Gastroenterologs Anatolijs Danilāns kliedē mītus par rupjmaizi. Kā īsti ir ar rupjmaizes ēšanu? Stāsta profesors Danilāns!
“Tas ir tāpat kā ar to sievu, kas vīram teica: “Ja es būtu tikai uz tevi paļāvusies, tad mums arī bērnu nebūtu!” Kuņģa un zarnu trakts nevar paļauties tikai uz asinsapgādi, jo 60 % enerģijas tiek uzņemti no lūmena puses ar šķiedrvielu palīdzību. Tādēļ ir svarīgi ēst maizīti – rupjmaize ir īpaši bagātīgs šķiedrvielu avots. Gaļa, cukurs un piens jau nebaro no iekšpuses, bet maizīte gan!” pārliecinoši apgalvo profesors Danilāns. Tāpat gastroenterologs uzsver, ka maizē atrodamās šķiedrvielas ir nozīmīgas arī asinsritei un stiprina galvas, aknu, ādas u. c. asinsvadus, ļaujot mums labāk domāt un izskatīties skaistākiem.
Jāapēd arī garoziņa!
Lai gan ir daudzi, kam rupjmaizes garoziņa negaršo vai šķiet pārāk cieta, tomēr ir vērts ar to pacīnīties. “Spļaujiet savā kuņģī uz čūlas, un čūla sadzīs labāk!” saka profesors Danilāns, “Ļoti vērtīga ir rupjmaizes garoziņa, kuru ir labi košļāt, lai palīdzētu izdalīties siekalām, – arī tās stiprina kuņģa un zarnu traktu no iekšienes, dziedē kuņģa čūlas un iekaisumus.”
