Paslēpušās koku ēnā, starp vīnogulājiem vai kalnu un pauguru virsotnēs… Gleznainas kapelas un kapeliņas ir interesants ceļojuma galamērķis Čehijā.
Hvezdas virsotnē pie Broumovas, Hradeckrāloves apgabalā, vietā, kur kādreiz stāvējis krusts ar zeltītu zvaigzni, mūsdienās atrodas baroka stila Sniega Dievmātes kapela. Tā tika uzcelta 1733. gadā pēc Kiliana Ignaca Dincenhofera projekta, piecstūru zvaigznes formā. Kapela tika lieliski integrēta akmeņainajā ainavā. Hvezdas virsotnē atrodas arī koka tūristu mītne, kas tika uzcelta 1856. gadā Šveices stilā pēc abata J. N. Rotera pasūtījuma. No terases paveras skaists skats uz Broumovas ieleju, Pūču kalniem (Soví hory) un Vanagu kalniem (Jestřebí hory). Uz Hvezdu ved sarkanā un zilā taka no Hlavņova ciema, sarkanā taka no Kržinices ciema, kā arī dzeltenā un zilā taka no Pekovas un Hoņu ciemiem.
Prāgas Trojas rajonā, paugura virsotnē atrodas neliela baroka stila Sv. Klāras kapela. Tā mistiskā vieta piedāvā mieru, klusumu, unikālu dabu un vienu no skaistākajiem Čehijas galvaspilsētas skatiem, piemēram uz zoodārzu, Vltavas upi un Trojas pili. Kapela tika uzcelta 1695. gadā pēc grāfa Vāclava Vojteha no Šternberkas pasūtījuma. Projekta autors bija slavenais arhitekts Žans Batists Matijs. Gleznainā kapela atrodas vēsturiskā vīna dārzā, kas arī veltīts Sv. Klārai. Katru gadu rudenī tur notiek tradicionālā Trojas vīnogu ražas vākšana, kuras laikā var nogaršot jauno vīnu.
Mītiskā Radhošta kalna (1129 m v.j.l.) virsotnē, kas atrodas netālu no Pustevni kalnu pārejas Silēzijas-Morāvijas Beskidos, ir vairākas interesantas vietas, piemēram, Sv. Kirila un Metodija kapela, abu praviešu statujas, krusts un televīzijas raidītājs. No augšas paveras iespaidīgs skats uz visiem Beskidu kalniem, Morāvijas Valahiju, Jeseniku kalniem ar Pradeda virsotni, un pat Mazo un Lielo Fatru Slovākijā. Radhošta kalns tradicionāli tiek saistīts ar pagānu dieva Radegasta kultu. Saskaņā ar leģendu viņa pieminekli, kas atradās kalna virsotnē, izpostīja misionāri Konstantīns un Metodijs no Salonikiem, kuri esot apmeklējuši Lielmorāviju IX gadsimtā.
Slavenais Dienvidmorāvijas svētceļojumu galamērķis ir Svētais Paugurs (Svatý kopeček) (363 m v.j.l.) Mikulovā. Virsotnē atrodas zvanu tornis, krusta ceļa gala stacija un pat četras kapelas. Vislielākā, Sv. Sebastiana kapela, tika uzcelta pēc Franciska no Ditrihšteinas iniciatīvas pēc mēra epidēmijas, kas plosījās Mikulovā 1622. gadā. Svētais Paugurs ir arī vairāku aizsargājamu augu sugu mājas, tāpēc 1946. gadā tā vieta tika atzīta par botānisko rezervātu.
Netālu no Mikulovas, Hradišteka uz paugura, ko ieskauj romantiskie Palavas vīna dārzi, atrodas romānikas rotondas formas kapela. Ideja par kapelas celtniecību Hradištekā radās jau 1945. gadā vietējo iedzīvotāju vidū. Tajā pašā gadā tika iesvētīts Sv. Kirila un Metodija kapelas stūrakmens, taču celtniecība tika pabeigta tikai 2002. gadā.
