KASKO atlīdzībās par sadursmēm ar meža zvēriem apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) šogad auto īpašniekiem izmaksājusi jau 1,9 miljonus eiro. Vidēji 108 atlīdzības pieteikumi ik mēnesi – tāda ir Latvijas vadošā apdrošinātāja šī gada vienpadsmit mēnešu KASKO atlīdzību statistika par negadījumiem, kurus izraisījuši uz ceļa pēkšņi izskrējuši meža dzīvnieki. Tomēr BALTA pārstāvji lēš, ka kopējā aina ir ievērojami drūmāka, jo apdrošinātāja redzeslokā nonāk vien neliela daļa visu negadījumu. Šogad fiksēts arī negadījums, kurā, izvairoties no meža zvēra, bojā gājuši divi cilvēki.

Vidējā KASKO atlīdzība par sadursmi: vairāk nekā 1600 eiro

Vairāku gadu statistika liecina, ka, iestājoties ziemas mēnešiem, strauji pieaug negadījumu skaits, ko izraisa auto sadursmes ar meža zvēriem. Tuvojoties ziemai, meža dzīvnieki gatavojas aukstajai sezonai, uzņemot pēc iespējas vairāk barības, kas mudina tos pamest ierastās meža takas un doties ražas lauku meklējumos.

Saskaņā ar BALTA apkopoto statistiku kopumā atlīdzību pieteikumu skaits šī gada vienpadsmit mēnešos ir palielinājies par 12%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Teju visa gada griezumā pieteikti 1189 negadījumi. Palielinājusies arī vidējā par negadījumu izmaksātā atlīdzības summa, šogad sasniedzot jau 1611 eiro.

Oficiālā statistika nepilnīga – par lielu daļu gadījumu netiek ziņots

Kā norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošie dati liecina: situācija ar ceļu satiksmes negadījumiem, kuru iemesls ir sadursme ar meža zvēru, ir daudz nopietnāka, nekā ziņo oficiālā statistika.

“Novērojam interesantu tendenci, ka apdrošinātāju redzeslokā nonāk ievērojami vairāk atlīdzības pieteikumu par sadursmēm ar meža zvēriem, nekā tas norādīts oficiālajā Valsts policijas statistikā. Pērn BALTA tika reģistrēti 1054 negadījumi, kamēr pēc Valsts policijas un CSDD datiem uz valsts ceļiem notikuši aptuveni divas reizes mazāk negadījumu, kuros transportlīdzeklis sadūries ar dzīvnieku. Turklāt mēs lūkojamies tikai uz saviem, ne visa apdrošināšanas tirgus datiem. Tas liek secināt, ka autovadītāji, kuriem nav KASKO apdrošināšanas, par šādiem negadījumiem bieži vien neziņo Valsts policijai. Visticamāk, realitātē sadursmju skaits ir ievērojami lielāks,” stāsta K. Liecinieks.

Visbiežāk – gandrīz divās trešdaļās gadījumu – auto saskrienas ar stirnām, retāk ar tādiem lieliem dzīvniekiem kā aļņi un brieži. Īpaši bīstams ir alnis, liels, smags un neizlēmīgs, līdz ar to arī visai neprognozējams dzīvnieks. Alnis var iziet uz ceļa un apjukt, nespējot izlemt, iet uz priekšu vai atpakaļ. Savukārt stirnas un mežacūkas var strauji izskriet uz ceļa; būtiski ņemt vērā, ka tām noteikti var sekot vēl citas. Turklāt arī stirna, kas sver 20 kg, automašīnai braucot ar ātrumu 100 km/h, ielido logā ar vienas tonnas spēku. 

Aicina pasargāt ne tikai auto, bet arī pasažierus

BALTA ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka katrā negadījumā ar cietušajiem traumas gūst vidēji 1,2 cilvēki – tas nozīmē, ka savainots tiek ne tikai autovadītājs, bet arī pasažieris.

“Lai gan sadursmes ar dzīvniekiem notiek daudz retāk nekā transportlīdzekļu savstarpējās sadursmes, redzam, ka šādu negadījumu sekas parasti ir ļoti nopietnas. Diemžēl šogad mūsu pieredzē ir gadījums, kad, mēģinot izvairīties no meža dzīvnieka, kas izskrējis uz brauktuves, autovadītājs tomēr to notrieca un sadursmes rezultātā iebrauca pretējā braukšanas joslā, frontāli saduroties ar citu transporta līdzekli. Gan auto vadītājs, gan pasažieris notikuma vietā gāja bojā,” stāsta K. Liecinieks.

Apdrošināšanas eksperts atgādina, ka, ņemot vērā negadījumu skaita pieaugošo tendenci, auto īpašniekiem ieteicams parūpēties ne tikai par apdrošināšanu savam spēkratam, bet arī par pasažieru pasargātību šādās situācijās. Piemēram, BALTA KASKO polisē piedāvā apdrošināt arī auto pasažieru nelaimes gadījumu risku, jo diemžēl šādās sadursmēs tieši pasažieri nereti gūst visnopietnākos savainojumus, kas prasa ilgstošu ārstēšanos.

 Lai pasargātu gan sevi un līdzbraucējus, gan savu spēkratu, BALTA atgādina:

  • bīstamākais diennakts laiks ir krēslas iestāšanās un agrs rīts;
  • braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri;
  • ceļa posmos, kur izvietotās ceļazīmes norāda par iespējamu meža dzīvnieku klātbūtni un kuri ved caur mežu masīvu, ieteicams samazināt braukšanas ātrumu – tā, lai vajadzības gadījumā varētu droši bremzēt;
  • ieteicams izmantot īpašas svilpes zvēru atbaidīšanai. Tās nodrošina, ka, automašīnai braucot ar ātrumu, kas pārsniedz 50 km/h, svilpes korpusam cauri plūstošais gaiss rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir sadzirdama zvēriem. Skaņa ir dzīvniekam nepatīkama un mudina to doties no auto pretējā virzienā;
  • riepām jābūt atbilstošām braukšanas apstākļiem – ziemas riepām ar pietiekamu protektora dziļumu;
  • saskaņā ar likumdošanu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku, vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai un atstāt notikuma vietu bez policijas atļaujas nedrīkst;
  • svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc vislabāk tam netuvoties. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.

 

Iepriekšējais rakstsLatgalē izdevies aizturēt divus sevišķi bīstamus noziedzniekus, kuri paveikuši šausmu lietas
Nākamais rakstsDivas nepatīkamas avārijas pirmdien notikušas Rīgā – VIDEO