Vai mājās ir pietiekami daudz pārtikas, ūdens un medikamentu, lai vajadzības gadījumā iztiktu trīs dienas bez iespējas doties uz veikalu? Vai būtu pieejams lukturītis, radio un skaidra nauda, ja pēkšņi pazustu elektrība un nedarbotos ierastie maksājumu pakalpojumi? Šie jautājumi, kas vēl pirms dažiem gadiem daudziem šķita pārspīlēti, Eiropā kļūst arvien aktuālāki. Eiropā arvien vairāk runā par gatavību krīzēm – vai arī mums mājās jābūt šīm lietām?
Eiropas valstis pēdējā laikā arvien vairāk mudina iedzīvotājus gatavoties dažādām ārkārtas situācijām, nevis paļauties tikai uz to, ka palīdzība vienmēr būs pieejama uzreiz. Runa nav tikai par karu vai militāriem apdraudējumiem. Arī spēcīgas vētras, plūdi, ilgstoši elektroapgādes traucējumi, kiberuzbrukumi vai citas neparedzētas situācijas var uz laiku izjaukt ierasto dzīves ritmu.
Eiropas Savienība aicina iedzīvotājus būt gataviem vismaz pirmajām 72 stundām jeb trim diennaktīm, kad krīzes gadījumā var nākties iztikt bez ierastajiem pakalpojumiem un palīdzības. Taču ko tas nozīmē praktiski, un vai arī Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu pārskatīt savus mājas krājumus?
Kāpēc Eiropa mudina iedzīvotājus gatavoties 72 stundām?
Eiropas Komisija pēdējos gados arvien vairāk pievērsusies civilajai gatavībai, jo dažādu krīžu pieredze parādījusi, cik ātri var tikt traucēta ikdienas infrastruktūras darbība. Ja vienlaikus rodas problēmas ar elektrību, sakariem, transportu vai ūdens piegādi, glābšanas dienesti var būt noslogoti un palīdzība ne vienmēr būs pieejama nekavējoties.
Tāpēc iedzīvotāji tiek mudināti spēt parūpēties par savām pamatvajadzībām vismaz pirmās trīs diennaktis. Šajā laikā svarīgākais ir nodrošināt dzeramo ūdeni, pārtiku, nepieciešamos medikamentus, iespēju saņemt informāciju un uzturēt saziņu ar tuviniekiem.
Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas paredz ne tikai praktisku gatavošanos, bet arī labāku iedzīvotāju informētību par to, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās. Uzsvars likts uz to, lai cilvēki nejustos bezpalīdzīgi, ja ierastie pakalpojumi pēkšņi nav pieejami.
Kas būtu jāglabā mājās?
Nav nepieciešams veidot milzīgus pārtikas krājumus vai steigā izpirkt veikalus. Gatavība krīzei drīzāk nozīmē, ka mājās ir neliela, pārdomāta rezerve, kuru iespējams izmantot, ja uz dažām dienām nav iespējas iepirkties vai tiek traucēta ikdienas infrastruktūras darbība.
Lūk, lietas, kuras būtu vērts pārbaudīt savās mājās:
-
Dzeramais ūdens. Ūdens nepieciešams gan dzeršanai, gan ēdiena pagatavošanai un higiēnai. Ieteicams nodrošināt pietiekamu daudzumu visiem mājsaimniecības locekļiem.
-
Pārtika ar ilgu derīguma termiņu. Konservi, sausiņi, putraimi, rieksti, cepumi un citi produkti, kurus iespējams uzglabāt ilgstoši un kuriem nav nepieciešams ledusskapis.
-
Medikamenti. Ikdienā lietojamās recepšu zāles, kā arī pirmās palīdzības aptieciņa, pretsāpju līdzekļi un citi nepieciešamie medikamenti.
-
Lukturītis un rezerves baterijas. Ja pazūd elektrība, telefona lukturis ne vienmēr būs labākais risinājums, īpaši tad, ja nepieciešams taupīt tā bateriju.
-
Uzlādes ierīces. Pilnībā uzlādēta ārējā baterija jeb powerbank var palīdzēt saglabāt saziņu ar tuviniekiem un saņemt aktuālo informāciju.
-
Radio ar baterijām. Situācijā, kad nedarbojas internets vai mobilie sakari, radio var kļūt par vienu no svarīgākajiem informācijas avotiem.
-
Skaidra nauda. Ja nedarbojas banku sistēmas, maksājumu termināļi vai bankomāti, neliela skaidras naudas rezerve var izrādīties ļoti noderīga.
-
Higiēnas preces. Mitrās salvetes, tualetes papīrs, ziepes, higiēnas preces un citas ikdienā nepieciešamās lietas.
-
Silts apģērbs un segas. Īpaši svarīgi, ja apkure ir atkarīga no elektrības vai ilgstoši nav iespējams uzturēt ierasto temperatūru mājoklī.
Šādu krājumu veidošana nav jāveic vienā dienā. Daudz vienkāršāk ir ik pa laikam iegādāties vienu vai divas papildu lietas, pakāpeniski izveidojot nepieciešamo rezervi.
Vai vajadzētu sagatavot arī ārkārtas situāciju somu?
Eiropā un arī Latvijā ieteikts domāt ne tikai par krājumiem mājās, bet arī par tā dēvēto 72 stundu somu. Tā ir soma ar svarīgākajām lietām, ko nepieciešamības gadījumā var paņemt līdzi, ja rodas situācija, kad mājoklis jāatstāj vai jādodas uz citu drošu vietu.
Šādā somā vēlams ievietot:
-
personu apliecinošu dokumentu kopijas un svarīgu dokumentu sarakstu;
-
nelielu skaidras naudas rezervi;
-
dzeramo ūdeni un pārtiku, kas nebojājas;
-
nepieciešamos medikamentus un pirmās palīdzības piederumus;
-
telefonu, uzlādes kabeli un powerbank;
-
kabatas lukturīti un baterijas;
-
siltu apģērbu, rezerves zeķes un ērtus apavus;
-
higiēnas piederumus;
-
papīra formātā pierakstītus tuvinieku telefona numurus.
Svarīgi, lai soma nebūtu pārāk smaga un tajā atrastos tikai patiešām nepieciešamās lietas. Tās saturs jāpielāgo katras ģimenes vajadzībām – ja mājās ir bērni, seniori, cilvēki ar hroniskām saslimšanām vai mājdzīvnieki, jāpadomā arī par viņiem nepieciešamo.
Turklāt somu nevajadzētu vienkārši salikt un aizmirst. Ik pa laikam jāpārbauda medikamentu un pārtikas derīguma termiņi, jāatjauno ūdens krājumi un jāpārliecinās, ka ierīces ir darba kārtībā.
Ne mazāk svarīgi – zināt, kā rīkoties, nevis tikai ko iegādāties
Gatavība krīzei nav tikai pilns skapis ar pārtiku un dažādiem piederumiem. Tikpat svarīgi ir zināt, ko darīt, ja pēkšņi tiek saņemts brīdinājums par apdraudējumu, pazūd elektrība vai ģimenes locekļi krīzes brīdī atrodas dažādās vietās.
Ģimenē būtu vērts pārrunāt, kur satikties, ja nav iespējams sazvanīties, kur glabājas svarīgākie dokumenti un kā rīkoties, ja bērni atrodas skolā, bet vecāki – darbā. Noder arī informācija par tuvākajām patvertnēm un drošām vietām, kā arī zināšanas par to, kā mājoklī nepieciešamības gadījumā atslēgt elektrību, gāzi vai ūdeni.
Latvijā iedzīvotāji var izmantot arī lietotni „112 Latvija”, kur pieejama informācija par ārkārtas situācijām un iespējām sazināties ar dienestiem. Tāpat ir svarīgi zināt, kā darbojas šūnu apraides paziņojumi, jo apdraudējuma gadījumā informācija var tikt nosūtīta tieši uz mobilajiem tālruņiem.
Vēl viena lieta, ko nevajadzētu novērtēt par zemu, ir kaimiņi. Krīzes situācijā cilvēki, kuri dzīvo vienā mājā vai tuvumā, var palīdzēt viens otram, īpaši, ja kāds ir vecāks, dzīvo viens vai viņam ir grūtības pārvietoties.
Vai tas nozīmē, ka Latvijā gaidāma kāda krīze?
Aicinājumi veidot ārkārtas krājumus nenozīmē, ka Latvijā tūlīt gaidāma kāda katastrofa vai ka iedzīvotājiem būtu jāsāk uztraukties par savu drošību. Šādu ieteikumu mērķis ir pavisam vienkāršs – būt gataviem situācijām, kuras nevaram paredzēt vai kontrolēt.
Pēdējo gadu notikumi ir parādījuši, ka arī šķietami stabila ikdiena var mainīties dažu stundu laikā. Spēcīga vētra var atstāt mājas bez elektrības, plūdi var ierobežot pārvietošanos, tehniskas problēmas var traucēt sakarus, bet veikalos vai degvielas uzpildes stacijās uz laiku var rasties piegādes sarežģījumi.
Tāpēc neliela rezerve mājās drīzāk ir praktisks drošības pasākums, nevis iemesls satraukumam.
Ar ko sākt jau šodien?
Ja līdz šim par ārkārtas krājumiem nav domāts, nav nepieciešams visu iegādāties uzreiz. Var sākt ar pavisam vienkāršām lietām – pārbaudīt, cik daudz dzeramā ūdens ir mājās, vai pieejama pirmās palīdzības aptieciņa, vai ir lukturītis, uzlādēta ārējā baterija un pārtika, ko iespējams izmantot arī bez elektrības.
Vērts arī pārliecināties, vai visi ģimenes locekļi zina, kur atrodas svarīgākie dokumenti, un pārrunāt, kā rīkoties, ja kādu laiku nav pieejami mobilie sakari.
Eiropā arvien vairāk uzsver, ka gatavība krīzēm nav tikai valsts vai glābšanas dienestu atbildība. Tā sākas arī katrā mājsaimniecībā. Un, iespējams, tieši dažas pavisam vienkāršas lietas, par kurām ikdienā neaizdomājamies, var izrādīties ļoti vērtīgas brīdī, kad tās patiešām būs nepieciešamas.
Eiropā arvien vairāk runā par gatavību krīzēm – vai arī mums mājās jābūt šīm lietām?





