Aizlikts deguns, kas nepāriet nedēļām ilgi, var sagādāt nepatīkamus brīžus un traucē pilnvērtīgi baudīt dzīvi. Kāds pie tā vienkārši pierod, cits mēnešiem lieto deguna pilienus, cerot, ka problēma atrisināsies pati no sevis. Taču brīva elpošana caur degunu nav greznība – tā ir normāla organisma funkcija. Ja iesnas ieilgst vai atkārtojas regulāri, nevajadzētu samierināties ar diskomfortu vai nodarboties ar pašārstēšanos. Operējošs otolaringologs, klīnikas LORENT vadītājs Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne skaidro, kad iesnas vēl ir daļa no saaukstēšanās un kad pienācis laiks doties pie ārsta. Ja deguns ir aizlikts ilgāk par nedēļu, tas var liecināt par ko nopietnāku – ārsts skaidro, kad jāsāk uztraukties
Kad iesnas vairs nav “parastas”?
Akūtas vīrusu iesnas, ko daudzi sauc vienkārši par saaukstēšanos, parasti ilgst aptuveni 7–10 dienas. Slimības sākumā raksturīgs deguna aizlikums, spiediena sajūta un apgrūtināta elpošana, vēlāk parādās izdalījumi no deguna. Ar katru dienu pašsajūtai pakāpeniski vajadzētu uzlaboties.
Ja pēc 8–10 dienām uzlabojuma tomēr nav, simptomi kļūst izteiktāki vai pēc šķietamas atveseļošanās atgriežas no jauna, tas var liecināt, ka tās vairs nav vienkāršas iesnas. Tāpat vajadzētu pievērst uzmanību, ja deguns ir aizlikts regulāri vai iesnas atkārtojas vairākas reizes gadā.
“Pie aizlikta deguna nav jāpierod, un nav arī jāgaida, kamēr partneris sāks sūdzēties par krākšanu. Ja cilvēks ilgstoši nevar brīvi elpot caur degunu, tas ir signāls meklēt cēloni, nevis vienkārši sadzīvot ar problēmu. Jo ilgāk simptomi saglabājas, jo lielāks risks attīstīties hroniskam iekaisumam, pasliktināties ožai, miegam un dzīves kvalitātei kopumā,” uzsver vadītājs Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne.
Ilgstoši aizliktam degunam var būt dažādi iemesli
Ne vienmēr ieilgušas iesnas nozīmē infekciju. Biežākie iemesli ir:
- postvirāls rinīts vai rinosinusīts, kas dažkārt ieilgst vai pārvēršas deguna blakusdobumu iekaisumā;
- alerģiskas iesnas, kam raksturīgas ūdeņainas iesnas, šķaudīšana, nieze degunā un acīs, acu asarošana;
- anatomiskas īpatnības, piemēram, deguna starpsienas izliekums, bullozas vidējās deguna gliemežnīcas vai palielināta aizdegunes mandele;
- hronisks rinosinusīts – ilgstošs iekaisums, kas prasa mērķtiecīgu ārstēšanu. To uzskata par hronisku, ja simptomi ilgst vairāk nekā 3 mēnešus un/vai redzami deguna polipi izmeklēšanas laikā.
Katrai no šīm problēmām nepieciešams cits risinājums, tādēļ ilgstošu iesnu gadījumā svarīgākais ir noskaidrot patieso cēloni. Piemēram, ārstēt alerģiskas iesnas ar tādām pašām metodēm kā vīrusu izraisītās nozīmē zaudēt laiku, jo vajadzīga cita pieeja – simptomu kontrole un cēloņa mazināšana ciešā sadarbībā ar alergologu.
Kāpēc ilgstoši aizliktu degunu nevajadzētu ignorēt?
Deguns ir augsti funkcionāla un jutīga gaisa kondicionēšanas, attīrīšanas un sagatavošanas sistēma. Tiklīdz tās darbība ir traucēta, dzīves kvalitāte pasliktinās. Pierodot pie elpošanas caur muti, daudzi pat neapzinās, cik ļoti tas ietekmē veselību un pašsajūtu.
Ilgstoši apgrūtināta deguna elpošana bērniem var veicināt nepareiza sakodiena veidošanos, runas attīstības traucējumus un biežāku zobu bojāšanos. Savukārt pieaugušajiem var rasties neskaidras izcelsmes sausuma sajūta mutē, kakla sāpes, grūtības elpot caur degunu fiziskas slodzes laikā, var pastiprināti bojāties zobi, smagākajos gadījumos attīstās krākšana un miega traucējumi.
Pacienti, kuriem aizlikta deguna cēlonis ir anatomiskas īpatnības, bieži vien pat nenojauš, ka ir iespējams normāli elpot caur degunu. “Jaunībā to tik ļoti nepamana, bet ar laiku putekļaina vide, smēķēšana un citi kaitīgi ieradumi novājina deguna gļotādu, un ap gadiem 30–40 pacienti sāk vairāk just apgrūtinātu deguna elpošanu,” skaidro Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne.
Izplatītākā kļūda – cerēt, ka pāries pats
Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc problēma ieilgst, ir nepareiza pašārstēšanās. Īslaicīgai simptomu atvieglošanai paredzētie tūsku mazinošie deguna pilieni vai aerosoli var būt noderīgi akūtu iesnu laikā, taču tos nevajadzētu lietot ilgāk par 5–7 dienām. Ilgstoša lietošana var izraisīt medikamentozu rinītu – situāciju, kad deguns bez pilieniem vairs nespēj normāli elpot.
Pilieni sniedz īslaicīgu atvieglojumu, bet neatrisina aizlikuma cēloni. Gluži pretēji – ilgstoša lietošana var vēl vairāk bojāt deguna gļotādu un paildzināt ārstēšanos.
Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?
Vizīti pie ģimenes ārsta vai otolaringologa nevajadzētu atlikt, ja:
- iesnas vai deguna aizlikums ilgst vairāk nekā 8–10 dienas bez uzlabošanās;
- simptomi atkārtojas vairākas reizes gadā;
- deguns pastāvīgi ir aizlikts un ikdienā rada manāmu diskomfortu;
- pasliktinās oža;
- parādās sāpes sejas vai pieres apvidū;
- pašsajūta šķietami uzlabojas, taču tad atkal pasliktinās.
Speciālists izvērtēs simptomus, noskaidros to cēloni un nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus, piemēram, datortomogrāfiju vai rinomanometriju. Atkarībā no diagnozes ārstēšana var būt medikamentoza vai atsevišķos gadījumos arī ķirurģiska.
“Ārstēšana vienmēr tiek plānota kopā ar pacientu, respektējot viņa vēlmes – vai pacients vēlas ātru rezultātu, vai ir gatavs pakāpeniskam uzlabojumam, ja problēma ir hroniska. Jebkurā gadījumā mēs vienmēr rekomendējam uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu terapiju. Situācijas ir ļoti dažādas, un mūsu ārsti tās vienmēr rūpīgi izvērtē un pārrunā ar pacientu,” stāsta Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne.
Ko darīt, lai deguns brīvi elpotu arī bez ārsta palīdzības?
Lai samazinātu ilgstošu deguna problēmu risku, svarīgi ievērot dažus vienkāršus principus:
- saaukstēšanās laikā regulāri skalot degunu;
- uzņemt pietiekami daudz šķidruma un kārtīgi izgulēties;
- nelietot tūsku mazinošos deguna pilienus ilgāk par 5–7 dienām;
- izvairīties no smēķēšanas;
- rūpēties par deguna gļotādas mitrināšanu, īpaši apkures sezonā un telpās ar gaisa kondicionēšanu.
“Ja deguna aizlikums nepāriet, nevajadzētu censties pie tā pierast. Savlaicīga vizīte pie ārsta palīdzēs noskaidrot īsto cēloni un sākt piemērotāko ārstēšanu, pirms problēma kļūst hroniska,” uzsver klīnikas LORENT vadītājs Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne.
Ja deguns ir aizlikts ilgāk par nedēļu, tas var liecināt par ko nopietnāku – ārsts skaidro, kad jāsāk uztraukties
