusi. Tas ir kolosāli! Super!” Diemžēl, lai cik skaisti un skanīgi, skatītāji lēma, ka jau šajā reizē Edgaram jācīnās par palikšanu šovā. Jau pirmajā tiešraidē viņš dziedāja savu izglābšanās dziesmu un “cīnījās” par palikšanu šovā ar otru tovakar uz strīpas esošo – Aivo Oski. Edgars dziedāja līrisko Džeisona Mraz dziesmu “I won’t give up”. Tā kā Reinis lēma, ka mājās jādodas Aivo, bet Aija sūtīja mājās Edgaru, Intaram Busulim nācās izlemt, kurš viņa komandas dalībnieks šajā reizē šovu pametīs. Lēmums nācās grūti, bet Intars šovā paturēja Edgaru Kreili.

Šova otrajā tiešraidē Edgars dziedāja grupas “Linkin Park” dziesmu “Numb”. Skaļas bija ne vien ovācijas zālē, bet arī žūrijas pārstāvji atzina, ka priekšnesums bijis spēcīgs. Reinis Sējāns pat atzina, ka bija izbrīnījies, ka pagājušajā reizē Edgars ticis atstāts uz izbalsošanas strīpas: “Tev tiešām ir spēcīga balss! Tas bija spēcīgi!” Priekšnesumu novērtēja arī tie, kuri bija pie TV ekrāniem un balsoja – Edgaram otrreiz uz strīpas stāties nenācās.

Vēl nedēļu vēlāk – trešajā tiešraidē, ko vērot varējām 29. oktobra – savas dzimšanas dienas  vakarā, Edgars kāpa uz skatuves krāšņā noformējumā un dziedāja Džeisona Mraz dziesmiņu “I’m yours”. Pēc dziesmas Intars Busulis teica: “Tu izskaties stilīgi, forši! Meitenēm tu patīc! Man šķiet, ka viss ir kārtībā. Dziesmas izvēle ir forša, saulaina, piemērota tavai balsij. Tev piestāvēja.”

Ceturtajā tiešraidē Edgars izpildīja Igo dziedāto “Meitenei kafejnīcā”. Pirms tā, ģenerālmēģinājumā, mentors Intars Busulis iedrošināja Edgaru sakot: “Dziedi tā, lai Reinis un Aija būtu laimīgi. Kaut gan – štrunts par viņiem – dziedi tā, lai skatītāji ir laimīgi! Tas ir tavs priekšnesums! Dziedi tā, lai tautieši kļūtu labāki, vēl labāki nekā viņi ir!” Reinis Sējāns ieteica Edgaram arī turpmāk vairāk pievērsties dziesmām latviešu valodā, tā teikt, sadraudzēties ar tām, ja ir vēlme uzstāties Latvijas publikai. Pats Edgars atzina: “Dziedāt lēnas dziesmas, tas ir milzīgs izaicinājums, jo tā nav tikai dziedāšana, bet arī emociju nodošana tālāk. Un, ja tu saliec abus divus kopā un tev izdodas, tad tas ir fantastiski. Tāpēc paldies par šo iespēju un paldies Intaram, ka noticēja man.”

Pagājušajā nedēļā, kas sākās uz patriotiskas nots, katram dalībniekam bija jānodzied divas dziesmas. Pirmā latviešu valodā, otrā – pasaules mēroga granda dziesma. Kā pirmo Edgars izpildīja latviešu dziedātāja Dona dziesmu “Pēdējā vēstule”. Kā otro viņš bija izvēlējies Adeles izpildīto “Set fire to the rain”. Diemžēl, pēc abiem šiem priekšnesumiem, Edgars bija viens no tiem, kuram nācās dziedāt izglābšanās dziesmu. Uz skatuves to izpildīt devās arī grupa “Tautumeitas”. Edgars dziedāja Eda Šīrana kompozīciju “I’m a mess”. Tā kā uz strīpas bija divu mentoru dalībnieki, viņi katrs izvēlējās šovā paturēt savējo un lielais lēmums bija jāpieņem Aijai Auškāpai, kura pēc grūtām pārdomām tomēr aizsūtīja mājās Edgaru. Tieši tāpēc aicinājām viņu uz nelielu sarunu par un ap…

Kā Tu sāki dziedāt? Vai atceries pašus pirmsākumus un to, kāpēc izvēlējies to darīt?

Godīgi sakot, mūzikas ceļos esmu sevi ievedis  jau no bērnības, bet tas vienmēr ir bijis tāds kā sava prieka hobijs, jo visu (dziedāšanu, ģitāru un klavieres) apguvu pašmācības ceļā, izņemot trompeti, kuru no 5. klases spēlēju, kad mācījos Jelgavas 4. vidusskolā. Agrāk dziedāju vairākos ansambļos un koros vienlaicīgi, bet kā baritons, jo man nebija augsta balss, bet, kad ņēmu dalību ‘’Koru Kari 3’’, dziedot Rīgas Zelta Korī, atklājās, ka tomēr esmu tenors. Es ilgi sevi šaustīju un lauzu, jo arī vēl šodien jūtu sevī vietu izaugsmei, bet, neskatoties uz trūkumiem, pirms gada pieņēmu lēmumu nopietni veidot savu solo karjeru. Tā teikt – tagad vai nekad. Labi, ka pieņēmu šādu lēmumu, jo šis gads vien ir pierādījis, ka eju pareizo ceļu, jo pa šo gadu esmu piedalījies: ‘’JZ-Microphone Music Composer Competition’’, ‘’Supernova 2017’’, ‘’Ghetto Faktors’’, ‘’X-Faktors’’ un izlaidis 7 oriģināldziesmas.

Kas pamudināja pieteikties “X Faktoram”? Ar kādām sajūtām turp devies? Kāds Tev bija šis atlašu laiks? Vai stresa pilns par katru nākamo kārtu, jeb gluži pretēji – mierīgs?

Jau gada sākumā, kad sāku veidot savu solo karjeru, sarakstīju uz lapiņas – kur es sevi redzu, kur es gribētu būt utt. Tā sarakstā bija iekļauts arī ‘’X-Faktors’’, līdz ar to, uz šovu gāju ar pārliecību, ka viens no krēsliem noteikti būs mans. Atlasēs biju ļoti pārliecināts par sevi, jo tās dziesmas, kuras izpildīju vairāk atspoguļoja to, kas es esmu. Protams, nenoliegšu, ka bija uztraukums, jo kad tev kaut kas dzīvē ļoti daudz nozīmē, tu vairāk baidies kaut ko salaist grīstē, tāpēc jādara viss iespējamais, lai katra iespēja tiek maksimāli pareizi izmantota.

Ko darīji līdz šovam? Kāda bija Tava ikdiena un, cik ļoti dalība šovā to izmainīja?
Savā ikdienā es raujos pa trīs darbiem. Līdz ar to, arī pirms un pēc šova man nav bijis īsti daudz laika ģimenei. Visbiežāk mani var sastapt Ozolnieku Ledus hallē, kur strādāju ‘’Hokejam.lv’’ par veikala vadītāju. Dienas pirmajā pusē es strādāju ‘’Iecēnu Delikatesēs’’ par pārdevēju un šiem visiem darbiem pa vidu, es tīru hokeja laukumu ar ledus mašīnu. Pēc visiem darbiem man ir arī hokeja treniņi, kurā esmu ņēmis dalību kā komandas asistents un ģenerālmenedžeris. Dienās, kad vajag sarakstīt dziesmas vai sagatavoties koncertiem, es braucu meža biezoknī un taisu sev akustiskos mēģinājumus automašīnā,  jo parasti pēc plkst. 21.00 mājās jau visi guļ. Tagad, pēc šova, es apsveru domu vēl nopietnāk pievērsties mūzikai, lai varētu uzturēt ģimeni darot darbu, kas manai sirdij ir tuvāks.

Jau no paša sākuma iepazinām Tevi kā ģimenes cilvēku – sieva, trīs meitiņas. Kā Tu tiki galā ar visu? Ģimene, “X Faktors”… Saspringtās ikdienas dēļ noteikti kaut ko nācās upurēt…

Ja labi grib, tad visu var! Tas ir tas, ko parasti cilvēkiem atbildu, kad saņemu jautājumu: ’’Kā tev izdodas visu apvienot?’’ Esmu pārliecināts, ka lietas, kas mūs nenogalina, padara tikai stiprākus, un šis šovs ir tikai ievads tam uz ko es patiesībā tiecos. Tā kā ģimene man ir lielākais atbalsts, tad patiesībā nekādu uzupurēšanos es nejūtu. Vienīgi, ir reizes, kad emocionālais vairs netur, jo pietrūkst ģimenes kopā būšanas, apskāvieni un smaidi. Vispār ir smagi, bet nedrīkst apstāties, jo tad sapnis var arī nekad nepiepildīties.

Kā Tevi atbalsta ģimene gan “X Faktorā”, gan ārpus tā? Kā viņi spēja tikt galā ar lielo darbu, ko nācās ieguldīt “X Faktorā?”
Katru dienu man sieva rakstīja motivācijas vēstules, lai es saņemos un nepadodos, jo viņa un meitas man ļoti ticot. Atceros kā vienu nedēļu es emocionāli sabruku, bet tad pēc sievas vārdiem: ‘’Dzīve mums nedod ko tādu, ko nevaram panest,’’ es ātri vien savācos, līdz ar to, atbalsts šova laikā man bija ļoti liels. Katru svētdienas vakaru manas meitas negāja laicīgi gulēt, kamēr neredzēja mani dziedam. Viņas man bija kā lielākās fanes un kritiķi vienā, jo bija reizes, kad viņas godīgi pateica, ka mans priekšnesums nav paticis.   

Kā notika gatavošanās tiešraidēm? Kāda izskatījās Tava nedēļa no svētdienas līdz svētdienai? Zināms, ka pats esi no Jelgavas, lai gan ne ļoti tālu, bet tomēr jābraukā. Tāpat paralēli ģimene, darbs… Gulēšanai laika atlika?

Mana ikdiena bija aptuveni šāda. Pirmdienās grupas mēģinājumi, horeogrāfijas mēģinājumi, saziņa ar stilisti par apģērbiem un palikšana pa nakti Rīgā, jo nākošajā dienā no rīta bija vokālās nodarbības. Otrdienās pēc vokālajām nodarbībām braucu uz darbu un, kamēr esmu ceļā Jelgava-Rīga-Jelgava, es mācījos dziesmas. Trešdienās mums no rītiem bija vizītkartes filmēšana, ko parasti pirms priekšnesumiem rādīja un citos gadījumos arī filmēšanās Dominā, meklējot atbilstošo tērpu nedēļas priekšnesumam. Ceturtdienās mums bija vokālās nodarbības pie Maijas Sējānes un horeogrāfijas atrādīšana pie Ingas Raudingas. Citreiz bija vēl kopdziesmu mēģinājumi, līdz ar to arī ar dalībniekiem sanāca daudz pavadīt laika. Labi, ka piektdienas mums bija brīvas, jo tad varēja strādāt pie sava priekšnesuma un enerģijas, jo nākošajā dienā mums jau no rīta sākās ‘’X-Faktora’’ ģenerālmēģinājumi, kad uz skatuves bija jārāda savs pilnais priekšnesums. Tā jau ātri tās dienas paskrēja – pa vidu esot starp radio stacijām, intervijām un fanu vēstulēm. Beigās pats galvenais jau bija atcerēties dziesmas melodiju, vārdus, horeogrāfiju, uz kuru kameru jāskatās konkrētos brīžos, kā reaģēt uz žūrijas komentāriem un ko atbildēt, kad Markus Riva kaut ko pajautā pusmiljona iedzīvotāju priekša!  Nothing Special! (Smejas) 

Kā Tu vērtē savu sadarbību ar mentoru Intaru Busuli? Vai iemācījies no viņa ko tādu, kas turpmāk muzicējot Tev noderēs visai dzīvei?

Intars ir neiedomājami liels profesionālis, ar kuru man bija neiedomājami liels gods sadarboties. Es ļoti jutu viņa atbalstu un vēlmi man palīdzēt. Es saņēmu kritiku, saņēmu uzslavas, bet tam visam pa virsu, lielisku piemēru, kādam vajadzētu būt estrādes māksliniekam. Vēl ir daudz ko ņemt un mācīties, bet visā visumā, man ir arī daudz kas jau paņemts. Tagad tikai atliek to visu atcerēties, ierāmēt un īstajos brīžos pareizi pielietot.

Kas ir tas, ko noteikti mūžam atcerēsies no dalības šovā? Kas ir tā lielākā iegūtā vērtība, mācība?

Emocionālais norūdījums, enerģijas nodošana un skatītāju atbalsts ir mani galvenie ieguvumi, ko no visa šova esmu apguvis un saņēmis. Galvenais ir nebaidīties, ko citi domās, nebaidīties kļūdīties un noticēt sev, jo citādi var kaut kas neizdoties.

Kuram no palikušajiem Tu novēlētu uzvaru?

Manuprāt, uzvarētājs mums jau ir skaidri redzams. Pieļauju domu, ka arī skatītāji to saprot un apzinās, ka Arturs Gruzdiņš ir ļoti pārliecinoši izrāvies vadībā jau pirms šovs bija sācies, bet es noteikti neatteiktos redzēt citādāku un interesantāku pavērsienu fināla ietvaros, pretēji šo šovu mierīgi varēja nosaukt par ‘’Gruzdiņ-Faktoru’’. (Smejas)

Tu pats raksti arī dziesmas, kas ir īpaši nozīmīgi mūziķim, tā ir vērtība. Vai vari pačukstēt kaut nedaudz – kādi ir Tavi tuvākie nākotnes plāni?

Tuvākais nākotnes plāns man ir piedalīties ‘’Supernova 2018’’, kurā pašreiz notiek atlases. Runājot par savām oriģināldziesmām, tad esmu ieinteresēts vairāk strādāt ārpus Latvijas, līdz ar to, liekot uzsvaru uz dziesmām angļu valodā. Protams, paralēli aktīvi strādājot arī pie dziesmām latviešu valodā, jo manuprāt, tas ir neapspriežami. Kā viens no maniem lielākajiem nākotnes plāniem ir izlaist albumu 2018. gadā, tāpēc darba man ir daudz un kad vēl, ja ne tagad, būtu labākais laiks šos mērķus sākt realizēt?

‘X-Faktora’ dalībnieks Edgars Kreilis izdod patriotisku dziesmu. Tā ir lieliska – noklausies! VIDEO

Kas, Tavuprāt, ir lielākā dzīves vērtība?

Vislielākā dāvana ko dzīvē cilvēks var saņemt ir bērni, bet ja runa ir par paša vērtībām, tad tā ir apziņa, jo es ļoti ticu, ka cilvēks ir tas, kas ir viņa galvā un ja tavā galvā būs bardaks, nebrīnies, ja dzīve to arī tev dos, tāpēc es arī pierakstu visus savus mērķus, atstājot prātā precīzu galamērķi. Ticiet vai nē, agrāk vai vēlāk, tu tur arī nonāc. Galvenais ir sapņot, ticēt un rīkoties.

To arī novēlam, Edgar, – sapņo, tici, rīkojies un sasniedz savus mērķus!