Vasaras saulgriežu svinēšana nav iedomājama bez pļavās atrodamajām jāņuzālēm, kas priecē gan mazos, gan lielos līgotājus. Tomēr, dodoties jāņuzāļu „medībās”, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) aicina ievērot arī piesardzību – pļavās sastopamas ne tikai tradicionālās jāņuzāles, bet arī indīgi un aizsargājami augi, turklāt nedrīkst aizmirst par ērcēm un citiem kukaiņiem, kas var pabojāt svētkus.

 

 

Lai gan visiem tik labi zināmajā latviešu tautasdziesmā „Visa laba Jāņu zāle” dzied par to, ka visas Jāņu vakarā plūktās zāles ir augstā vērtē, tomēr Latvijas pļavās ir sastopamas arī indīgi augi, kuri var radīt nopietnas veselības problēmas – saindēšanos vai pat smagus apdegumus. Arī BALTA pieredzē ir gadījumi, kad no latvāņiem un īvēm ir gūti nopietni ķīmiski apdegumi un ir bijis nepieciešams finansiāls atbalsts.

 

 

„Pērn saņēmām vairākus atlīdzību pieteikumus par gadījumiem, kad gūti nopietni apdegumi no indīgajiem augiem. Mūsu novērojumi liecina, ka nereti šie negadījumi notiek tādēļ, ka cilvēki nepārzina pļavas, kur ieplānojuši doties, un nav informēti par indīgo augu patieso kaitējumu veselībai. Tomēr ne tikai jāņuzāļu meklējumi vasaras saulgriežu laikā var kaitēt cilvēku veselībai – vasaras saulgriežu svinēšana ik gadu diemžēl saistīta arī ar dažādiem negadījumiem un traumām,” norāda BALTA Atlīdzību direktors Ingus Savickis, piebilstot, ka pērn saņemti vairāki atlīdzību pieteikumi par apdegumiem, kas gūti neuzmanīgas rīcības rezultātā, atrodoties pie ugunskura.

 

 

Latvijas Dabas muzeja botāniķe Inita Dāniele norāda, ka, dodoties uz mežu un pļavām, vienmēr būtiski atcerēties par noteikumu „brien tikai zināmās vietās, kā arī plūc, lasi un ēd tikai to, ko pazīsti”. „Šis noteikums ir aktuāls jebkurā gadalaikā, tomēr īpaši tam jāpievērš uzmanība vasaras saulgriežu laikā, kad dodaties jāņuzāļu meklējumos. Tāpat nevāciet Jāņu vainagam visus pļavās pieejamos augus un zāles tikai tāpēc, ka tās skaisti izskatās. Daļa no tiem var būt aizsargājami augi, piemēram, savvaļas orhidejas, Sibīrijas skalbes, silpurenes, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, taču vēl daļa – indīgi, piemēram, latvānis, īve, gundega, lielā strutene vai velnarutks, kas var radīt nopietnas veselības problēmas,” aicina I. Dāniele.

dzeguzpirkstite-plankumainaa_LatvijasDabasMuzeja-arhivs

 Plankumainā dzegužpirkstīte

Lakši jeb mežloki_LatvijasDabasMuzeja-arhivs

Lakši jeb mežloki

Latvānis_LatvijasDabasMuzeja-arhivs

Latvānis

Meza vizbulītis_LatvijasDabasMuzeja-arhivs

Meža vizbulītis

naktsvijole_zalziedu_LatvijasDabasMuzeja-arhivs

Zaļziedu naktsvijole

orhideja_LatvijasDabasMuzeja-arhivs

Savvaļas orhideja

parasta_ive_LatvijasDabasMuzeja-arhivs

Parastā īve

Sibirijas skalbe_LatvijasDabasMuzeja-arhivs

Sibīrijas skalbe

dfs

Silpurenes

velnarutks

Velnarutks

Apdrošinātājs BALTA novēl ikvienam priecīgus svētkus, aicinot būt piesardzīgiem un parūpēties par savu un citu drošību:

  • Dodoties jāņuzāļu „medībās”, ievērojiet piesardzību, Jāņu vainagam izvēloties augus, ko pazīstat. Neaizmirstiet par atbilstošu apģērbu, kā arī citiem profilakses pasākumiem, piemēram, aerosoliem, kas spētu pasargāt jūs no ērcēm un kukaiņu kodumiem;
  • Ja svētku mielastu plānojat gatavot uz grila, novietojiet to drošā vietā uz stabilas virsmas. Neizmantojiet degšķidrumu, kad grils jau ir iekūries;
  • Ja plānojat kurināt Jāņu ugunskuru, noteikti tam apkārt aprociet zemi vai aplieciet akmeņus, lai liesmas nespētu izplatīties tālāk par ugunskura vietu. Tāpat noteikti ugunskura tuvumā nenovietojiet viegli uzliesmojošus priekšmetus vai materiālus, kā arī pirms došanās prom pilnībā ugunskuru nodzēsiet, aplejot ar ūdeni un apberot ar smiltīm;
  • Pirms lēkšanas pāri ugunskuram divreiz izvērtējiet situāciju, vai tas ir droši un tiešām ir nepieciešams;
  • Svētku laikā esiet īpaši uzmanīgi, atrodoties pie ūdenstilpnēm. Ja esat lietojuši alkoholiskos dzērienus, atsakāties no peldes.
Iepriekšējais rakstsSVARĪGI: Kur meklēt mediķu palīdzību Līgo svētku laikā?
Nākamais raksts6 noderīgi un stilīgi aksesuāri tavai VASARAI