2025. gada 30. oktobrī Latgales apgabaltiesa, izskatot Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurores apelācijas protestu, lēma atcelt Latgales rajona tiesas 2025. gada 28. janvāra spriedumu kriminālprocesā par sešgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavību un noteikt apsūdzētajiem par trīs gadiem bargākus cietumsodus. Justīnes slepkavības lietā Latgales apgabaltiesa nosaka bargākus sodus
Meitenes pamātei noteiktais galīgais sods – brīvības atņemšana palielināta no 17 uz 20 gadiem, saglabājot probācijas uzraudzību uz 3 gadiem, savukārt tēvam – brīvības atņemšanas sods palielināts no 20 uz 23 gadiem, saglabājot probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.
Lai gan pirmās instances tiesa atzina par vainīgiem meitenes tēvu un pamāti, pēc iepazīšanās ar pirmās instances tiesas pilno tiesas spriedumu, prokuratūra saskatīja, ka Latgales rajona tiesa ir pieļāvusi virkni faktisku un juridisku kļūdu. Pārsūdzība tika prasīta tiesas sprieduma daļā par apsūdzēto darbību pārkvalificēšanu un noziedzīgā nodarījuma aprakstu. Savā protestā prokurore bija norādījusi arī uz to, ka pirmās instances tiesa nebija izvērtējusi visus atbildību pastiprinošos apstākļus, tādēļ aicināja apgabaltiesu to vērtēt un noteikt bargākus sodus par tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos un galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības.
Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore Natālija Groma ir gandarīta, ka apelācijas instances tiesa ir ņēmusi vērā prokurores argumentus, apmierinot iesniegto protestu. Apgabaltiesa arī piekrita, ka meitenes tēva darbības nav uzskatāmas kā viena noziedzīga nodarījuma turpinājums, bet ir jākvalificē kā divi atsevišķi noziedzīgi nodarījumi pēc Krimināllikuma nodarījumus 174. panta otrās daļas, paredzot par katru no tiem sodu.
Reinikovi tika apsūdzēti par slepkavību pastiprinošos apstākļos – slepkavība izdarīta personu grupā un noslepkavota persona bezpalīdzības stāvoklī – un cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, ja ar to mazgadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas.
Saskaņā ar apsūdzību abas apsūdzētās personas savā dzīvesvietā Rēzeknes novadā, būdamas alkohola ietekmē, uzsāka savstarpēju konfliktu par sadzīviska rakstura pretenzijām pret mazo Justīni, jo viņi nevarēja tikt galā ar meitenes audzināšanu un aprūpi. Apsūdzētie, apzinoties, ka tajā brīdī kopā ar viņiem atrodas arī mazā Justīne, kura ir mazgadīga un sava vecuma dēļ atrodas bezpalīdzības stāvoklī un nevar fiziski pretoties pret viņu vērstajām vardarbīgām darbībām, sāka uz meiteni kliegt un tīši sist pa viņas ķermeni un galvu, nodarot meitenei smagus miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājās mazās Justīnes nāve.
Nolūkā slēpt izdarītā noziedzīgā nodarījuma pēdas, meitenes līķis tika noslēpts pamestas mājas pagrabā un tika maldināta Valsts policija un sabiedrība par Justīnes pazušanu.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
