Līdz 29. jūlija plkst. 08.00 Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numura 112 Kontaktu centros saņemti apmēram 600 pieteikumi uz spēcīgā vēja un lietus radīto postījumu likvidēšanas darbiem. Pēdējo divu stundu laikā izsaukumu skaits pieaudzis par 200 izsaukumiem, no tiem visvairāk Rīgā. Kopumā visvairāk jeb apmēram 230 pieteikumu saņemts no Jūrmalas un citviet pierīgā. Rīgas pilsētā iedzīvotāju pieteikumi par postījumiem sākās nakts vidū un šobrīd ir apmēram 200. Zemgalē saņemti apmēram 130 pieteikumi un visvairāk tieši no Tukuma novada, Jelgavas novada, Jelgavas pilsētas un Dobeles novada. Citos reģionos pieteikumu skaits ir ļoti neliels – Kurzemē 15, Vidzemē deviņi un Latgalē divi pieteikumi. Glābējiem jau 600 izsaukumu uz postījumiem; brīvdienās risinājušies traģiski notikumi
Lielākoties koki ir nokrituši uz ceļa braucamās daļas. Salīdzinot ar citām vētrām, šoreiz nav pieteikumu par atrautām ēku konstrukcijām, reklāmas plakātiem, bet ir izsaukumi uz kokiem, kas nokrituši uz automašīnām un ēkām. Saistībā ar ūdens līmeņa celšanos nopietna evakuācija līdz šim nav bijusi nepieciešama, bet ir bijuši zvani, kuros cilvēki informē, ka ēkā ir ienācis ūdens. Ganu ielā Rīgā no ēkas pagrabstāva evakuēti trīs cilvēki, savukārt sabiedriskā ēkā Kronvalda bulvārī Rīgā no pagrabstāva atsūknēts ūdens.
VUGD aicina iedzīvotājus apzināties, ka bīstamība saglabājas! Spēcīgais vējš un nokrišņi norims tikai dienas gaitā, tāpēc aicinām ikvienu, kuram ir iespēja, šodien palikt mājās – strādāt attālināti, neapmeklēt veikalus un citas iestādes, ja tas ir iespējams. Nedodieties apskatīt postījumus, tas var būt bīstami un apgrūtināt atbildīgo dienestu darbu. Ugunsdzēsēji glābēji prioritāri reaģē uz tiem izsaukumiem, kuros iespējams apdraudējums cilvēka dzīvībai un veselībai, tāpēc aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem un apzināties, ka vēja postījumu likvidēšanas darbi notiks ilgākā laika periodā.
Sestdien plkst. 16.49 VUGD saņēma informāciju, ka Blaumaņa ielā Koknesē, Aizkraukles novadā, sabiedriskā ēkā ir izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka vienstāva ēkā ar mansardu notiek strauja liesmu izplatīšanās. Pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās no ēkas evakuējā 14 cilvēki. Dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka karstuma un liesmu iedarbībā skārda jumts bija deformējies, apgrūtinot ugunsdzēsēju glābēju iespējas piekļūt liesmām, kā arī skaidas, kas tika izmantotas kā jumta siltinājums. Lai ugunsdzēsēji glābēji varētu piekļūt degšanas perēklim, ar autocisternas vinčas palīdzību skārda segums tika demontēts, to novelkot no jumta. Liesmu izplatīšanās ierobežota plkst. 21.18, ēkas mansarda stāvs dega pilnā 600 m2 platībā. Dzēšanas darbi noslēdzās plkst. 02.39 un tajos bija iesaistīti vairāk kā 20 ugunsdzēsēji glābēji ar sešām autocisternām.
Plkst. 20.56 ugunsdzēsēji glābēji devās uz Avotu ielu Rīgā, kur četrstāvu dzīvojamās mājas pirmā stāva dzīvoklī dega elektrības vadi un siena 1 m2 platībā. Ugunsgrēkā cieta cilvēks, bet vēl četri – evakuēti. Dzēšanas darbi noslēdzās plkst. 21.28.
Aizvadītajās diennaktīs no ūdenstilpēm izcelti divi bojāgājušie. Piektdien no rīta Ropažu novadā no Vangažu ezera ugunsdzēsēji glābēji izcēla bojāgājušo un nodeva Valsts policijas darbiniekiem. Sestdien no rīta Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā ugunsdzēsēji glābēji no ūdenskrātuves izcēla bojāgājušo un nodeva Valsts policijas darbiniekiem. Kopumā šogad no ūdens izcelti jau 66 bojāgājušie, tostarp 41 kopš peldsezonas sākuma maija vidū.
Latvijā aktīvi notiek ražas novākšana, līdz ar to pieaug izsaukumu skaits, kuros deg labības rugāji, siena ruļļi un lauksaimniecības tehnika. Piektdien Dobeles novada Auru pagastā dega labības rugāji 3 hektāru platībā un Jēkabpils novada Variešu pagastā dega labība un rugāji 7 hektāru platībā.
Ugunsgrēku skaitu lauksaimniecības nozarē un to postošās sekas iespējams mazināt, ievērojot piesardzību, apzinoties iespējamos riskus un tos savlaicīgi novēršot, piemēram, transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules ir jāaprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un jāuzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu. Šādā veidā tiek novērsta iespēja, ka dzirksteles iekļūst sausajos salmos, sienā, graudos utt. un tos aizdedzina. Degoši labības un rugāju lauki ir tikpat bīstami kā kūlas ugunsgrēki, jo tajos var ciest un iet bojā cilvēki, kā arī liesmas var pārmesties lauksaimniecības tehniku, citām automašīnām un ēkām, tāpēc ir svarīgi ievērot piesardzību, lai novērstu šādu ugunsgrēku izcelšanos.
