Kā šoruden “nenoķert” vīrusu

Ik rudeni tradicionāli uzsākam puņķošanās un klepošanas maratonu, ko dēvējam par saaukstēšanās un gripas sezonu. Taču, vai laikos, kad labi zināmajiem vīrusiem pievienojušies jauni, pamatīgi palielinot slimību spektru, joprojām būtu prātīgi regulāru slimošanu uztvert kā pašsaprotamu? Kā šoruden vīrusu “nenoķert” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja, ārste Jana Osīte. Kā šoruden “nenoķert” vīrusu

“Lai gan cilvēki mēdz teikt, ka “apģērbos par plānu, nosalu un noķēru iesnas”, tomēr veselības aprūpes speciālisti ar saaukstēšanos visbiežāk saprot vīrusu izraisītas elpceļu infekcijas, un aizlikts deguns parasti ir viens no pirmajiem pamanāmajiem simptomiem,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Nereti tieši aptiekā tiek meklēta pirmā palīdzība pret iesnām, klepu, drudzi un citiem simptomiem. “Pēkšņs saaukstēšanās gadījumu skaita pieaugums nudien nav saistīts ar to, ka liels skaits iedzīvotāju neuzvelk jaku vai saslapina kājas. Sākoties vēsākam laikam, daudz biežāk uzturamies telpās, kur cirkulē patogēni, un slimības izplatās vieglāk par vieglu,” stāsta farmaceite.

Vīrusu ir vairāk un tie ir negantāki

Līdztekus jau labi zināmajiem saaukstēšanās un gripas gadījumiem, novērota arī senāk reti sastopamā respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) izplatība. Šajā sezonā viļņveidīgi pieaug Covid-19 gadījumu skaits, ko gan nevar uzskatīt par sezonālu saslimšanu, jo Covid-19 ir klātesošs visu gadu ar vairākiem uzliesmojumiem. Tādēļ ir svarīgi sevi pasargāt. Kā to darīt?

Vakcinēšanās

Vakcinācija ir efektīvākais veids, kā samazināt risku saslimt ar gripu vai Covid-19 smagā formā. Nereti dzirdēts – “es vakcinējos, bet tik un tā saslimu”. Te jāatgādina, ka neviena vakcīna nav 100 % efektīva. Piemēram, vakcinēšanās pret gripu ievērojami – vidēji par 40 % līdz 60 % – samazina smagas slimības gaitas un arī komplikāciju risku. Tas nozīmē, ka varat saslimt ar gripu pat tad, ja esat vakcinēts, taču ir daudz mazāka varbūtība, ka kaite nogāzīs no kājām uz ilgāku laiku un nāksies piedzīvot nomācošu vārguļošanas periodu. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pagājušajā gripas sezonā Latvijā reģistrēti 146 nāves gadījumi gripas dēļ, no kuriem 94 % bija cilvēki, kuri nebija vakcinēti. Lielākā daļa mirušo bija vecumā virs 70 gadiem.

Runājot par Covid-19, nedrīkst aizmirst, ka tā ir invaliditāti izraisoša neiroinvazīva asinsvadu slimība, kas var graut imunitāti, bojāt asinsvadus un orgānus, tādējādi palielinot sirds mazspējas, diabēta, kognitīvo, uzvedības un psihisko traucējumu risku.

Kam vajadzētu vakcinēties?

Vadlīnijas atšķiras atkarībā no vecuma, veselības stāvokļa, iepriekšējā vakcinācijas statusa un citiem faktoriem. Vislabāk to zinās pateikt ārsts. Neatkarīgi no citiem faktoriem, ieteicams vakcinēties ir:

• maziem bērniem, kuriem nav pilnībā attīstīta imūnsistēma;
• gados vecākiem cilvēkiem, kuriem imūnsistēma nedarbojas tik labi kā jaunībā;
• cilvēkiem, kuri saņem ķīmijterapiju vai lieto zāles, kas vājina imūnsistēmu;
• cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām slimībām (piemēram, astmu, sirds slimībām, diabētu, u.c.).

Higiēnas pasākumi

Joprojām nav vakcīnas, kas novērstu vienkāršu saaukstēšanos, jo to izraisošo vīrusu veidi ir pārāk daudz un mainīgi. Tomēr, lai sevi pasargātu, var līdzēt daži higiēnas pasākumi.

Jāatceras, ka elpceļu vīrusi izplatās pa gaisu – kad slims cilvēks šķauda,​​klepo, runā vai elpo, izdalās sīkas, vīrusu saturošas daļiņas. Tās var izdzīvot gaisā, tāpat uz rokām un virsmām stundām ilgi. Saprotot šos procesus, var pielāgot atbilstošu uzvedību.

Klepojot vai šķaudot, aizsedziet muti un degunu. Ieteicams lietot salveti, bet, ja tāda nav pieejama, izmantot elkoņa locītavu.

Regulāri mazgājiet rokas. Vismaz 20 sekundes katrā mazgāšanas reizē ar ziepēm un ūdeni.

Uzturiet tīras virsmas. Šim nolūkam var izmantot ierastos sadzīves tīrīšanas līdzekļus, jo antibakteriālām ziepēm un tīrīšanas līdzekļiem šajā gadījumā nav nekādu priekšrocību.

Rūpējieties par iekštelpu gaisa kvalitāti. Pats vienkāršākais un efektīvākais veids ir regulāra telpu vēdināšana, atverot logu. Ja tas ir apgrūtinoši, piemēram, darba telpās, jādomā par izplūdes ventilatoriem vai pārnēsājamiem HEPA filtriem.

Vitamīni, uztura bagātinātāji un fitoterapija

Nav pārliecinošu pierādījumu, ka kāds vitamīns vai uztura bagātinātājs mazinātu elpceļu infekciju risku vai norises smagumu. Drīzāk zināms, ka daži, ja tos lieto pārāk lielā devās, var nodarīt kaitējumu. Tomēr atsevišķi preparāti var atvieglot saaukstēšanās simptomus.

C vitamīnam var būt neliela loma, lai saīsinātu saaukstēšanās simptomu ilgumu pieaugušajiem.

Plūškoka ogas ir uztura bagātinātājs imūnsistēmas stiprināšanai. Daži pētījumi liecina, ka tās var samazināt elpceļu vīrusu simptomu ilgumu un smagumu.

Cinks atbalsta imūnsistēmu. Pētījumi gan ir pretrunīgi – daži liecina, ka cinka lietošana saīsina simptomu ilgumu, bet citi neuzrāda nekādu efektu.

Zāļu tējas. Visiem ir labi zināms ieteikums saaukstēšanas laikā lietot daudz šķidruma. Šim nolūkam labi der ūdens, tomēr, kā novērojusi farmaceite, daudziem pacientiem izdzert vajadzīgo daudzumu ir grūti. “Tādos gadījumos ir vērts ķerties pie vecmāmiņu gudrībām un pagatavot zāļu tēju,” teic Ērika Pētersone. Speciāliste iesaka kumelīšu, liepziedu vai aveņu lapu tējas. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tēja jādzer nesaldināta, jo liela daudzuma saldināta dzēriena izdzeršana var nenākt par labu. “Smaržīgai zāļu tējas tasei ir divējāda iedarbība – tā ne tikai veicina atveseļošanos, bet arī rada rūpju par sevi psiholoģisko un mierinošo efektu, kas arī ir palīdzošs atveseļošanās gaitā,” piebilst farmaceite.

Masku izmantošana

Vīrusu pilieni aerosola veidā var izplatīties gaisā, tādēļ sejas masku valkāšana var palīdzēt aizsargāties. Respiratoriem ir labi pierādītas aizsardzības spējas, tos rekomendēts lietot pārpildītās, slikti vēdināmās telpās, tostarp sabiedriskajā transportā.

“Masku valkāšana lielā mērā ir individuāla izvēle. Tomēr, ja pašam vai kādam, ar kuru dzīvojat kopā, vecuma vai veselības stāvokļa dēļ ir augsts vīrusu izraisītu slimību komplikāciju risks, noteiktos gadījumos ir saprātīgi valkāt masku. Arī, lai aizsargātu citus, ja pats esat slims,” saka Ē. Pētersone. Farmaceite brīdina, ka no maskām var būt maza jēga, ja tās netiek pareizi valkātas: “Ja reiz tāda izvēle tiek veikta, tad maska jāvalkā regulāri un tai labi jāpieguļ mutei un degunam.”

Vēl daži vērtīgi padomi

Lai arī ar saaukstēšanos parasti tiekam galā paši mājas apstākļos, ir svarīgi zināt, kādos gadījumos tomēr vēlams meklēt speciālista palīdzību. “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone mudina cilvēkus sazināties ar ārstu, ja ir šādi simptomi:

• temperatūru nav iespējams kontrolēt ar medikamentu palīdzību,
• ir caureja vai vemšana,
• apgrūtināta elpošana,
• saslimušais ir vecāka gadagājuma cilvēks ar jau esošām hroniskās slimībām.

Vēl viens faktors – ja simptomi atgriežas pēc izzušanas. “Dažreiz cilvēks atgūstas un sajūtas atveseļojies, bet neilgi pēc tam var atkal jūtas slikti un varbūt pat attīstījies drudzis. Vispareizāk šādos gadījumos būtu apmeklēt ārstu, lai veiktu izmeklējumus,” skaidro farmaceite.

“Standarta analīzes saaukstēšanās slimību gadījumā ir pilna asins aina un iekaisuma rādītājs C reaktīvais olbaltums, kas palīdz izvērtēt, vai nav attīstījies bakteriāls elpceļu iekaisums,” papildina ārste Jana Osīte, “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja. “Nepieciešamības gadījumā nozīmē vēl citas analīzes, lai precizētu slimības ierosinātāju.”

Noslēgumā speciālistes iesaka trīs universālas dzīvesveida stratēģijas, kas ir noderīgas jebkurā ar veselības uzturēšanu saistītā gadījumā, tostarp rudens vīrusu sezonā – veselīgs uzturs, pietiekams miegs un regulāras fiziskās aktivitātes. Neslimojam un veseļojamies, ja tas gadījies!