Kā vietnē “Twitter” vēsta sinoptiķis Toms Bricis, svētdienas rītā Vārves pusē, kas atrodas netālu no Ventspils, pie jūras novērots iespaidīgs skats.
Ap plkst. 8.30, vēl pirms negaisa, aculiecinieks pamanījis divus ūdensstabus, kas pēdējā laikā gan nav reta parādība. Tie novēroti arī Liepājā, Zvejniekciemā un citviet.
Lūk, ko par tiem stāsta Bricis:
Pēdējās dienās daudzviet Baltijas jūras piekrastē novēroti ūdensstabi jeb virpuļviesuļi virs ūdens.
Ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa, kā tas noticis, beidzoties ilgajam šīs vasaras karstuma vilnim.
Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas labas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli.
Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.
Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.
Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, 20. gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par ūdensbiksām un šāds nosaukums atrodams arī 30. gadu populārzinātniskos izdevumos.
Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas.
Divi ūdensstabi pirms negaisa Ventspils novada Vārmē. Šorīt ap pl. 8.30.
Foto: Ģirts Tīģeris pic.twitter.com/4F3YvMO8WP— Toms Bricis (@boms_tricis) July 10, 2022
