Kopš 24. februāra mums ik uz soļa parādās vārds “karš” – mājās, darbā, draugu lokā un internetā, savukārt bailes, bezcerība, līdzcietība un neziņa ir tikai daļa no pēdējās nedēļās piedzīvotās emociju gammas. Satraucošo ziņu un biedējošo video gūzmā bieži izskan jautājumi: “Kā ar to tikt galā?”, “Kā turpināt ikdienas gaitas?” “Vai un kā šobrīd priecāties par labajām lietām?”

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem BENU Aptiekas podkāstā palīdzēs meklēt psihiatre-psihoterapeite Sandra Pūce un psihoterapeits Andris Veselovskis.

 

Mentālā veselība – starp krīzes dzirnakmeņiem

Pēc diviem pandēmijas gadiem bija radusies pārliecība, ka ikdiena pamazām sāk normalizēties un cilvēki kopumā ir spējuši pielāgoties Covid-19 apstākļiem, tomēr 24. februāra vakars cilvēkus ne vien Latvijā, bet visā pasaulē iemeta jaunā krīzē – Krievijas iebrukums Ukrainā radīja spēcīgu pamatu jauniem pārdzīvojumiem – dusmām, panikai, trauksmei un citām sakāpinātām emocijām.

S. Pūce norāda, ka jau pandēmijas laiks ir atstājis būtisku ietekmi uz cilvēku mentālo veselību un emocionālo labsajūtu. Lai arī speciālistes vērtējumā cilvēkiem divu pandēmijas gadu laikā kopumā izdevies pielāgoties, tomēr daudzās jomās cilvēki ir izdeguši, jo ilgstoši dzīvojuši neierastos apstākļos. Īpaši eksperte izceļ jauniešus, kuri pandēmijas laikā cietuši sociāli, emocionāli, kā arī attālinātās mācības ir ievērojami apgrūtinājušas zināšanu apguvi, kas daļai šobrīd rada papildu slodzi eksāmenu kārtošanas dēļ. Tāpat pandēmijas laikā jaunieši izteikti vairāk laika pavadīja sociālajos tīklos, kur valdīja agresija, daudz galēji noskaņotu viedokļu un pārmetumu, kas nenāca par labu jauniešu emocionālajai labsajūtai.

Tikmēr A. Veselovskis norāda, ka mentālās veselības un emociju treniņš ir tikpat būtisks kā regulāra fiziskā slodze. Runājot līdzībās, speciālists uzsver, ka, ja cilvēks sevi regulāri uztur formā, tad arī ikdienas treniņos neierastas slodzes būs vieglāk izturēt, savukārt bez regulāriem treniņiem intensīvu slodzi izturēt ir ļoti sarežģīti. Tas pats attiecas arī uz mentālo veselību – cilvēki, kuri jau pirms pandēmijas prata tikt galā ar emocionāliem pārbaudījumiem un krīzēm, labāk spēja pielāgoties Covid-19 apstākļiem un kļuva stiprāki nākamajām krīzēm. Savukārt tiem, kuriem trūka iemaņu un “treniņa” pirms pandēmijas, emocionāli cieta un nespēja tikt galā ar krīzi, kas noveda pie vēl nopietnākām problēmām, piemēram, alkohola lietošanas, šķiršanās, trauksmes un depresijas. Vienlaikus psihoterapeits piebilst, ka šai krīzei cilvēki kopumā ir gatavāki nekā pandēmijai – šobrīd ir novērojama attieksme “mēs cīnīsimies, apturēsim agresoru un uzvarēsim!”.

 

Atbalstot Ukrainu, palīdzam arī sev

Viena no grūtākajām šī brīža sajūtām ir bezpalīdzība. A. Veselovskis skaidro, ka, jo ilgāk skatāmies uz briesmīgajiem kadriem Ukrainā, jo kļūstam vājāki – mūs “sagrauž” bezpalīdzība un bailes. Tāpēc vēlams katram meklēt veidus, kā iesaistīties un atbalstīt Ukrainu – ziedot, pieteikties brīvprātīgo darbam, sazināties ar kādu ukraiņu ģimeni Latvijā un tml., bet pēc tam turpināt labi darīt ikdienas lietas. Eksperts uzsver, ka šajā laikā ir jāturas pie labām, vienkāršām ikdienas lietām, saudzējot enerģiju, nepārdegot un nekur neskrienot. S. Pūce piebilst, ka katra cilvēka raksturs ir individuāls, katram ir citādāka ģimenes atmosfēra un tradīcijas, tomēr visveselīgāk šobrīd ir atrast vidusceļu, lai cilvēks būtu informēts par notiekošo, bet tajā pašā laikā primāri varētu labi izdarīt lietas, kas ikdienā veicamas.

 

Svarīgi izlikt emocijas un dozēt informāciju

Cilvēkiem, kuriem šajā laikā pastiprināti krājas trauksme, dusmas, neziņa un citas emocijas, ir jāatrod veids, kā šīs emocijas izlikt. S. Pūce uzsver, ka vislabāk to izdarīt ar fizisku aktivitāšu palīdzību – doties garākā pastaigā uz mežu, skriet, braukt ar velosipēdu, atsākt pavasara darbus ārā un tml. Speciāliste atsaucas uz pandēmijas pieredzi, kad viņa pusaudžu vecuma puišiem nereti ieteica durvju ailēs iekārt boksa maisu un izlādēties, bet meitenēm – ieslēgt mūziku un izlēkāties. Labāk emocijas izlikt šādā veidā nekā iet ārā un klupt kādam agresīvi virsū.

Attiecībā uz patērētās informācijas apjomu A. Veselovskis norāda, ka tas ir atkarīgs no cilvēka emocionalitātes pakāpes, piemēram, bailīgākiem cilvēkiem ziņu apjoms ir jāsamazina, kā arī jāmeklē kāds uzticams atbalsta cilvēks, ar kuru var aprunāties. Šis pats princips darbojas arī sociālo mediju lietošanā – ja cilvēkam rada trauksmes sajūtu tas, ka virtuālo draugu lokā kāds regulāri publicē absurdas lietas, tad no šīs personas var atsekoties vai bloķēt. S. Pūce piebilst, ka šajā laikā ir ieteicams uzturēties kopā ar cilvēkiem, kurus tiešām vēlamies redzēt sev blakus.

 

Kā ar bērniem?

S. Pūce skaidro, ka attiecībā uz maziem bērniem galvenais, kam šobrīd jāpievērš uzmanība, ir, lai agrā vecumā viņiem neparādītos naids, tomēr vecākiem sevišķi liels uzsvars pašlaik būtu jāliek uz komunikāciju ar pusaudžiem. Šajā vecumā jaunieši biežāk noslēdzas un vairāk ir pakļauti depresijas riskiem, kā arī viņiem vēl trūkst pieredzes, lai pārvarētu nopietnas krīzes. Tādēļ šeit īpaši svarīgs ir vecāku jautājums “kā tu jūties?”.

Eksperte piebilst, ka šobrīd nebūtu ieteicams pusaudzim mēģināt uzspiest savu viedokli, bet noskaidrot viņa sajūtas un sarunu ceļā dalīties ar argumentiem un pārdomām. A. Veselovskis tikmēr norāda, ka vecāki savus bērnus pazīst vislabāk un pirmie spēj atklāt kādas izmaiņas, tomēr ir svarīgi bērnus vērot – viņu darbības, mīmiku un uztveri. Bērniem vislabāk palīdz tas, ka pieaugušie ir mierīgi un spēj tikt galā ar krīzi, velta bērniem laiku un komunicē ar viņiem. Tāpat nevajadzētu baidīties, ka “bērni televīzijā vai datorā ieraudzīs kaut ko sliktu”, svarīgākais ir – pārliecinoši runāt ar viņiem, ka dzīvē notiek krīzes, bet ar to var tikt galā, piebilst psihoterapeits.  

 

Vai drīkstam priecāties par labo?

Abi eksperti ir vienisprātis, ka prieks un gaišās dienas ir brīži, kad uzņemam enerģiju, lai tās pietiktu ne tik saulainām dienām. Prieka brīži ir iespēja pārslēgties un mazināt izdegšanas riskus, uzsver S. Pūce. Tikmēr A. Veselovskis piebilst, ka nereti pastāv maldīgs priekšstats “ja neesmu priecīgs, tad esmu līdzjūtīgs, bet, ja esmu priecīgs, tad neesmu līdzjūtīgs”, lai gan cilvēkam var būt abas emocijas vienlaikus. Tāpat psihoterapeits norāda, ka katram ir jāstrādā ar savu vainas sajūtu, jo pastāv vēl viens maldīgs priekšstats, ka, “ja kādam iet sliktāk, tad mēs nedrīkstam izbaudīt lietas un priecāties par labo, kas notiek mūsu dzīvē”. Vienlaikus, domājot tikai bēdīgas domas un dzīvojot ar vainas sajūtu, cilvēkam drīz beigsies emocionālie resursi un zaudētāji būs visi, jo šādu emociju nomocīts cilvēks nevarēs pilnvērtīgi palīdzēt sev un citiem.

 

Pilns podkāsta ieraksts pieejams šeit:

https://open.spotify.com/episode/5xBpRwakokmFo0TLnwSkwf

https://youtu.be/tSCgz-2WwKI

Sabiedrība

Porziņģi uz ielas sajauc ar citu slavenu mūsu basketbolistu – Kristaps atbildi parādā nepaliek!

  STV šova "Slavenības. Bez filtra" zvaigzne Felipe dalās ar Spānijā piedzīvoto amizanto situāciju, kad vietējie...
Foto:Unsplash.com/Stefan Steinbauer/CC

Tavs horoskops veiksmīgai nedēļai: 23.-29. maijs

  Palūko, kā izkārtojušās zvaigznes un planētas, lai uzzinātu, ko tās maija pēdējai pilnajai nedēļai sola...

Mammas apciemojuma laikā Magonei ļoti nepatīkams atklājums

  Bitīt matos, pastarā dozīt – te tak zobus var pazaudēt! Tā par ceļa posmu Priekulē,...

Kaspars ir nelokāms, Olgas atvašu sapnim nebūs lemts piepildīties

  Nē, nebūs, vispirms parūpējieties par sev! Un nestāstiet, ka jūs trīs reizes dienā vedīsiet suni...

Rēzeknieši izdomājuši, kā cīnīties ar rekordaugsto siltuma cenu, tomēr rodas jauni šķēršļi – VIDEO

  Rekordaugsta siltumenerģijas tarifa dēļ lielākā daļa rēzekniešu jau gandrīz mēnesi iztiek bez karstā ūdens. Mēģinot...

Vīrietis, kurš vakar uzbruka jaunietim ar Ukrainas karogu, atrasts paslēpies bēniņos; iesaistīta specvienība

  Valsts policija aiztur vīrieti, kurš vakar netālu no pasākuma norises vietas nodarīja miesas bojājumus personai...

Horoskopi un Testi

Foto:Unsplash.com/Stefan Steinbauer/CC

Tavs horoskops veiksmīgai nedēļai: 23.-29. maijs

  Palūko, kā izkārtojušās zvaigznes un planētas, lai uzzinātu, ko tās maija pēdējai pilnajai nedēļai sola...
Foto:Pexels.com/Tarek Ansary/CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 22. maijs

  Auns Šodien ieteicams atturēties no ģenerāltīrīšanas veikšanas. Pat, ja to iesāksi, dažādu iemeslu dēļ pabeigt to...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 21. maijs

  Auns Šajā dienā pastāv liels risks sasirgt ar angīnu vai citu respiratoro orgānu saslimšanu. Lai no...
Foto:Flickr.com/Nomad YC /CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 20. maijs

  Auns Šodien būsi pārlieku runīgs. Ja tev tuvumā pagadīsies kāds „spiegs”, viņam pavisam noteikti izdosies savākt...

Tavs HOROSKOPS veiksmīgam JŪNIJAM

Kādi notikumu un dzīves pavērsieni jūnijā sagaida tieši tevi, uzzini šī mēneša horoskopā!   Auns Pagājušajā mēnesī tev,...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 19. maijs

  Auns Šodien kalsi plānus savas finansiālās labklājības uzlabošanai. Šajā sakarā nāksies gan saskarties ar nelieliem sarežģījumiem,...

Mājai un Dārzam

Foto:Pexels.com/CC

Sinoptiķiem ir pilnīgi jaunas ziņas par laiku nogalē un nākamnedēļ – prognoze 7 dienām!

  Nedēļas izskaņā debesis būs apmākušās, lielā daļā valsts teritorijas ir gaidāmas lietusgāzes, vietām tās būs...

Pastāsta par laiku tuvākajās dienās; nepatīkamas ziņas par tālāko

  Sinoptiķis Jānis Trallis savā "Twitter" kontā īsi ieskicējis prognozes par laiku šajā nedēļas nogalē un...

Vai vispār sagaidīsim kārtīgu vasaru? Stāsta sinoptiķis Toms Bricis!

Vai vasara vispār būs? Šādu retorisku jautājumu savā video blogā uzdod LTV laika ziņu redaktors...