Atgriežoties pēc garas darbdienas mājās, nav nekā patīkamāka, kā iegremdēties siltā vannā. Tās sniegtais relaksācijas efekts ir nenoliedzams, turklāt iespējami arī daži zinātniski pamatoti ieguvumi veselībai. Piemēram, vanna var palīdzēt veicināt mierīgu miegu, mazināt muskuļu sāpes un stresu. Līdzekļus pievienošanai vannā droši var izvēlēties aptiekā. Farmaceita padomi – ko pievienot siltai vannai ziemā
Silta vanna pati par sevi ir relaksējoša, taču reti kurš vairs vienkārši gremdējas ūdenī, ja tam var pievienot kaut ko papildus baudai vai veselībai. Tiesa, ne visas piedevas ir vienādas. Ja daži produkti nodrošina ādu mīkstinošu efektu, tad no citiem vajadzētu izvairīties. Piemēram, dažas ēteriskās eļļas var izjaukt jutīgo pH līdzsvaru maksts gļotādā vai arī veicināt ādas slimības saasinājumu. Ieteikumus “vannošanās zinātnē” sniedz sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.
Rūpes par ādas veselību – pirmajā vietā
“Pirms kāpt vannā, vispirms ir jāapzina savas ādas vajadzības,” skaidro farmaceite. “Ir vairākas ādas slimības un problēmas, kas jāņem vērā. Jebkura kaite vai traucējums, kam raksturīga ādas nieze, iekaisumi, zvīņošanās, paredz speciālu kopšanu un atbilstošu ārstnieciskās kosmētikas līdzekļu lietošanu, tostarp tādu, ko var pievienot vannas ūdenim. Arī vienkārši sausas ādas gadījumā ir rūpīgi jāizvēlas produkts, kas nesusina un neattauko ādu. Aptiekās pieejamie līdzekļi lielākoties saturēs, piemēram, E vitamīnu, lecitīnu, vazelīna eļļu, glicerīnu, skvalēnu, augu eļļas (olīvu, mandeļu, kanepju), pantenolu, alantoīnu. Ja sausas āda ir bērnam, liekami lietā bērnu un zīdaiņu higiēnas un kopšanas produkti, piemēram, kāda bērnu vannas eļļa vai emulsija. Palūkojot sastāvdaļas, tās neko daudz neatšķiras no ingredientiem, kas pievienoti pieaugušo kosmētikas līdzekļiem pārlieku jutīgai un sausai ādai.
Vannu klasika – Epsomas sāls
Magnija sulfāta heptahidrāts, pazīstams arī kā Epsomas, magnija vai rūgtais sāls jau izsenis izmantots gan kosmetoloģijā, gan relaksējošām vannām un kāju vanniņām. Tas ir piemērots arī pirts procedūrām. “Epsomas sāls izgatavots no magnija, sēra un skābekļa. Lai nomierinātu sāpošus muskuļus un stīvas locītavas, vannai var pievienot apmēram 1¼ tases Epsomas sāls. Tomēr tas nederēs, ja ir ādas iekaisums (apsārtums, pietūkums, izsitumi, sausums, nieze) vai ādas infekcija, vai, ja ir atvērta brūce vai apdegums,” skaidro farmaceite.
Vēlams izvēlēties produktu, kas satur 100% magnija sulfāta.
Dažādas eļļas
Olīveļļa ir brīnumdare ne tikai virtuvē, bet arī kosmetoloģijā un vannasistabā. Ja kopumā ilga un regulāra mērcēšanās vannā var sausināt ādu (karsts ūdens un mazgāšanas līdzekļi spēj “izšķīdināt” ādas aizsargbarjeru), tad olīveļļa var darboties kā dabīgs mitrinātājs. Ne velti olīveļļa mēdz būt arī vannas sāls sastāvā – tā mazina ādas dehidratāciju, kas dabiski var notikt vannojoties. Jā, tas izklausās tieši tik neticami: mērcēšanas kastā ūdenī ādu nevis dzirda, bet rada “slāpes” – sausina!
Olīveļļu ūdens procedūrām var lietot dažādi – uzklāt uz ādas pirms iegremdēšanās vannā, ieliet to tieši vannā (no 5 ēdamkarotēm līdz 1 glāzei), vai rīkoties abējādi. Tiesa, izkāpjot no vannas ir jāuzmanās, lai nepaslīdētu! Vannu pēc šādas peldes visērtāk uzkopt ar trauku mazgājamo līdzekli, kam parasti ir arī taukus šķīdinošas īpašības.
Ja nepatīk pārlieka taukainības sajūta, ādas attīrīšanai var izmantot kādu beztauku skrubi vai, piemēram, izmasēt ādu ar ūdenī atjauktu krējuma konsistences dzeramās sodas pastu.
Lavandas eļļa ir slavējama nomierinošās smaržas un tātad – potenciālo aromterapeitisko ieguvumu dēļ. Tā veicina relaksāciju, nomierina muskuļus, un var palīdzēt mazināt trauksmi. Šai aromātiskajai eļļai piemīt arī nelielas antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības, kas, iespējams, var veicināt brūču dzīšanu. Taču, atšķirībā no olīveļļas, lavandas eļļu pirms uzklāšanas uz ādas vai pievienošanas vannas ūdenim vislabāk atšķaidīt ar citu, piemēram, olīveļļu – līdz 25 pilieniem ēteriskās eļļas uz 15 mililitriem olīveļļas. Pēc tam dažus pilienus šī maisījuma pievieno vannas ūdenim.
Auzas
Auzas ir labi pazīstamas ar nomierinošām, niezi mazinošām un pretiekaisuma īpašībām – auzu vannas ir tradicionāli lietotas dažādu ādas slimību simptomu atvieglošanai. Tā ir lieliska iespēja mitrināt ādu ikvienam, taču īpaši tās iesaka, ja ir, piemēram, ekzēma, psoriāze. Vienai vannošanās reizei vajadzētu aptuveni 1½ tases auzu pārslu. Auzu tumi var uzvārīt un nokāst tieši vannā, bet vēl vienkāršāks veids ir sabērt vajadzīgo pārslu daudzumu vecajās zeķubiksēs un piesiet tās pie krāna, lai karstais ūdens tecētu tām cauri.
Soda
Parastajai pārtikas sodai ir brīnišķīgas ūdeni mīkstinošas īpašības. Nedaudz sodas vannas ūdenī var līdzēt pat pret ekzēmu un ar to saistītu ādas kairinājumu. Vienas vannas deva ir ¼ tases. Šis šķietami necilais līdzeklis var noderēt arī bērniem, piemēram, ja zīdainim ir autiņbiksīšu izsitumi. Neatsverama ir soda kāju vanniņām – tā ne tikai mīkstina ādu, nagus un ienadžus, bet arī krietni saīsina mērcēšanas laiku.
Sodu parasti pievieno arī vannas sāļiem, jo tai piemīt detoksikācijas un pH regulējošas īpašības, kas var palīdzēt līdzsvarot izmantotās ēteriskās eļļas. Tomēr pārlieku aizrauties arī nevajadzētu, jo dažkārt pārāk intensīva sodas lietošana var izraisīt ādas kairinājumu.
Zāļu tējas
Sens līdzeklis veselību un ādas stāvokli uzlabojošas vannas sagatavošanai ir zāļu tējas – ne velti vecmāmiņas zīdaiņu vanniņai vienmēr pievienoja sunīšu uzlējumu. Taču tā nebūt nav vienīgā tēja – spektrs ir bezgalīgs: sākot no kumelītēm un beidzot ar vieglu smaržīgās piparmētra devu. Farmaceite norāda, ka derēs arī bērzu lapu, kliņģerīšu, ozolu mizu, liepu ziedu un priežu pumpuru tēja.
No kā labāk izvairīties
Ēteriskās eļļas ir jauks veids, kā uzlabot vannošanos, taču dažas ēteriskās eļļas ir pārāk spēcīgas. Lūk, no kā ieteicams izvairīties!
Tējas koka eļļa ir viena no tām, jo ir ļoti koncentrēta. Tā kā eļļa ar ūdeni nesajaucas, bet uzpeld karstā ūdens virspusē, tā nonāk uz ādas nevienmērīgi un tādēļ var izraisīt kairinājumu. Tējas koka eļļai ir arī samērā augsts alerģiska kontaktdermatīta risks.
Kokosriekstu eļļa vannai nav labākā izvēle. Ja mitrinošo un ādu mīkstinošo īpašību dēļ vannai gribas pievienot eļļu, ieteicama būtu olīvu, nevis kokosriekstu eļļa, jo tā var viegli aizsprostot poras un izraisīt izsitumus, īpaši tiem, kam ir nosliece uz pinnēm (akni).
Vannas putas kā tādas nav kaitīgas, taču pirms vannas putu līdzekļa iegādes ir vērts rūpīgi izlasīt etiķeti. Jāizvairās no produktiem, kas satur daudz ķīmisku vielu (krāsvielu, smaržvielu), jo kāda no tām var kairināt ādu, īpaši, ja ir nosliece uz ādas sausumu, alerģiskām reakcijām, ekzēmu vai psoriāzi. Visdrošāk vannas putas vai dušas želeju iegādāties aptiekā, konsultējoties ar farmaceitu, jo ir pietiekami daudz drošu, saudzīgu un pārbaudītu līdzekļu, piemēram, speciali vannas un dušas līdzekļi jutīgai vai atopiskai ādai, kas nesatur smaržvielas, krāsvielas un agresīvas mazgājošās vielas, bet ir bagātināti ar glicerīnu, pantenolu, ādu mīkstinošām eļļām.
Vannas bumbas piedāvā jautrību, smaržas un krāsas, un kādu reizi priekam un baudīšanai varētu būt izmantojamas, taču skaidri jāapzinās, ka sastāvdaļas, kas padara tās krāsainas, dzirkstošas, smaržīgas, ir tieši tās pašas, ko izmanto gāzētajos dzērienos (ūdeņraža peroksīds). Tās var kairināt ādu un izjaukt maksts mikrofloru, kas, savukārt, var padarīt organismu uzņēmīgu pret urīnceļu infekcijām vai rauga infekcijām.
“Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone rekomendē: “Pirms izvēlaties līdzekli peldēm vannā, rūpīgi izvērtējiet savas ādas stāvokli, ja āda ir problemātiska, konsultējieties ar ārstu un iegādājieties ādas kopšanai, tostarp vannai, tikai drošu dermokosmētiku.
Jebkurā gadījumā – pirms vannas līdzekļa iegādes lieti noderēs farmaceita padoms.”
