Sabiedrībā pastāv dažādi mīti, kas saistīti ar pensiju sistēmu, tās uzkrājuma veidošanu un mantošanas iespējām. Iedzīvotāji mēdz uzskatīt, ka pensija ir kas tāls un nesasniedzams, tomēr Luminor bankas finanšu eksperts Raivis Vutnāns uzsver – par savām vecumdienām ir ieteicams domāt jau savlaicīgi, lai finansiālā nākotne būtu gaišāka. Eksperts skaidro: izplatītākie mīti par pensiju sistēmu Latvijā
Tāpēc mēģināsim kliedēt sabiedrībā pastāvošos mītus un atbildēt uz jautājumiem par pensiju sistēmu un tās darbības principiem Latvijā.
Mīts: par pensiju jādomā vecumdienās
Viens no izplatītākajiem mītiem – kamēr vēl esmu jauns, par pensiju domāt nav nepieciešams. Eksperts gan norāda, ka uzsākt veidot savu pensiju uzkrājumu nekad nevar būt par ātru. Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem – ieguldījums pirmajos divos līmeņos balstās uz sociālajām iemaksām no personas ienākumiem, savukārt trešais līmenis ir katra brīvprātīga izvēle, pašam izvēloties gan iemaksu apjomu, gan biežumu. “Esam novērojuši iedzīvotāju tendenci apzinīgāk izvērtēt ieguldījumus pensiju 3. līmeņa uzkrājuma veidošanā. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pērn par teju piektdaļu jeb 18% palielinājās iedzīvotāju veiktās iemaksas, salīdzinot ar 2022. gadu, sasniedzot 91 miljonu eiro[1],” norāda R. Vutnāns.
Lai arī nav noteikta labākā laika, kad sākt veidot pensiju 3. līmeņa uzkrājumu, taču jo ātrāk to sāk darīt, jo lielāku uzkrājumu vecumdienām iespējams izveidot. Piemēram, sākot veikt iemaksas 3. pensiju līmenī jau pēc 20 gadu vecuma, ir iespējams uzkrāt pat trīs reizes lielāku summu, nekā iemaksas sākot veikt pēc 40 gadu vecuma, liecina bankas aprēķini. Ja uzkrājumi tiek veikti no 40 līdz 60 gadu vecumam 50 eiro apmērā ar pensiju plānu ienesīgumu 5% gadā, tiks iekrāti aptuveni 20 000 eiro, savukārt šādus pašus uzkrājumus veicot jau no 20 gadu vecuma līdz 60 gadu vecumam, uzkrātā summa būs aptuveni 74 000 eiro. Tas galvenokārt iespējams, ņemot vērā salikto procentu likumu, kad jau nopelnītie procenti turpina pelnīt jaunus procentus.
Mīts: pensiju 3. līmeņa uzkrājumu iespējams saņemt, tikai sasniedzot pensionēšanās vecumu
Sabiedrībā pastāv nepamatots uzskats, ka pensiju 3. līmeņa uzkrājumu iespējams iegūt tikai tad, kad ir sasniegts pensionēšanās vecums. Bankas eksperts atgādina – pensiju 3. līmeņa uzkrājumu persona var saņemt, sākot no 55 gadu vecuma, tomēr ir atsevišķas profesijas, kas var uzkrājumu saņemt arī ātrāk[2]. Iedzīvotājiem ir arī iespēja izvēlēties, kādā veidā uzkrātā summa tiek izmaksāta – ir iespējams visu summu saņemt vienā maksājumā vai izņemt pensiju uzkrājumu daļēji.
Mīts: pensijas uzkrājums nav mantojams
Diemžēl iedzīvotāji bieži vien nav informēti par pensiju uzkrājuma mantošanas iespējām, tāpēc uzskata, ka uzkrātos līdzekļus nav iespējams mantot. Latvijas pensiju sistēmā ir noteikts, ka pensiju 1. līmenis nav mantojams, tomēr dzīves laikā 2. un 3. līmeņa pensiju fondos uzkrātos naudas līdzekļus ir iespējams novēlēt mantojumā saviem bērniem, dzīvesbiedram vai jebkuriem citiem tuviniekiem. Ikviens iedzīvotājs pats ir atbildīgs par savu pensijas uzkrājumu, tāpēc svarīgi – lai mantotu, obligāti jāizdara izvēle. Klientam neizvēloties kādu no pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanas iespējām, nāves gadījumā pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās uzkrājums tiks ieskaitīts speciālajā valsts budžetā. Savukārt pensiju 3. līmeņa uzkrājumu mantinieki saņem likumā paredzētajā kārtībā, ja vien līgumā nav atsevišķi norādīts uzkrātās naudas saņēmējs.
Mīts: pensiju 2. līmeņa ieguldījuma plānu nosaka banka
Nereti iedzīvotāji uzskata, ka pensiju 2. līmeņa ieguldījumi ir atkarīgi no bankas un tās izvēlētā pensiju plāna. Tomēr finanšu eksperts atgādina, ka katrs pats ir tiesīgs izvēlēties gan sev piemērotāko pensiju plānu, gan pensiju līdzekļu pārvaldītāju.
“Pensiju līdzekļu pārvaldnieks iegulda jūsu līdzekļus finanšu instrumentos saskaņā ar izvēlētā pensiju plāna ieguldījumu politiku. Tieši tāpēc svarīgi ir izvēlēties jums piemērotāko pensiju plānu ar lielāko iespējamo uzkrājuma pieaugumu. Piemēram, gados jaunākiem cilvēkiem ieteicams izvēlēties riskantāku stratēģiju ar lielāko akciju īpatsvaru, jo tieši ilgtermiņā tās mēdz nodrošināt labāko atdevi. Tomēr jāatceras – lielāka īpatsvara ieguldījums akcijās saistāms arī ar lielāku svārstību risku,” izceļ R. Vutnāns.
Eksperts skaidro: izplatītākie mīti par pensiju sistēmu Latvijā
[1] Privātie pensiju fondi (bank.lv)
[2] Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem (likumi.lv)
