Par Omega taukskābju lielo nozīmi tiek runāts daudz, taču kā neapjukt plašajā piedāvājumā un informācijas daudzumā? Kāda ir Omega-3, Omega-6 un Omega-9 taukskābju loma mūsu organisma veselībā? Kā tās uzņemt ar pārtiku? Kuras no tām ieteicams uzņemt papildus un kā izvēlēties sev piemērotākās? Konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

 

Omega taukskābju “mazā vārdnīca”

Omega jeb neaizvietojamās taukskābes ir polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms var pārveidot no viena veida citā, bet nevar pats tās saražot, tāpēc ir nepieciešams tās uzņemt pietiekamā daudzumā ar uzturu, skaidro farmaceite. No ķīmiskā viedokļa taukskābes ir garas oglekļa atomu ķēdes ar skābes grupu galā. Nepiesātinātās skābes satur dubultsaiti starp atomiem, bet polinepiesātinātās taukskābes – divas vai vairāk saites. Pēc šo dubultsaišu atrašanās vietas ķēdē izšķir vairākus taukskābju veidus: Omega-3, Omega-6 un Omega-9.

Katra no šīm “omegām” ir vairāku atsevišķu taukskābju grupa. Tā, piemēram, pastāv vienpadsmit Omega-3 polinepiesātinātās taukskābes, no kurām vissvarīgākās ir alfa-linolskābe (ALS), eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS). EPS kalpo par organisma šūnu būvmateriālu, sevišķi smadzeņu un sirds šūnām. DHS ir ļoti svarīga redzei un acu veselībai. DHS ievērojami ietekmē augļa un zīdaiņa veselību, tā stimulē redzes un nervu sistēmas attīstību bērna augšanas procesā. Savukārt ALS organisms pats nevar saražot, tāpēc to vajag uzņemt ar uzturu. EPS un DHS veidojas cilvēka aknās no ALS, bet ierobežotā daudzumā, tāpēc to arī ieteicams uzņemt papildus.

 

Omega-3 neatsveramā nozīme

Farmaceite stāsta – Omega-3 taukskābju lietošana labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību. Tās mazina trombu veidošanās risku, sargā asinsvadus no aterosklerozes, veicina triglicerīdu un zema blīvuma holesterīna līmeņa samazināšanos, stiprina sirds muskuļa šūnapvalkus un palīdz mazināt sirds ritma traucējumus. Omega-3 taukskābes stiprina kaulus un mazina kaulu un locītavu sāpes. Tas ir īpaši svarīgi sievietēm menopauzes laikā, artrīta un osteoporozes profilaksei. Šo taukskābju aktīvie komponenti uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību, kā arī labvēlīgi ietekmē redzi – DHS ir nozīmīga loma tīklenes veselības saglabāšanā. Tā pozitīvi iespaido smadzeņu funkciju, atmiņu, uzlabo ādas stāvokli (gan dermatīta, ekzēmas, psoriāzes slimniekiem, gan veseliem cilvēkiem, padarot ādu skaistāku), veicina matu augšanu un stiprina nagus.

 

Bet kā ir ar Omega-6 un Omega-9?

Omega-6 taukskābju grupā ir četras pārstāves, no kurām organismam svarīgākās ir linolēnskabe un arahidonskābe, turklāt pirmā ir neaizvietojama. Omega-6 taukskābes arī ir nepieciešamas šūnu membrānu izturībai. Tās labvēlīgi ietekmē sievietes reproduktīvo sistēmu, normalizē menstruālo ciklu, menopauzi un ar grūtniecību saistītos procesus sievietes organismā, nodrošina ādas, kaulu un locītavu veselību.

Pazīstamākās Omega-9 taukskābes ir oleīnskābe un erukskābe. Bet tās nav neaizvietojamās taukskābes, jo tās organisms spēj sintezēt no Omega-3 un Omega-6.

 

Kā varam uzņemt?

Omega-3 taukskābju avoti ir jūras zivis, krila un zivju eļļa, sojas produkti, olas dzeltenums, valrieksti, avokado. Savukārt Omega-6 taukskābes ir pārsvarā augu eļļās – olīveļļā, linsēklu, rapšu, valriekstu, makadāmijas riekstu un naktssveces eļļā. Arī Omega-9 atrodamas eļļās, kā arī zemesriekstos, mandelēs, sēklās un sojas pupiņās, stāsta farmaceite.

Taču bieži vien ar uzturu mēs nesaņemam pietiekamu nepieciešamo vielu daudzumu, tādēļ ikvienam būtu lietderīgi izvērtēt savu ēdienkarti un saprast, vai visi taukskābes saturošie produkti tiek uzņemti regulāri un vajadzīgā daudzumā. Ja tā nav, talkā nāk plašs uztura bagātinātāju sortiments. Jāatceras, ka, pērkot Omega-3 uztura bagātinātājus, ir jāskatās nevis uz pašas eļļas daudzumu, bet uz DHS un EPS koncentrāciju tajā. Vidēji pieaugušam cilvēkam taukskābju ieteicamā deva ir 1000 mg dienā, bet sportistiem – ap 2000 mg dienā. Atcerieties – taukskābes saturošie uztura bagātinātāji jālieto ēšanas laikā. Visnepieciešamākās cilvēkam ir Omega-3 taukskābes. To preparātus jāizvēlas, balstoties uz dzimumu, vecumu, grūtniecības esamību, fizisko aktivitāti, esošajām saslimšanām un organisma kopējo stāvokli.

 

Jāņem vērā! Omega preparātus iesaka nelietot pie paaugstināta kalcija līmeņa asinīs, hroniskām nieru un aknu saslimšanām, tuberkulozes aktīvajā stadijā, asiņošanām, kā arī pēcoperāciju periodā, uzsver L. Blaževiča.

Iepriekšējais rakstsKam jābūt Covid-19 slimnieka mājas aptieciņā?
Nākamais raksts5 mīti par ērcēm – vispārpieņemtas, taču aplamas lietas