Mēs visi reizēm paši sev kaut ko iestāstām, lai izvairītos no neērtas patiesības. Vienam vieglāk ir izlikties, ka viņam nekas nerūp, citam – pārliecināt sevi, ka vēl ir laiks, bet vēl kāds gadiem turas pie situācijas, kuru sen vajadzētu atlaist. Zodiaka zīmes šo pašapmānu mēdz izdzīvot ļoti atšķirīgi, un dažas no šīm iekšējām atrunām var būt pārsteidzoši pazīstamas. Aplūkojam 12 neērtās patiesības, ko katra horoskopa zīme visbiežāk cenšas sev neatzīt. Kā katra horoskopa zīme pati sev melo?
Auns
“Man tas nav svarīgi.”
Auns sev visbiežāk melo par to, cik ļoti viņam patiesībā kaut kas rūp. Viņš var izlikties, ka ir pilnīgi vienaldzīgs pret cilvēku, kurš viņu ir sāpinājis, lai gan iekšēji par šo situāciju domā daudz vairāk, nekā gribētu atzīt. Aunam nepatīk justies ievainojamam, tāpēc vienaldzība dažkārt kļūst par viņa aizsargreakciju. Viņš var sev atkārtot, ka nevienam nekas nav jāpierāda, bet pēc tam slepus censties pierādīt pretējo. Īpaši grūti viņam ir atzīt, ka kāda cita cilvēka viedoklis ir ietekmējis viņa pašvērtējumu. Auns labprātāk atzīs dusmas nekā sāpes, jo dusmas ļauj justies stipram. Taču brīdī, kad viņš pārstāj izlikties, ka viņam ir vienalga, kļūst daudz vieglāk saprast, ko viņš patiesībā vēlas. Viņa lielākā pašapmāna forma ir pārliecināt sevi, ka ievainojamība nozīmē vājumu.
Vērsis
“Man pārmaiņas nemaz nav vajadzīgas.”
Vērsis mēdz sev iestāstīt, ka viņam viss ir labi, kamēr vien dzīve joprojām izskatās pazīstama un droša. Viņš var gadiem palikt darbā, attiecībās vai dzīves situācijā, kas viņu vairs īsti neiepriecina. Iemesls bieži ir vienkāršs – pazīstamais šķiet drošāks par nezināmo. Vērsis var sev atkārtot, ka nav vērts riskēt ar to, kas jau ir izveidots. Taču reizēm viņš patiesībā baidās nevis no pārmaiņām, bet no tā, kas notiks pēc tām. Viņam var būt grūti atzīt, ka komforts ne vienmēr nozīmē laimi. Vēl viena pašapmāna forma ir pārliecināt sevi, ka viņš vienkārši ir pacietīgs, lai gan patiesībā pārāk ilgi pacieš to, kas viņu iztukšo. Kad Vērsis beidzot atzīst, ka kaut kas vairs nedarbojas, viņš bieži spēj izdarīt ļoti drosmīgu un neatgriezenisku soli.
Dvīņi
“Es vēl neesmu izlēmis, jo man vienkārši vajag vairāk laika.”
Dvīņi dažkārt izmanto neizlēmību kā veidu, kā izvairīties no nepatīkama lēmuma. Viņi sev stāsta, ka vēl nepieciešama papildu informācija, vēl viena saruna vai vēl kāda iespēja. Patiesībā viņi nereti jau zina, ko vēlas, tikai nevēlas uzņemties izvēles sekas. Dvīņiem ir viegli atrast desmit argumentus abām pusēm, tāpēc lēmuma atlikšana var šķist ļoti loģiska. Viņi var arī mainīt tēmu, tiklīdz saruna kļūst pārāk nopietna vai emocionāla. Dažkārt viņi sev iestāsta, ka vienkārši vēlas saglabāt brīvību, lai gan patiesībā baidās no nepareizas izvēles. Viņu prāts vienmēr spēj atrast vēl vienu “bet ja nu” scenāriju. Taču dažās situācijās skaidrība atnāk tikai tad, kad beidzot tiek pieņemts lēmums. Dvīņu lielākais pašapmāns ir domāt, ka neizvēlēšanās nozīmē izvairīšanos no izvēles.
Vēzis
“Es piedodu, man tiešām vairs nav sāpīgi.”
Vēzis var sev ļoti pārliecinoši iestāstīt, ka kāda sena situācija vairs viņu neskar. Viņš var būt turpinājis dzīvi, izveidojis jaunas attiecības un pat vairs nekad nerunāt par notikušo. Taču kāda dziesma, vieta vai nejaušs teikums var pēkšņi atgriezt visas vecās sajūtas. Vēzis bieži piedod ar prātu ātrāk, nekā spēj piedot ar emocijām. Viņš var arī sev iestāstīt, ka klusēšana ir miers, lai gan patiesībā tas ir neizrunāts aizvainojums. Vēl viena lieta, ko Vēzis mēdz sev teikt, ir: “Es to daru viņa labā.” Taču dažkārt aiz rūpēm par citiem slēpjas bailes tikt pamestam vai nevajadzīgam. Viņam jāiemācās atšķirt patiesu piedošanu no vēlmes vienkārši pārstāt par kaut ko runāt. Vēža lielākais pašapmāns ir uzskatīt, ka, ja viņš par sāpēm klusē, tās automātiski ir pazudušas.
Lauva
“Man nevajag, lai mani novērtē.”
Lauva var ļoti pārliecinoši izlikties, ka viņai ir pilnīgi vienalga, ko par viņu domā citi. Viņa var teikt, ka dara visu tikai sev un nevienam nekas nav jāpierāda. Tomēr patiesībā atzinība no cilvēkiem, kuri viņai ir svarīgi, var nozīmēt ļoti daudz. Lauva ne vienmēr vēlas aplausus no visiem, bet viņai ir svarīgi zināt, ka viņas centieni tiek pamanīti. Ja viņa nesaņem gaidīto novērtējumu, viņa var sev iestāstīt, ka tas nav svarīgi. Pēc tam viņa var vēl vairāk censties pierādīt savu vērtību, lai gan pati sev to neatzīst. Lauvas pašapmāns dažkārt izpaužas arī kā pārliecība, ka viņai vienmēr jābūt stiprai. Viņa var slēpt vilšanos aiz smaida, lai neviens nepamanītu, ka patiesībā ir sāpināta. Patiesība ir tāda, ka arī Lauvai reizēm vienkārši nepieciešams dzirdēt: “Es redzu, cik daudz tu esi izdarījusi.”
Jaunava
“Vēl tikai mazliet, un tad būs perfekti.”
Jaunava var gadiem dzīties pēc perfekta rezultāta, kas patiesībā nemaz neeksistē. Viņa sev stāsta, ka tikai vēl viena detaļa ir jāpielabo un tad beidzot varēs atpūsties. Taču pēc vienas detaļas atrodas nākamā, un process turpinās. Tas var attiekties uz darbu, izskatu, attiecībām, mājām vai pat personīgo izaugsmi. Jaunava bieži uzskata, ka paškritika palīdz viņai kļūt labākai. Taču dažkārt tā tikai neļauj ieraudzīt, cik daudz jau ir paveikts. Viņa var sev iestāstīt, ka nav nogurusi, vienkārši nepieciešama labāka organizācija. Patiesībā reizēm viņai vajadzīga nevis vēl viena efektivitātes metode, bet atļauja neko nedarīt. Jaunavas lielākais pašapmāns ir pārliecība, ka atpūtu drīkst atļauties tikai pēc tam, kad viss ir izdarīts perfekti.
Svari
“Man tiešām ir vienalga, ko viņš par mani domā.”
Svari var sev atkārtot, ka viņiem nav nepieciešams citu cilvēku apstiprinājums. Taču, ja kāds viņiem svarīgs cilvēks pēkšņi kļūst vēss vai attālināts, Svari var par to domāt stundām. Viņi bieži mēģina saprast, ko izdarījuši nepareizi un vai iespējams atjaunot iepriekšējo harmoniju. Svari var sev stāstīt, ka vienkārši vēlas mieru, lai gan patiesībā baidās no konflikta vai noraidījuma. Viņi var piekrist lietām, kurām patiesībā nepiekrīt, un pēc tam pārliecināt sevi, ka tas nav nekas būtisks. Taču neizteiktā neapmierinātība ar laiku uzkrājas. Svaru pašapmāns bieži sākas ar vēlmi nevienu nesāpināt, bet beidzas ar situāciju, kurā paši jūtas nesadzirdēti. Viņiem jāiemācās, ka arī nepatīkama patiesība var būt veselīgāka par mākslīgu mieru. Dažkārt visgodīgākais teikums, ko Svari var sev pateikt, ir: “Es to patiesībā negribu.”
Skorpions
“Es viņam uzticos.”
Skorpions var ļoti vēlēties uzticēties cilvēkam, taču vienlaikus iekšēji meklēt pierādījumus, ka viņam nevajadzētu to darīt. Viņš var sev atkārtot, ka viss ir kārtībā, bet pamanīt katru mazo detaļu, kas neatbilst stāstītajam. Skorpionam ir ļoti spēcīga intuīcija, taču dažkārt viņš to sajauc ar aizdomām. Viņš var sev iestāstīt, ka vienkārši ir uzmanīgs, lai gan patiesībā jau gatavojas iespējamai vilšanai. Vēl viena lieta, ko Skorpions mēdz sev slēpt, ir tas, cik ļoti viņam rūp konkrētais cilvēks. Jo vairāk viņam rūp, jo lielākas var kļūt bailes kaut ko zaudēt. Tāpēc viņš dažkārt izvēlas izskatīties vēss, nevis atzīt, ka ir ļoti ievainojams. Skorpiona lielākais pašapmāns ir domāt, ka kontrole var pilnībā pasargāt no vilšanās. Patiesībā dažkārt vienīgais veids, kā justies droši, ir pieņemt, ka pilnīgu kontroli pār otru cilvēku iegūt nav iespējams.
Strēlnieks
“Man nevajag nevienu, es vienkārši mīlu savu brīvību.”
Strēlnieks ļoti augstu vērtē neatkarību, taču dažkārt šo vajadzību pēc brīvības izmanto, lai izvairītos no emocionālas tuvības. Viņš var sev iestāstīt, ka viņam vienkārši patīk būt vienam. Taču dažās situācijās viņš patiesībā baidās no saistībām, vilšanās vai sajūtas, ka kāds varētu kļūt viņam pārāk svarīgs. Strēlnieks var aizbraukt, mainīt vidi vai aizrauties ar jaunu projektu tieši tajā brīdī, kad dzīve kļūst emocionāli sarežģīta. Viņš sev saka, ka vienkārši meklē jaunu piedzīvojumu, lai gan dažkārt patiesībā bēg no problēmas. Viņam ir viegli noticēt, ka nākamā vieta, nākamais cilvēks vai nākamais piedzīvojums visu atrisinās. Taču neatrisinātas emocijas ceļo kopā ar viņu. Strēlnieka lielākā pašapmāna forma ir uzskatīt, ka aiziešana vienmēr nozīmē brīvību. Dažkārt īstā brīvība sākas tikai tad, kad viņš beidzot paliek un izrunā to, no kā visu laiku ir bēdzis.
Mežāzis
“Es vēl varu izturēt.”
Mežāzis bieži sev saka šo frāzi daudz ilgāk, nekā vajadzētu. Viņš var būt noguris, pārslogots vai emocionāli iztukšots, bet joprojām turpināt pildīt savus pienākumus. Mežāzim ir grūti atzīt, ka viņš vairs nespēj visu kontrolēt. Viņš var sev iestāstīt, ka pēc nākamā projekta, nākamā mēneša vai nākamā mērķa sasniegšanas beidzot atpūtīsies. Taču vienmēr parādās nākamais uzdevums. Viņš var arī uzskatīt, ka lūgt palīdzību nozīmē atzīt savu vājumu. Patiesībā tieši šī pārliecība dažkārt viņu noved līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Mežāža lielākais pašapmāns ir uzskatīt, ka izturība nozīmē visu panest klusumā. Viņam jāiemācās, ka stiprs cilvēks nav tas, kurš nekad nenogurst, bet tas, kurš laikus atzīst, ka nepieciešama pauze.
Ūdensvīrs
“Manas emocijas mani neietekmē.”
Ūdensvīrs bieži mēģina izprast savas emocijas ar loģikas palīdzību. Viņš var analizēt, kāpēc jūtas skumji, dusmīgi vai vīlušies, taču vienlaikus izvairīties no pašas sajūtas izdzīvošanas. Viņš sev var iestāstīt, ka ir pāri kādam notikumam, jo spēj par to runāt mierīgi. Taču spēja analizēt problēmu nenozīmē, ka tā vairs nesāp. Ūdensvīrs dažkārt emocionāli atkāpjas tieši tad, kad kaut kas viņam kļūst ļoti svarīgs. Viņš var sev teikt, ka vienkārši vēlas telpu, lai gan patiesībā baidās kļūt pārāk ievainojams. Viņa pašapmāns nav tas, ka viņš neko nejūt, bet gan tas, ka viņš jūtas mazāk, nekā patiesībā. Ūdensvīram var būt grūti pieņemt, ka ne visas emocijas iespējams izskaidrot. Dažkārt tās vienkārši ir jāizjūt, nevis jāatrisina.
Zivis
“Es viņu varu mainīt, ja būšu pietiekami saprotoša.”
Zivis reizēm iemīlas ne tikai cilvēkā, bet arī viņa potenciālā. Viņas var redzēt, kāds cilvēks varētu kļūt, ja tikai viņam būtu pietiekami daudz mīlestības, pacietības un atbalsta. Tāpēc Zivis var pārāk ilgi palikt situācijās, kurās viņām pašām kļūst sāpīgi. Viņas sev stāsta, ka otram cilvēkam vienkārši ir grūts periods. Vēlāk parādās doma, ka viss mainīsies, kad būs atrisināta kāda konkrēta problēma. Taču dažkārt problēma nav apstākļos, bet pašā cilvēka izvēlē rīkoties noteiktā veidā. Zivīm ir ļoti grūti pieņemt, ka mīlestība viena pati ne vienmēr spēj kādu izmainīt. Viņas var arī sajaukt līdzjūtību ar pienākumu glābt otru cilvēku. Zivju lielākais pašapmāns ir ticēt, ka, dodot vēl mazliet vairāk mīlestības, viss noteikti kļūs citādi. Dažkārt vismīlošākais, ko viņas var izdarīt gan pret sevi, gan otru cilvēku, ir pārstāt mēģināt viņu izglābt.
Kā katra horoskopa zīme pati sev melo?
