Ēģipte ir labi zināms un sirsnīgi iemīļots ceļojumu galamērķis laikā, kad Latvijā valda ziema. Tad tā dāvā vasarīgu siltumu, lutina ar gardu ēdienu un kultūras izziņas iespēju bagātību. Nenoliedzami, šīs valsts populārākais apskates objekts ir Gīzas piramīdas, taču bez tām Ēģiptē ir vēl virkne citu pārsteidzošu un apciemojuma vērti vēstures pieminekļi. Tūroperators “Novatours” dalās ar ieteikumos, ko vēl, bez piramīdām, ir vērts redzēt Ēģiptē.
Labākais laiks Ēģiptes apmeklējumam ir no oktobra līdz aprīlim, gan nav tveicīgi karsts un ir iespējams baudīt saulainu atpūtu. Šajā laikā gaisa temperatūra dienas laikā sasniedz 25-30°C.
Hatšepsutas templis
Hatšepsuta ir pirmā un visilgāk valdījusī faraone Senajā Ēģiptē. Viņa vadīja valsti vairāk nekā 20 gadus un tiek uzskatīta par vienu no tā laika veiksmīgākajiem faraoniem. Interesanti, ka faraone neizturējās kā citas tā laika sievietes: kad viņa kļuva par valdnieci, viņa ģērbās vīriešu drēbēs, pat valkāja viltus bārdu. Karalienes galvenais padomnieks arhitekts Senemuts uzcēla faraonei iespaidīgu templi, no kura paveras skats uz Nīlu un zaļo seno Tēbu ieleju, ko tagad sauc par Luksoru. Neparastais templis, kurā Hatšepsutas mirstīgās atliekas tika identificētas tikai 2007. gadā, ir kļuvis par krāšņu viņas dzīves atspulgu.
Mozus kalns un Sv. Katrīnas klosteris
Vidējo Austrumu reģionā atrodas četri svētie kalni. Viens no tiem ir Sinajas kalns Sinajas pussalas dienvidos. Sinajas kalns, kuru sauc arī par Horeba kalnu jeb Mozus kalnu, ir ļoti iecienīts svētceļojumu centrs. Ekskursijas Mozus kalnā sākas vēlu vakarā. Pēc dažu stundu ilga brauciena autobusā nonāk Sv. Katrīnas klosterī Mozus kalna pakājē. Katru nakti tūkstoši svētceļnieku pa zvaigžņu gaismas apmirdzētu taku dodas augšup svētajā virsotnē, kurā, kā vēstīts Bībelē, Mozus no Dieva saņēmis rakstu plāksnes ar desmit baušļiem. Uz kalna virsotni ved divi ceļi. Kāpjot augšup, visbiežāk izvēlas nedaudz garāko, XIX gs. ēģiptiešu izbūvēto ceļu, kuru bez grūtībām var pārvarēt naktī. Pa šo pašu ceļu beduīnu pavadībā dodas garas kamieļu rindas. Piedāvājot turpināt ceļu jāšus, viņi palīdz tiem, kurus spēki ir atstājuši.
Mozus kalna virsotne (2285 m) sasniedzama pēc intensīva triju stundu ilga astoņu kilometru gara gājiena. Ir jāpagūst līdz saullēktam, jo, kā stāsta mūki, ja saules lēktu sagaida Mozus kalna virsotnē un sajūt svētību un pazemību, tad visi grēki tiek piedoti. Pēc saules lēkta sākas kāpiens lejup. Var izvēlēties citu, grūtāku ceļu – to veido 3750 pakāpieni, kurus izcirtuši mūki. Pusceļā no putna lidojuma augstuma paveras Sv. Katrīnas klostera panorāma. Pēc nokāpšanas no Mozus kalna ir iespējams klostera apmeklējums. Sv. Katrīnas klosteris ir pasaulē senākais grieķu pareizticīgo klosteris, kas darbojas arī mūsdienās. Tieši šeit ir iespēja ieraudzīt ne vien Sv. Katrīnas mirstīgās atliekas, bet arī Bībelē minēto nedegošo krūmu. Šī krūma uguns liesmās Dievs pirmo reizi parādījās pravietim Mozum. Sv. Katrīnas klosterī glabājas un tiek pētītas vairāk nekā 2000 ikonu, 3000 rokrakstu, dokumentu, grāmatu, rituālos izmantojamo baznīcu piederumu.
Karnakas un Luksoras tempļi
Luksora (Fīva) reiz bija Senās Ēģiptes galvaspilsēta. Viesošanās šeit ir kā maģisks ceļojums laikā – majestātiskie tempļi un obeliski acumirklī raisa iztēli par faraonu laikiem. Karnakas un Luksoras tempļus, kas veltīti saules dievam Amonam, viņa sievai Mutai un dēlam Honsam, savieno grandioza sfinksu aleja. Iepretim tempļiem ir faraona Ramzesa II laikos celti granīta un kvarca obeliski un statujas. Obelisks ir viens no ambiciozākajiem un bīstamākajiem ēģiptiešu tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Kopējā tempļu teritorija šobrīd aizņem vairāk nekā divus kvadrātkilometrus.
Abu Simbel
Divi grandiozie Abu Simbel klinšu tempļi tika uzcelti 13. gadsimtā pirms mūsu ēras faraona Ramzesa II, kas pazīstams kā Ramzess Lielais, un viņa karalienes Nefertari valdīšanas laikā. To celtniecība, tostarp masīvo klintīs cirsto karalisko statuju grebšana, ilga divdesmit gadus.
Tie ir kalnā grebti tempļi. Pie lielākā tempļa ieejas atrodas četras, aptuveni 21 m augstas sēdoša Ramzesa II statujas. Tempļa ieeja tika uzbūvēta tā, lai divas dienas gadā, 22. oktobrī un 22. februārī, gaisma iespīdētu iekšējā svētnīcā un izgaismotu trīs statujas, kas sēž uz soliņa, tostarp vienu no faraoniem.
Abu Simbel šodien vairs neatrodas savā oriģinālajā vietāi. Teritorija, kur sākotnēji atradās tempļi, tagad ir applūdusi. Tempļi tika pārvietoti, lai izvairītos no ūdens celšanās, ko izraisīja Asuānas dambja celtniecība. Laikā no 1964. līdz 1968. gadam tempļi tika demontēti un pārvietoti. Šis pārvietošanas projekts, kas tika veikts UNESCO vadībā, ir viens no iespaidīgākajiem inženiertehniskajiem veikumiem līdzšinējā vēsturē.
Sakāra un Džosera piramīda
Sakāra ir īstens brīvdabas muzejs, kurā ir apskatāma visa senās Ēģiptes vēsture. Šeit tika apglabāti karaļi, ievērības cienīgi cilvēki no pirmajām divām dinastijām (ap 3100. g.–2686. g. p.m.ē.), un šeit atrodas arī Džosera piramīda (ap 2686. g. — 2613. g. pmē.), kas ir pasaulē vecākā monumentālā celtne, kas pilnībā izgatavota no akmens.
Faraona Džosera pakāpienveida piramīda ir pirmā piramīda un vecākā akmens celtne pasaulē. Pavisam nesen, pēc iilgstošas rekonstrukcijas, tā atkal tika atvērta apmeklētājiem. Šī piramīda, kuras arhitekts bija slavenais Imhoteps, kļuva par nozīmīgu lēcienu arhitektūras un inženierzinātņu vēsturē. Ēkas augstums ir 62 m, un tās centrā atrodas 28 m dziļa un 7 m plata apbedījumu šahta. Tā bija tā laika augstākā ēka.
Šī vieta ir slavena vēl ar faktu, ka šeit tika apglabāti svētie buļļi. Viens no svarīgākajiem Sakaras pieminekļiem ir Serapeum – pazemes galeriju sērija, kurā no astoņpadsmitās dinastijas (ap 1550. g. — 1295. g. pmē.) līdz Ptolemaja periodam (332.–30. g. p.m.ē.) tika glabāti vērši. Vērsis tika uzskatīts par dieva Ptaha iemiesojumu, kas ir viens no svarīgākajiem Memfisas dieviem. Tāds varēja būt tikai viens vērsis. Kad tas nomira, tas tika apglabāts Serapeum galerijā, un tam tika meklēts pēctecis.
Ēģipte ir izcils ceļojumu galamērķis, jo nodrošina ne tikai patiesi izcilas vēstures milžu iepazīšanas iespējas, bet arī lutina ar bagātu klāstu izklaižu iespējām – braucieni un nakšnošana tuksnesī, krāšņās zemūdens dzīves baudīšana, aktivitātes ūdenī (sērfošana, kaitošana, peldes u.c.), kā arī neapstrīdami lielisku tūrisma infrarstruktūras servisu un gardu ēdienu.
Khan el Khalili tirgus
Ēģiptes apciemojums nebūs pilnīgs bez vismaz viena tirgus apmeklējuma. Jau izsenis šeit tirgiem ir bijusi liela gan kulturāla, gan ekonomiska nozīme. Viens no iespaidīgākajiem, lielākajiem un nozīmīgākajiem Ēģiptes tirgiem ir Kairo esošais Khan el Khalili tirgus. Tirdzniecība tajā notiek jau kopš 14. gadsimta, un šobrīd tirgus platība aizņem jau vairāk nekā 5000 kvadrātmetrus, ik dienu tirgu apmeklē aptuveni 3000 cilvēki. Dažādu amatnieku darinājumi, garšvielas, ēdiens – tā vien šķiet, ka šajā tirgū var atrast visu. Tomēr, ja arī nav vēlme iepirkties, ir vērts doties pastaigā pa šo tirgu, lai priecētu acis ar tirdzniecībā esošo produktu krāsām un dažādību, patīkami noreibtu no garšvielu aromātiem un ienirtu bagāto garšu ēdienu baudīšanā.
